Kur vienkāršas lietas par brīnumu kļūst

2018. gada 6. novembris 00:00

(1. turpinājums. Sākums laikraksta ‘‘Staburags’’ 2. novembra numurā.)

Ciemos pie novadnieces
Tālāk mūsu ceļš ved uz Litenes “Ainažiem”, šoreiz tas gan ir mājvārds. Te saimnieko Anna Zīle. Annas kundze ir no Bebriem, ilgus gadus dzīvojusi un strādājusi Bormaņos, arī Aizkraukles sporta skolā. Uz Annas kundzes mājām dodamies, lai skatītu un apbrīnotu viņas pašas ierīkoto pudeļu parku. Tieši tā — pudeļu parku. Viss sācies pirms vairākiem gadiem, kad ģimene iegādājusies te īpašumu. Tā kā iepriekšējie saimnieki bija grādīgo dzērienu cienītāji, tad, kur vien raugies, visur bijušas pudeles. Veikalos tajos laikos vairs tukšo taru nepieņēma, un Annas kundze bija nesaprašanā, kur to visu lērumu likt. Reiz tāpat vien izdomāja, ka vīram Mārtiņam vārda svētkos uzdāvinās no pudelēm izveidotu sienu. Pati pirmo reizi ķērusies pie mūrēšanas darbiem. Siena pagalmā iznākusi laba, saulē zaigo visās varavīksnes krāsās, vējainā laikā var sadzirdēt dabas simfonijas, galvenais, ka arī gaviļniekam patikusi. Ar sienu “pudeļu darbi” turpinājušies. Pēc tam kāds “motīvs” iemūrēts dzīvojamās ēkas sienā. Un tad jau maisam gals bijis vaļā. Izgatavots gan āra galds un soli, siltumnīcas pamatne, tiltiņš uz dīķi, buru laiva, puķu dobe. Annas kundzes piemājas parks izgaismots ar laternām, kurām stabiņi mūrēti no Rīgas melnā balzama pudelītēm. No zaļas krāsas pudelēm izveidota eglīte. Ir arī stārķa ligzda uz improvizēta skursteņa, kurā svēteļi mīt visu gadu, nekur neaizlido un pavasarī nav jāsagaida atgriežamies. Savdabīgs tornītis izveidots no tukšajām stikla kafijas burciņām. Padomju laika elektrības stabu drošības izolatoros iemūrētas saules bateriju laterniņas. Bet tie nav vienīgie vides objekti, ko skatīt Annas Zīles īpašumā. Starp eglītēm “izaugusi” daža laba liela beciņa, uz veca ķozuļa tapis jauns bišu strops, no meža uz pagalmu “atskrējis” ezītis, starp tiem vieta rasta arī Džerim un viņa būdai. Lieki teikt, ka tas viss, izņemot Džeri, veidots no pudelēm. Dzīvnieks ir butaforija, kam šad tad līdzās mēdz apsēsties īsts suns — Ludis. Džeri “atdzīvina” ap kaklu apliktā ķēde. Interesants piedāvājums tapis jaunlaulātajiem, taču tikpat saistošs tas ir arī nozīmīgu kopdzīves jubileju sasniegušajiem — iemūrējot tukšo šampanieša pudeli ar vēstījumu tajā. Pēc gadiem var atbraukt ar bērniem, mazbērniem, mēģināt to atrast, atcerēties jaukākos dzīves brīžus un interesanti pavadīt laiku. Mājas teritorijā iekārtots koka namiņš, arī “pudeļu noskaņā”, kurā var nobaudīt tēju, kafiju un apskatīt neparastas formas, krāsas un lieluma pudeles. No vides objektiem gribas izcelt arī latvju zīmes. Piemēram, zalkša zīme, kas ir gudrības simbols, izveidota no zaļajām pudelēm, jumja zīmei izmantotas brūnās, saules zīmei — baltās, savukārt no korķīšiem radies gulbis, kas ir Gulbenes simbols. Tā kā šis ir valsts jubilejas gads, Gulbenes pusē norisinās akcija “100 gulbji Latvijas simtgadei”. Annas kundzes veidotais gulbis ir viņas devums šim projektam. Un vēl — arī te starp vides objektiem ir atrodams ritenis, ar kuru atbraukt uz Liteni. Īsts padomju laika vīriešu velosipēds (bez braucēja) uz estakādes, kas veidota no pudelēm un gaida, kad luksoforā iedegsies zaļā gaisma.
