Tēvs un dēli “saslimuši” ar zemkopību

2010. gada 27. maijs 13:33

1566

Vietalvas pagasta “Jankās” Saliņi dzīvo jau paaudžu paaudzēs. Dzimtas māja, kas celta 1892. gadā, bijusi kā ģimenes vienotāja. Ap to arts un sēts arī šogad. Kopīgiem spēkiem ģimene apstrādā vairāk kā 800 hektāru zemes. Sējas darbi pabeigti, divi no trim brāļiem Saliņiem un tēvs Dzintars ķērušies pie sējumu sakārtošanas.

Mūžīgais students
Brāļiem Ansim un Laurim katram sava saimniecība — “Iesalnieki 1” un “Grannes”, kurās nodarbojas ar graudkopību. Vairis ir pārvaldnieks dāņa Borges Lunda Jorgensena uzņēmumā “BBB Invest”, kam Vietalvas pusē pieder ceturtā daļa — 1200 hektāru — no visām lauksaimniecībā izmantojamajām platībām, un nodarbošanās ar lauksaimniecību viņam ir kā vaļasprieks. Tēvs Dzintars ir sertificēts sēklaudzētājs un 200 hektāros audzē pārsvarā timotiņu un āboliņu sēklas ieguvei.
Pirms pievērsties lauksaimniecībai, Lauris nodarbojās ar kokapstrādi, arī tagad turpina šķeldas ražošanu. Vairim drīzumā bakalaura darba aizstāvēšana, bet Ansi tēvs sauc par mūžīgo studentu, jo arī šobrīd paralēli darbam saimniecībā viņš studē.
Pēdējos trijos gados apsaimniekojamās platības palielinājušās par 300 hekt-āriem. Tīrumu pamatmasa ir Odzienas pusē, kur reljefs līdzenāks. Tur audzē graudaugus un rapsi. Daudzu gadu garumā Saliņiem izveidojusies sadarbība ar SIA “Pakavs” un “BalticAgro”, kur izaudzēto pārdod, un, pateicoties savstarpējam norēķinam, saimnieki tiek pie izejvielām. “Bizness vienkāršs,” saka Lauris. “Cenu par graudiem vai rapsi nosaka birža, un, “ķerot” visizdevīgāko, tai līdzi seko pārdevējs, nevis ražotājs. Gadās, ka pārdošanas cena nosedz vien izdevumus un peļņa rodas tikai no platību maksājumiem.”
Jāķer katra labā diena
Papildināts arī tehnikas parks. Nopirkts traktors, kombains, pirms trim nedēļām — minerālmēslu kliedētājs, pērnajā gadā arī trīs nopirktas tehnikas vienības, un nesen apstiprināts projekts vēl viena traktora iegādei. Vaicāts, kam tik daudz “dzelžu”, saimnieks atbild — sējas un ražas novākšanas laiks ir neilgs, bet apsaimniekojamās platības lielas. Tāpēc jāķer katra labā laika diena, un tādu Latvijas klimatiskajos apstākļos ir maz.
Palielinājies kredītu slogs, bet bankas esot atsaucīgas. Problēmas sagādājuši divi aizvadītie gadi ar ļoti sausiem pavasariem, kad lielās vasarāju platības sadīga vēlu un no cerētās ražas ieguva labi ja pusi. Pareizi būtu ziemājus un vasarājus audzēt vienādās daļās, bet ap ziemāju sēšanas laiku esot grūtāk ar naudu, tāpēc vasarāju platību ir trīs reizes vairāk. Pērn ražas novākšanas laikā Lauris cietis smagā autoavārijā, tādēļ liela daļa ražas palikusi nenovākta.
Labāki par jaunajiem
Jautāju Ansim, kurš audzē rapsi, kviešus un auzas, kāpēc izvēlējies nodarboties ar lauksaimniecību? Viņš stāsta, ka deviņdesmito gadu beigās bija iespaidīgi vērot lielos, skaistos ārzemju traktorus, kurus iegādājās citi lielsaimnieki. Ar tiem skaisti sēja, lauki skaisti auga. Mācību prakses laikā brāļi pabijuši Vācijā, un tur redzētais ar lauksaimniecību “saslimdinājis” pilnībā. Vāciešiem esot arī cita attieksme pret tehniku. Tas ir viens no apstākļiem, kāpēc vērts iegādāties turienes lietoto tehniku. Arī tīrumi Latvijā ir stipri atšķirīgi — daudz krūmāju, akmeņu, nezāļu, kas arī bojā tehniku. Vēl kāds būtisks aspekts — nesen ārzemēs iegādātais, mazlietotais, divus gadus vecais traktors ar septiņiem tūkstošiem motorstundu, gadu lietots, ir labākā kārtībā nekā jauns te pirkts. Iespējams, ka Rietumeiropas tirgum tos izgatavo daudz izturīgākus. Jaunie traktori arī lūzt biežāk par vecajiem. Ar lietotas tehnikas pārdošanu nodarbojas Anša firma “Ansal Tehnik”.
