Staburags.lv ARHĪVS

Elektroniskā vide veselības aprūpē

Imants Kaziļuns

2018. gada 6. novembris 00:00

3
Elektroniskā vide  veselības aprūpē

Šogad Latvijā beidzot ieviests vēl viens elektroniskais pakalpojums — elektroniskā platforma eveseliba.gov.lv. Pirms 14 gadiem Veselības ministrija sagatavoja un 2004. gada 25. novembrī Valsts sekretāru sanāksmē pieteica pamatnostādņu “E-veselība Latvijā” projektu, kuru Ministru kabinets 2005. gada 16. augustā atbalstīja. Sistēmas izstrādē ieguldīti milzu līdzekļi, redzamākie no tiem —
17 miljoni eiro. Šī gada janvārī ārsti elektroniski varēja izrakstīt pirmās zāļu receptes. Tūlīt arī sākās problēmas ar sistēmu uzturošo iekārtu darbību. Tās neizturēja pārslodzi, daudzviet aptiekās veidojās garas rindas, jo ārstu elektroniski izrakstītās receptes aptiekas datoros nevarēja apstrādāt.

Arī pēc desmit mēnešiem, pavisam nesen — oktobrī — notikušajā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes sēdē un biedru sapulcē ģimenes ārsti sniedza neapmierinošu vērtējumu e-veselības darbībai. Asociācijas prezidente Sarmīte Veide norāda: “E-veselībā joprojām nav veikti nepieciešamie uzlabojumi ērtākai, ātrākai un drošākai lietošanai, kā arī pēdējā mēneša laikā atjaunojušies sistēmas darbības traucējumi.”
Lai ieviestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā ir 16,409 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) gala atskaite par pamatnostādņu “E-veselība Latvijā” ieviešanu 2014. — 2017. gadā. Naudu tērēja vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēmas, tostarp astoņu e-pakalpojumu, izveidei — 326 tūkstošus eiro. Lielākā daļa finansējuma — 9,56 miljoni eiro — izmantoti e-veselības portāla izveidei, kā arī pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi.
Vēl 6,4 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un Katastrofu medicīnas vadības centra informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti.
Runājot par sākotnēji ilgākiem, bet pēdējā laikā retākiem sistēmas darbības traucējumiem, VM pārstāvji teic, ka e-veselības sistēmas lietotāju skaits, kas strādā portālā, nevis izmantojot lokālo informācijas sistēmu, ir lielāks nekā prognozētais sistēmas izstrādes laikā. Šī iemesla dēļ sistēma jāpielāgo darbam lielākam lietotāju skaitam un ir nepieciešams palielināt resursus tās uzturēšanai, lai nodrošinātu maksimāli ērtu un ātru tās lietošanu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams papildu finansējums, kuru VM iesniegs ar pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem 2019. gadā, kā arī 2020. un 2021. gadā. Tāpēc valdībā nesen atbalstīta VM pamatbudžeta bāzes izdevumu palielināšana par 1,9 miljoniem eiro 2019. gadā, kā arī 2020. un 2021. gadā ik gadu par 1,8 miljoniem eiro. ◆
Recepti pasūta, stāvot rindā aptiekā
“Benu” aptiekas Aizkrauklē vadītāja Andžela Skudra stāsta, ka attiecībā uz e-veselības lietošanu izgaismojas dažas biežāk sastopamās problēmas. Viena no tām — cilvēki nav informēti vai negrib ievērot nosacījumu, ka, saņemot zāles ar e-recepti, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments — pase vai personas identifikācijas karte un nevis autovadītāja, pensionāra, invaliditātes apliecība vai kas tamlīdzīgs. Otra aizķeršanās ir gadījumos, kad zāles pērk kāds radinieks, tuvinieks, nevis pats zāļu lietotājs. Šajā gadījumā svarīgi zināt receptes identifikācijas numuru. Tas ir redzams e-veselības portālā. To var izdrukāt pacients vai arī viņa ģimenes ārsts. Aptiekāram nav tiesību apskatīt klientu profilu e-veselības sistēmā. Daudz neskaidrību, pareizāk sakot, tumša bilde e-veselība ir daudziem gados vecākiem cilvēkiem. Viņi jautā aptiekāram, cik zāļu, kādas ir izrakstītas, cik daudz vēl atlikušas. Viņiem no papīra formāta pāriet uz elektronisko vidi ir gandrīz nereāli. Arvien retāki ir gadījumi, kad e-veselības sistēma kļūst lēna vai vispār pārstāj darboties. Andžela Skudra nenoliedz, ka, lietojot e-receptes, ir vairāki ieguvumi. Vispirms nav jācenšas izburtot ārsta dažkārt grūti salasāmā rokrakstā uzrakstīto. Otrkārt — tiem pacientiem, kuriem kādas no zālēm jālieto regulāri, pietiek ar zvanu ģimenes ārstam, un viņš sistēmā izraksta jaunu recepti. Atkrīt fiziskais ārsta apmeklējums, gaidīšana rindā, un pacients nav piesaistīts kādai noteiktai vietai, jo e-recepte atverama jebkurā aptiekā Latvijā. Ir gadījumi, kad aptiekas klients, esot aptiekā, sazvana ārstu, palūdz izrakstīt zāles un pēc mirkļa e-recepte jau ir sistēmā.
***
Sakarā ar personāla izmaiņām Nacionālā veselības dienesta (NVD) komentārs būs sagatavots tuvākajā laikā. NVD pārstāve, sazinoties ar “Staburagu”, solīja tuvākajā laikā rast atbildes uz jautājumiem par e-veselības sistēmas ieviešanas gaitu, plānotajiem ieguvumiem, kā arī komunikāciju starp e-veseliba.lv darbiniekiem un komercstruktūrām.

