Aizkraukliešiem tiesā jāpierāda, ka garāžas ir viņu īpašums

2018. gada 6. novembris 00:00

867

Aizkraukliešiem tiesā jāpierāda, ka garāžas ir viņu īpašums

Zemgales rajona tiesas Aizkraukles tiesu namā 21. novembrī pulksten 10 paredzēta tiesas sēde, kurā kā trešā persona piedalīsies Aizkraukles garāžu īpašnieku biedrības “Rosme 2005” pārstāvji. Ap 500 garāžu īpašniekiem tiesā vai nu jāpierāda, ka garāžas ir viņu īpašums, vai arī sarunās ar zemes īpašnieci jāvienojas par zemes pirkšanu. Zeme ir reģistrēta Zemesgrāmatā, taču garāžas nav, līdz ar to zemes īpašniece var lūgt būves atzīt par bezsaimnieka mantu.

Finanšu ministrija
un VID: neesam
atbildētāji
Zemgales rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Jelgavā Sanita Grinšpone “Staburagu” informē, ka Iveta Ališauska cēlusi prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz apbūvi Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 10. Apbūve ir uz viņai piederošās zemes un sastāv no astoņām garāžu rindām. Prasība celta pret Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Finanšu ministrija paskaidrojumos norādījusi, ka prasību neatzīst, jo uzskata, ka lietā nav “īstais” atbildētājs. Ministrijai nav informācijas, ka būves būtu bijušas valsts īpašums, kā arī ministrija tās nav cēlusi. Ministrija norāda — no Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmas datiem izriet, ka garāžas Jaunceltnes ielā 10 ir nodotas ekspluatācijā 1979. gadā un to lietotāja ir Aizkraukles garāžu īpašnieku kooperatīvā biedrība “Rosme”, kas likvidēta 2006. gada 8. septembrī, bet tiesību un saistību pārņēmēja ir garāžu īpašnieku biedrība “Rosme 2005”. Arī VID savos paskaidrojumos norādījis, ka lietā nepamatoti norādīts kā atbildētājs.
“Prasītāja ir iesniegusi papildinājumus prasībai, kuros lūgts attiecināt atbildētāja statusu uz līdzšinējo trešo personu — garāžu īpašnieku biedrību “Rosme 2005”.
Šī gada 19. janvārī tiesā tika saņemts biedrības “Rosme 2005” pieteikums, kurā lūgts attiecināt uz biedrību atbildētāja statusu un pieaicināt par lietas dalībniekiem 492 būvju (garāžu) īpašniekus kā trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē,” informē Sanita Grinšpone. “Ar 22. februāra tiesas lēmu “Rosmes 2005” pieteikums noraidīts. Šī gada 21. jūnija tiesas sēdē piedalījās prasītājas I. Ališauskas pārstāvis D. Kalniņš, garāžu īpašnieku biedrības “Rosme 2005” pārstāvis V. Ciematnieks un “Rosmes 2005” pārstāve zvērināta advokāte Z. Bičkoviča. Lietas izskatīšana atlikta uz 21. novembri, dodot iespēju prasītājai iesniegt precizētu prasības pieteikumu.”
Būves Zemesgrāmatā nav reģistrētas
Zemei ir viena īpašniece, garāžām — ap 500, un viņiem zeme nepieder. Zeme zem garāžām ir reģistrēta Zemesgrāmatā, taču ierakstu par būvēm nav. Valsts zemes dienesta reģistros savulaik tika veikts ieraksts, ka uz zemes ir kooperatīva ēkas, līdz ar to zemei tika noteikts apgrūtinājums. Zemes īpašniece tagad tiesā var lūgt šo ierakstu dzēst, jo neviens no 492 kooperatīva biedriem nav pieteicis savas īpašumtiesības uz būvēm.