Pašam jābūt gudram
— Vai, sākoties sējai, nācās saskarties ar finansiālajām problēmām?
— Pavasara darbiem nepieciešamajiem minerālmēsliem un ķimikālijām esot labi kreditēšanas nosacījumi — nauda jāatmaksā pēc ražas novākšanas. Savlaicīgi plānojot saimniecības darbību, minerālmēslus piegādātājam pasūtām jau decembrī, un tie ir par trešdaļu lētāki nekā pavasarī pirktie. Laikus jāpiesaka vajadzīgais daudzums, samaksu par to neprasa, — stāsta Lauris. Piegādātāji ņem vērā šos apjomus un var garantēt daudz zemāku cenu. Savulaik, kad cenu cēla visam, arī minerālmēsliem to mākslīgi palielināja trīs reizes. Lieltirgotāji Latvijā tos iepirka vairumā, cerot labi nopelnīt. Pirktspējai krītot, noliktavās dažiem veidiem izveidojās milzīgi pārpalikumi, kurus nu cenšas pārdot ar mazākiem zaudējumiem. Tos pašlaik reklamē kā vislabākos. Nezinātāji uz to uzķeras.
Šobrīd sējas darbi pabeigti un var sākt sējumu kopšanu. Kad pierims vējš, jāmiglo, jāiestrādā minerālmēsli. Tehnika pietiekami jaudīga, lai katru no darbiem paveiktu pāris dienās, bet saimnieki jau domā arī par lielāka graudu kombaina un kaltes iegādi. Tai jau esot apstiprināts struktūrfondu projekts, nu jārunā ar banku par aizdevumu.
— Vai, strādājot zemnieku saimniecībā Latvijā, var arī nopelnīt? Vai arī tā ir cīņa par izdzīvošanu?
— Efektīvi saimniekojot, rūpīgi plānojot, rēķinot, izvēloties piemērotākos graudaugus, tehnoloģijas, nevar sūdzēties. Ja strādā, tad nevar teikt, ka tā ir tikai izdzīvošana. Bez zināšanām gan būtu pagrūti, — saka Lauris. — Ar ieklausīšanos un uzticēšanos tirgotājiem vien nepietiek, jo Latvijas tirgotāju zināšanas ir zemā līmenī. Jaunumi, kurus var aplūkot lauksaimniecības izstādēs Latvijā, Eiropā ir jau novecojuši pirms desmit gadiem. Par to pārliecinājos, apmeklējot Hannoveres gadatirgu. Latvijā novecojušas tehnoloģijas cenšas pārdot kā kaut ko jaunu.
Sanāca kā vienmēr
— Šobrīd aktuālas ir diskusijas par Eiropas Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Ko jūs par to domājat?
— Runas par to, ka ar laiku platību maksājumi varētu būt vienlīdzīgi ar Eiropas, visticamāk, ir nepamatotas, — saka Lauris. Latvijai references gadi ir 90. gadu vidus, kad ražas, pēc statistikas datiem, bija ļoti zemas, atbilstoši tām tolaik arī aprēķināja platību maksājumus. Cerams, ka Eiroparlamenta deputāti varēs aizstāvēt mūsu zemniekus un panāks šo maksājumu palielināšanu. Pagājušajā statistikas vākšanas reizē daudzi saimnieki patiesās ražas vietā nosauca mazāku, un te nu ir rezultāts. Eiropas piešķirtā nauda gadiem ir viena un tā pati, bet lauksaimniecībā izmantojamo platību lielums šajā laikā ir trīskāršojies un pašreiz ir divi miljoni hektāru. Piešķirtā naudassumma Latvijai jāsadala arvien jaunām platībām. Iespēja platību maksājumus atcelt vispār ir nereāla, jo vecā Eiropa bez subsīdijām tik lēti graudus neizaudzēs.

Staburags.lv ARHĪVS

Tēvs un dēli “saslimuši” ar zemkopību

Kategorijas