Kur vienkāršas lietas par brīnumu kļūst

2018. gada 2. novembris 00:00

“Staburags” septembrī atvēlēja vienu sestdienu, lai dotos iepazīt Vidzemi. Braucam uz Gulbenes pusi. Uz vietu, kur upes ielokā slējusies seno latgaļu pils, kur tiekas sliežu ceļi un tvaika mākoņi griežas, un, kā reiz sacījis Ojārs Vācietis, kur vārdus kā skalus lauž.

Šajā dienā visiem bija jāiztur arī mammas dabas pārbaudījums. Dienu iepriekš vēl valdīja vasara, termometra stabiņš vietām bija pakāpies pat līdz +30 grādiem, savukārt ekskursijas dienā jau vārda tiešākajā nozīmē ieceļojām rudenī.
Ceļš mūs veda garām baltā gulbja pilsētai — Gulbenei. Te gan neapstājāmies, bet braucām tālāk. Pirmais mūsu pieturas punkts bija Gulbenes novada Litenē. Litenes pagasts ir Pededzes upes labajā krastā.
Pusdārgakmeņi ir visur
Mēs sava ceļojuma dienu sākam ar Latvijas pusdārgakmeņu darbnīcas apmeklējumu Litenes “Staļļos”. Darbnīca tiešām iekārtota bijušās muižas staļļos. Te saimnieko meistari Anita un Ainis Vorobjovi. Sienas ir no pamatīgiem akmens mūriem, telpās izvietotas arī akmens apstrādes iekārtas.
Jašma, ahāts, grafiskais pegmatīts, dziednieku zelts, granītporfīrs ar zilo kvarcu, ķīniešu rakstakmens — tie nav atvesti no tālām Austrumu zemēm, bet atrasti Latvijā.
Sākumā Ainis Vorobjovs, lai to visu atrastu, gatavojies braukt uz Skandināviju. Taču, izzinot un pētot, kādi izskatās neapstrādāti dārgakmeņi, saprata — tādi varētu būt tepat Latvijā, jo ledāji tos no Skandināvijas atnesuši uz šejieni. Tad nu nolēmis — ja nedēļas laikā atradīs kaut ko vērtīgu, tad paliks dzimtenē. Jau pirmajā meklējumu dienā Ainis kaļķakmenī atradis ahātu, pēc tam jašmu. Joprojām darbnīcā uz plaukta stāv divi neapstrādāti pusdārgakmeņi, kas viņu noturēja Latvijā.
Pusdārgakmeņi ar savu blīvumu, krāsu niansēm un citām fizikālajām īpašībām ir unikāli, bet vērtīgi kļūst, kad tos apstrādā — skalda, veido formu un slīpē. Tomēr dabā tos ieraudzīt spēj vien retais. Sākumā Ainis savus atradumus vedis pārbaudīt uz Tartu Ģeoloģijas universitāti, kur atzina, ka dārgakmeņi un pusdārgakmeņi ir atklājums kā Latvijā, tā Baltijā. Pamazām meistars iemācījies tik precīzi noteikt pusdārgakmeņus, ka vairs nebija vajadzības tos pārbaudīt Tartu.
Katram pusdārgakmenim ir sava nianse, kā to var pazīt: jašmai — viena, serpentīnam — cita. Tomēr vairumam akmeņu nav vērtības, tie noder kā būvmateriāli — granīts, gneiss, kaļķakmens, dolomīts, tāpēc ir jāzina, ko meklēt. Starp 10 000 akmeņiem tikai viens ir pusdārgakmens, taču ārēji tas ir tāds pats parasts akmens. Vispirms jāprot iepazīt nevajadzīgos akmeņus, tad ir vieglāk atrast vajadzīgos, kurus atliek zāģēt un pētīt, kādi tie ir pēc struktūras un cietības. Vajadzīgas 45 — 50 minūtes, lai pārzāģētu akmeni, kura diametrs ir vairāk nekā 10 cm. Ainis daudz braukājis pa Latviju, tāpēc droši var apgalvot — pusdārgakmeņi ir visur, vajag tikai skatīties zem kājām. Savulaik viņš pusdārgakmeni atradis arī Gulbenē.
Darbnīcā no akmens top ne tikai kuloni un piespraudes, bet arī dažādi dekoratīvi galda piederumi, svečturi, rotu komplekti, auskari, atslēgu piekariņi un pat laimes pogas.
Pārsteidz Aiņa zināšanas, interesentu uzmanību viņš notur ar savu stāstījumu, kas darbnīcas apmeklējumam piešķir īpašu garšu. Un par akmeņiem viņš tiešām zina daudz. Domāju, ka interesanti bija gan bērniem, gan dāmām, gan kungiem. Jo īpaši tādēļ, ka meistars arī pastāstīja, piemēram, kā īstu dzintaru atšķirt no viltojuma. Nav jau sarežģīti, vajag tikai UV staru lampiņu...
Ar riteni uz Liteni
Jau sen par Litenes simbolu tiek dēvēts ritenis (no dziesmas “Uz Liteni, uz Liteni ar vecu koka riteni”). Tādēļ tika lemts, ka simbols — ritenis — jāīsteno dzīvē. Litenes pagasta pārvalde savulaik izsludināja ideju konkursu par vides objektu “Ritenis”. Konkursā tika iesniegta 21 ideja un apraksti par iespējamajiem riteņiem, to atrašanās vietu. Žūrija izvērtēja iesniegtās idejas un atzina, ka visiem riteņiem ir kas kopīgs, un tas ir riteņa rats. Objekts ir kā laika vēstnesis, kuru adventes laikā rotā uguntiņas, Lieldienās — krāsainas lentes. Tas vēstī par to, ka riteņa rats griežas uz riņķi, tā griežas un viens aiz otra iet gadalaiki, mēneši, laiks, un līdz ar laiku mainās apkārtne un mēs.
Objektu no metāla izgatavojis Guntis Vaskis.
Līdz ar Gulbenes novada izveidošanu katru gadu Litenē norisinās arī svētki “Litenes ritenī”. Muižas parkā apskatāmi dažādi velosipēdi. Katrs no sava Gulbenes novada pagasta, bet visus vieno devīze “Ar riteni uz Liteni”.

Uzziņa

Tradicionāli dārgakmeņus mēdz iedalīt dārgakmeņos un pusdārgakmeņos, taču šim dalījumam vairāk ir vēsturiska vērtība, kas maz atbilst pašreizējam tirgū pieejamajam dārgakmeņu klāstam un cenu līmenim. Agrāk par īstiem dārgakmeņiem uzskatīja tikai piecus akmeņus: dimantus, rubīnus, safīrus, smaragdus un ametistus. Mūsdienās augstu vērtē daudz lielāku skaitu minerālu un minerālu varietāšu.

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Kur vienkāršas lietas par brīnumu kļūst

Kategorijas