Notikušas jau vairākas “Rosmes 2005” biedru sapulces, vienā piedalījās arī “Staburags”. Advokāte Zenta Bičkoviča, kura kooperatīvu pārstāv tiesā, sapulcē centās pēc iespējas vienkāršāk izskaidrot situāciju, lai visiem tā būtu saprotama, taču ko darīt tālāk — tas jālemj pašiem biedriem.
Paši gādāja
materiālus un būvēja
Garāžas uzceltas padomju laikā. Vecākie kooperatīva biedri stāsta, ka toreiz nemaz tik viegli pie garāžas nevarēja tikt — vajadzēja apliecināt, ka īpašumā ir transportlīdzeklis. Viņi paši gādāja celtniecības materiālus un garāžas uzcēla saviem spēkiem. Daļa cilvēku tajās saimnieko kopš padomju laikiem, taču daļai garāžu saimnieki ir mainījušies — tās pirka un pārdeva. Pienāca brīdis, kad īpašumu pārdot varēja tikai tad, ja tas bija reģistrēts Zemesgrāmatā. Nevienam no 492 kooperatīva biedriem garāža Zemesgrāmatā nav reģistrēta. “Līdzīgi kā ikvienam cilvēkam ir dzimšanas apliecība, tā arī garāžai jābūt dokumentam — reģistram Zemesgrāmatā. Lai to iegūtu, šajā gadījumā jālūdz tiesai atzīt īpašumtiesības uz garāžām,” skaidroja Zenta Bičkoviča.
“Rosmes 2005” lūgumu lietā atzīt visus sarakstā uzskaitītos biedrus par trešajām personām tiesa noraidīja, jo tiesai ir jāpārbauda katras personas dokumenti un pierādījumi, tā nevar uzreiz visus automātiski atzīt par īpašniekiem.
Biedrība nevar lemt īpašnieku vietā
Tiesā celta prasība pret biedrību, taču tā nav būvju īpašniece, tikai apsaimniekotāja — līdzīgi kā “Lauma A”, kura apsaimnieko Aizkraukles daudzdzīvokļu mājas, taču nav dzīvokļu īpašniece. Biedrība tiesā ir iesniegusi rakstveida pierādījumus — vēsturiskos plānus, vecos un jaunos statūtus, biedru grāmatiņas paraugu, pamatojumu, kas padomju laikos varēja kļūt par kooperatīva biedru, apliecinot, ka viss ir ticis būvēts legāli. Tomēr sarunām jānorisinās starp zemes īpašnieci un tām fiziskajām personām, kuras sevi uzskata par garāžu īpašniekiem, apliecinot, ka viņiem garāžas pieder likumīgi. “Rosme 2005” nevar lemt īpašnieku vietā. Advokāte skaidroja, ka ikvienam garāžas īpašniekam tiesā ir jāiesniedz pretprasība ar lūgumu atzīt viņu par konkrētās garāžas īpašnieku, kā arī jālūdz viņa prasību apvienot ar to prasību, kas lietā jau ir. Iespējams, kādam vēl ir saglabājušies celtniecību apliecinoši dokumenti par betonu, šīferi, ķieģeļiem, dēļiem, durvīm, kooperatīva biedra grāmatiņa kopš tā pirmsākumiem vai arī kādi citi dokumenti, kas apliecina garāžas celtniecības vai iegādes faktu. Īpašniekiem, kuri tādi ir kopš kooperatīva pirmsākumiem, savas īpašum-
tiesības būs vieglāk pierādīt nekā tiem, kuri garāžas no kāda nopirkuši. Tomēr arī pārpircējiem jāpierāda savas īpašumtiesības, informējot tiesu, kas bija pirmais īpašnieks, tālākie īpašnieki un no kā viņi garāžu iegādājušies. Ja zemes īpašniece tiesā apgalvos, ka uz zemes nav likumīgu būvju, “Rosmes 2005” biedriem jāpierāda pretējais — ka ir likumīgas būves un viņi ir to īpašnieki.
Zeme jāpērk kā viens vesels