Piespiedu brīvprātīgi
Latvijā jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas datu uzskaites programma ārstiem “Medius”, kas piedāvā visus tos pašus pakalpoumus, ko paredz e-veselības sistēma.   

AS “Medius” pārstāvis, komentējot šībrīža situāciju, stāsta, ka jau aptuveni desmit gadu uzņēmums piedāvā elektroniskos pakalpojumus, kurus iecienījuši ģimenes ārsti visā valstī. Latvijā pieejamas arī citas platformas, kuras vairāk piemērotas, piemēram, “Ārsta birojs” slimnīcu, poliklīniku darbībai. Laikā, kad Veselības ministrija izsludināja konkursu par e-veselības sistēmas izveidi, pieteicās vairāki pretendenti, tajā skaitā “Medius”, bet pāris dienu pirms konkursa beigām ministrija paziņoja, ka konkurss atcelts un ar sistēmas izstrādi nodarbosies pati. Vēlāk e-veselības izstrādātāji piespieda komercprogrammas e-veselības platformu tajās integrēt. Vai arī nākotnē paralēli turpinās darboties abas platformas? “Medius” pārstāvis nenoliedz šādu iespēju, jo ārsti esot pieraduši pie komercprogrammas un atteikties negrasoties.
Savukārt par komunikāciju ar e-veselības izstrādātājiem “Medius” pārstāvis saka — ir grūti. Savstarpējas vienošanās, jauno datu nodošana nenotiek, un komercplatformas pārstāvji nereti jauno informāciju uzzina no klientiem — ģimenes ārstiem.
Pretējs viedoklis kā “Medius” pārstāvim ir Andrim Ozoliņam, SIA “Elti” valdes loceklim. Uzņēmums apkalpo SIA “Aizkraukles slimnīca” datorsistēmu. Par e-veselības sistēmas ieviešanu viņš teic, ka valsts, šajā gadījumā Veselības ministrija, pirms sākt darbu pie e-veselības platformas, uzrunāja tādu komercsistēmu kā “Ārsta birojs”, “Medius” u. c. izveidotājus un piedāvāja sadarbību. Uzņēmēji šādā rīcībā saskatīja apdraudējumu savam biznesam. Arī šobrīd, kad e-veselība darbojas un sadarbībai ar komercuzņēmumiem jānotiek, no uzņēmēju puses notiek procesu bremzēšana.
E-veselības sistēma šobrīd ir tālu no tās, kāda sākotnēji bija iecerēta, un te vaina jāuzņemas arī pasūtītājam, projekta vadībai jau sākotnēji pietiekami skaidri nedefinējot mērķus un ļaujot izpildītājam apzināti un neapzināti imitēt darbu, varbūt netieši nostājoties uzņēmēju pusē.
E-veselības pirmsākumos bija ideja par universālu sistēmu, kurā glabātos visi ar veselību saistītie dati — zāles, receptes, analīžu rezultāti, rentgena uzņēmumi utt. Ģimenes ārsts onlainā varētu redzēt visus aktuālos un vēsturiskos datus. Tagad kontekstā ar e-veselību to neviens pat nepiemin. Sistēma tagad ir tikai kā ziņojumu dēlis, līdzīgi kā e-Latvija, kur apkopotas adreses no citām interneta vietnēm. E-veselībai tagad izveidotas saskarnes ar “Mediusu”, “Ārsta biroju” un citām vietnēm. Pati sistēma nekādu informāciju nesatur un darbojas tikai kā starpnieks. Ārsts ielogojoties, piemēram, “Medius” sistēmā, pateicoties