Paveic viena pati
Kad “Staburags” viesojās “Ainažos”, apbrīnojām arī topošo projektu, kuram tobrīd bija tikai iezīmētas kontūras — saimniece no šampanieša pudelēm iecerējusi izveidot labirintu. Ja agrāk nezinājusi, kur lai pudeles liek, tagad atzīst, ka sāk jau trūkt, tādēļ, ja kāds domā braukt uz “Ainažiem” aplūkot to visu un saimniecībā aizķērušās pudeles, droši var vest Annas kundzei, īpaši šampanieša. Skatot to visu, kārtējo reizi jāsecina, ka ģenialitāte meklējama vienkāršībā. Šis ir tas gadījums, kad no nekā ir tapis kas labs, un, manuprāt, tam visam vēl lielāku pievienoto vērtību dod tas, ka to paveikusi viena pati sieviete savām rokām, bez kādiem palīglīdzekļiem un finansiālas palīdzības. Šogad tūristu vajadzībām (lai “Ainažus” varētu iekļaut novada tūrisma bukletā) par Eiropas naudu izbūvējusi ceļu līdz savām mājām, pavisam vienkāršu zemes seguma ceļu, līdzekļi tam bija piešķirti gaužām minimāli. Neviena pašvaldība par šādu naudu pat pāris simt metru celiņam nespētu projektu izstrādāt, par reāliem būvdarbiem nemaz nerunājot.
Jāpiebilst, ka Anna Zīle ir ļoti interesanta stāstniece. Lai arī līņāja lietus un pūta dzestrs vējš, viņas stāstītajā gribējās klausīties vēl un vēl.
Virtuāla pils apskate
Kāpjam autobusā un braucam uz Stāmerienu. Stāmerienas vārds, iespējams, saistās ar romantisko Stāmerienas pili. Stāmeriena ir kultūras un dabas veiksmīgs savienojums. Kur dabai pietrūcis izdomas, to papildinājis cilvēks, uzbūvēdams savas pilis, parkus, baznīcu… Pilī gan šobrīd norit vērienīgi restaurācijas darbi, tādēļ vietējā tūrisma informācijas centrā tā apskatāma virtuāli. Līdz pat 20. gs. 30. gadiem tā piederēja baroniem fon Volfiem. Muižas pils sākumā (1843. vai 1852. gadā) uzcelta neogotikas stilā, 19. gs. 70. — 80. gados tā pārbūvēta neorenesanses stilā. Pilij ir divi stāvi, pati ēka ir asimetriska ar kvadrāta plāna torni, galvenās fasādes labajā pusē atrodas mazāks tornītis. 1905. gada revolūcijas laikā pils nodedzināta, pēc trim gadiem atjaunota. 30. gados te dažkārt uzturējies itāliešu rakstnieks aristokrāts Džuzepe Tomazi di Lampedūza, kurš bija precējies ar baronesi fon Volfu. (Lampedūzas slavenākais darbs ir romāns “Gepards”, sižeta pamatā stāsts par Sicīlijas mafiju. Romāns ieguva pasaules slavu. Pēc rakstnieka nāves 1963. gadā ievērojamais režisors Viskonti uzņēma tāda paša nosaukuma filmu, kas Kannu festivālā saņēma galveno balvu.)
Pēc kara Stāmerienas pilī tika iekārtots lauksaimniecības tehnikums. 60. gados te mājvieta rasta kolhoza kantorim un ciema (vēlāk pagasta) kantorim. Nav noslēpums, ka arī Stāmerienas pils šajā laikā piedzīvoja pamatīgus postījumus, piemēram, tika nojauktas podiņu krāsnis un to vietā izbūvētas apaļās krāsnis. Jau tehnikuma pastāvēšanas gados te centās likvidēt visas aristokrātisma paliekas, līdz ar to vēsturiskā saglabājies gaužām maz, kas, protams, apgrūtina restaurāciju. Pārbūvi iecerēts pabeigt nākamgad.
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Kur vienkāršas lietas par brīnumu kļūst

Kategorijas