Tiesāšanās process paredzams garš un sarežģīts, jo būs grūti tajā iesaistīt visus garāžu īpašniekus. Tomēr, ja viņi neliksies ne zinis un necīnīsies par savām īpašumtiesībām, prasītājas ieskatā garāžas varētu tik atzītas par bezsaimnieka mantu.
Otrs variants — zemi varētu nomāt, taču tad līgums būtu jāslēdz starp zemes un likumīgiem garāžu īpašniekiem. Pašlaik neviens par likumīgu īpašnieku nav atzīts.
Vieglāks risinājums būtu, ja garāžu īpašnieki zemi nopirktu, iespējams, ka tiesāšanās izdevumi katram būtu tikpat lieli, cik zemes izpirkšanas maksa. Tomēr visiem kopā zeme jānopērk kā viens vesels gabals, tad katram pircējam būtu sava domājamā daļa viņa garāžas un koplietošanas teritorijas platībā. “Zemi šajā gadījumā nevar pārdot pa maziem gabaliņiem, līdzīgi kā nevar pa gabaliņiem pārdot automašīnas riteni vai veikalā piena pudeli,” skaidroja Zenta Bičkoviča.
Jānoskaidro,
cik būs pircēju
Par zemi būtu jāmaksā apmēram 35 000 eiro (īpašniece par zemi zem garāžām 2,2 ha platībā prasa 30 000 eiro, bet par visu gabalu 6 ha platībā — 35 000 eiro, viņa vēlas, lai tiktu nopirkta arī purvainā, neizmantotā daļa. Gabali pašlaik nav uzmērīti un nav viens no otra atdalīti). Pēc pirmās sapulces tikai apmēram 30 īpašnieku izteikuši vēlmi nopirkt zemi zem garāžām, pēc otrās sapulces — vairāk nekā 200, viņu pieteikumi vēl tiek gaidīti. Situāciju sarežģī tas, ka vietām ir izdrupušas garāžu vietas, to praktiski nav, kā arī nav vairs īpašnieku, vieni nomiruši, citi garāžas pametuši. Turklāt daļa īpašnieku garāžu nemaz vairs nevēlas. Vispirms būtu jātiek skaidrībā, cik pavisam ir potenciālo pircēju.
“Vai varam piedāvāt zemāku zemes pirkšanas cenu?” jautāja kāds sapulces dalībnieks. Zenta Bičkoviča atbildēja, ka cilvēki var ierosināt savus piedāvājumus, tajā skaitā par zemi samaksāt ne uzreiz visu summu, bet pakāpeniski, tomēr zemes īpašniece pati izlems, vai piedāvājumu pieņemt.
Vairāki sapulces dalībnieki jautāja — varbūt zemi varētu nopirkt pašvaldība? Dažs pārliecināti uzskata, ka domei vajadzētu to nopirkt, jo tā esot vainīga pie šādas situācijas rašanās, citi vaino valsti, ka tā ar likumiem “visu salaidusi grīstē”. Taču kāda sapulces dalībniece skaļi iebilda, ka par to nav vērts pat “mēli dzesēt”, jo dome privātīpašnieku vajadzībām zemi nedrīkst pirkt. Īpašumu drīkst iegādāties vienīgi pašvaldības vajadzībām, taču šajā gadījumā tādu nav. Valsts kontrole stingri uzrauga pašvaldības līdzekļu izlietojumu. Turklāt, ja dome nopirktu zemi privātīpašniekiem, to gribētu arī citi.
“Kas notiks, ja tiesā ieradīsies tikai 30 cilvēki?” jautāja kāds sapulces dalībnieks. Zenta Bičkoviča uzsvēra, ka nepietiek tikai ar ierašanos tiesā — katram garāžas īpašniekam ir jāreaģē, jāpierāda savas īpašumtiesības un jāiesniedz prasība ar lūgumu viņu atzīt par būves īpašnieku. Pretējā gadījumā zemes īpašniece pateiks — uz zemes likumīgu būvju nav. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkraukliešiem tiesā jāpierāda, ka garāžas ir viņu īpašums

Kategorijas