e-veselībai, var saņemt datus arī no citām komercplatformām. Ziņojuma dēļa princips neatrisina sistēmas operativitātes jautājumu. Ja nākotnē idejas līmenī varētu pieslēgt dažādu datu apskati, piemēram, ja e-veselībai jāpieprasot liela apjoma failu, kā datortomogrāfijas rezultātus, sistēmai būtu jāatrod, kurā komercplatformā šāda informācija ievietota, fails jāpārkopē pie sevis un jānodod tālāk ārstam lietošanai. Process var ilgt desmitiem minūšu, un ārsta darbā iestājas dīkstāve. Pašlaik to jau piedāvā vairāki uzņēmumi, laboratorijas un datiem var piekļūt, pierak­stoties viņu sistēmās. Vai ziņojuma dēļa izstrādei vajadzēja tērēt miljoniem eiro, iegādāties serverus, kuri šobrīd nav nepieciešami? ◆
Atskaites atņem laiku pacientiemAizkraukliete Ligita, sastapta Aizkraukles medicīnas centrā (AMC), teic, ka pati e-veselības sistēmā ne reizi nav ieskatījusies, bet tā kā pie ārsta dodas vismaz reizi mēnesī, regulāri izmanto e-receptes. Aptiekā, saņemot zāles pret e-recepti, līdz šim problēmu nav bijis. Vienīgā aizķeršanās līdz ar jaunās sistēmās ieviešanu ir garāks gaidīšanas laiks vizītē pie ģimenes ārsta. Ja agrāk pieraksta laiku varēja daudzmaz ievērot, šogad augustā nācies gaidīt pat divas stundas virs norunātā laika — numuriņš bija uz pulksten 11, bet pie ārsta tikusi pulksten 13. Ārsti sakot, ka iemesls tam esot lēnās e-veselības sistēmas darbība.
Ģimenes ārste Lilita Grīga stāsta, ka sistēmā šobrīd var veikt tikai divas darbības — izrakstīt receptes un  darba nespējas jeb slimības lapas. Kopumā tā strādā labi, atvieglo darbu, tikai dažreiz, aptuveni reizi mēnesī, rodas pārrāvumi darbībā, kad sistēmā nevar ielogoties. Tad jāizlīdzas ar veco variantu — papīra receptēm. Tāpat piefiksē datus slimības lapai un tos ievada vēlāk, kad sistēma atsāk darboties.
Starp aprūpē esošajiem 1700 pacientiem ir arī tādi, kuri vēlas, lai zāļu recepti izrakstītu bez vizītes pie ārsta, tikai pēc telefonsarunas. “Medikamenti nav sāls vai cukurs, tos nevar tik brīvi dāļāt. Pacients jākontrolē. Tādēļ ejam uz kompromisu un pacientiem virs 75 gadiem recepti izrakstām, bet ar norunu, ka viņi pusgadā reizi fiziski atrādās ārstam. Ja pacients lieto konkrētas zāles diabētam, asinsspiedienam, ārstam jānovērtē viņa veselība.” Vai pacienti turpmāk paši varētu lietot e-veselības sistēmu internetā, piemēram, pieteikt vizīti pie ārsta? Lilita Grīga saka, ka daudz pacientu ir stipri gados, daudziem nemaz nav datora, kur vēl iemaņu to lietot. AMC lieto arī datu sistēmu “Medius”. Tajā pieejamas daudzas pozīcijas, tajā skaitā pacientu uzskaite, viņiem izsniegtie medikamenti u. c. Tomēr pārsvarā visas veiktās manipulācijas joprojām uzskaita papīra kartiņās. Ārste arī teic, ka pacientu pieņemšanas laiks, piemēram, otrdienās, ir līdz četriem pēcpusdienā. Datu ievade kādā no sistēmām, komercprogrammā “Medius” vai “E-veselība” var notikt pēc tam. “Ja runāju ar slimnieku, uzklausu viņa sūdzības, mēru asinsspiedienu, visu uzmanību veltu viņam. Vai man tā būtu jādala ar datoru? Protams, zāles ārstē, bet arī ārsts ar savu attieksmi, vārdiem var slimnieku uzmundrināt.” Ģimenes ārsta ikdiena saistīta arī ar citām atskaitēm, piemēram, e-ve­selības sadaļā “Preda” ir informācija par cukura diabēta slimniekiem. Atskaites jāiesniedz katra gada beigās, decembrī. Šobrīd sistēma ir slēgta un datus tajā ievadīt nevar. Lilitas Grīgas pārziņā ir ap 200 cukura diabēta pacietu. Katru mēnesi atskaites jāsniedz arī par veiktajām vakcinācijām, neraugoties uz to, vēlreiz šāda atskaite jānodod, noslēdzot gadu.
Decembris ir arī laiks, kad ierasti palielinās saslimšanu skaits ar gripu.
Dzintra Krišjāne, SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes locekle:
— No nākamā gada sāks darboties viens no e-veselības modeļiem — e-nosūtījums. Tas nozīmē, ka, piemēram, ģimenes ārsts uz izmeklējumiem pie speciālistiem nosūtījumu izrakstīs elektroniski. To savā profilā redzēs arī pacients un speciālists, kuram nosūtījums adresēts. Šajā sadaļā būs pieejams arī speciālista slēdziens. Kamēr šī sistēma sāks normāli funkcionēt, līdzīgi kā ar e-recepti, paralēli darbosies arī alternatīvais variants — nosūtījums papīra formātā.
Dzintra Krišjāne ir arī praktizējoša ārste un par šībrīža e-veselības platformas darbību teic, ka neredz būtiskas izmaiņas starp darbības kvalitāti gada sākumā un šobrīd. Vai e-veselība uzlabojusi kopējo veselības aprūpes pieejamību? “Pieejamību var uzlabot ar ārstu skaita palielināšanu, nevis elektroniska pakalpojuma ieviešanu. Ja pacients var reāli nokļūt pie ārsta, tā ir pieejamība.” Saistībā ar darba nespējas labu pārnešanu uz e-vidi Dzintra Krišjāne teic, ka tagad atkrīt veidlapu iegādāšanās un izsniegtās slimības labas viegli kontrolēt. E-vide un ārsti stipri pāri pusmūžam ir grūtāk savienojami. Datu ievade datorā vienam otram ir ilgs un sarežģīts process. Ja vienam pacientam standartā var veltīt no 15 līdz 20 minūtēm, tad, lietojot e-vidi, mazāk laika atliek cilvēciskajai komunikācijai. Pieslēdzot e-nosūtījumu modeli, atkal būs nepieciešams laiks datu ievadei datorā. Vecāka gadagājuma ārstiem rakstīšana ar roku padodas daudz ātrāk nekā ar klaviatūru.
Pacientiem, kuri vēlas pieteikties pie konkrēta speciālista uz izmeklējumiem vai konsultāciju, jau tagad ir pieejama vietne rindapiearsta.lv, kā arī stacionāro pakalpojumu gaidīšanas rindas vietnē: vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-pakalpojumi/stacionaro-pakalpojumu-gaidisanas-rindas. ◆

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem