Staburags.lv ARHĪVS

Vērtē skatītājs: reāla komēdija par reāli sliktiem puišiem

www.staburags.lv

2018. gada 2. novembris 00:00

4
Vērtē skatītājs: reāla komēdija par reāli  sliktiem puišiem

Iesaka Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksta “Staburags” redaktore

Piedāvājums apmeklēt izrādi “Reāli sliktie puiši” Dailes teātrī nāca diezgan negaidīti, un lēmums par došanos uz teātri bija jāpieņem ātri. Tāpēc vienīgais, ko par izrādi, kas pirmizrādi piedzīvoja jau 2015. gadā, iepriekš izpētīju, bija anotācija Dailes teātra mājaslapā. Taču, ja jau ceturto sezonu pēc kārtas tā spēj pulcēt pilnu skatītāju zāli, režisors Dž. Dž. Džilindžers atradis pareizās pogas, uz kurām uzspiest, lai skatītājiem tā patiktu.
Neesmu Džilindžera izrāžu cienītāja, un šis noteikti nav viņa izcilākais darbs, taču šī izrāde bija laba. Ja vien nevēlaties meklēt tajā visā dziļu jēgu un nozīmi notiekošajam. Te nav dziļu emociju un līdzpārdzīvojuma. Tāda viegla piektdienas vakara komēdija, kurā var pasmieties par virkni pārpratumu ar no morga nozagtu līķi, kontrabandu un nelegāliem imigrantiem, ko rada galvenā varoņa Toma brāļi, pārvēr­sda-
mi viņa laimīgāko dienu īstā murgā. Tajā ir spraigs sižets, daudz notikumu, labs humors un mazliet necenzētas leksikas, kas noteikti uzjautrināja zālē esošos skolēnus, kuru bija krietns pulks. Varētu teikt — reāli laba komēdija par reāli sliktiem puišiem.
Trīs galveno lomu atveidotāji — jaunie aktieri Kaspars Zāle Toma lomā, Edijs Zalaks Toma brāļa Gerija lomā un mums jau labi zināmais Aldis Siliņš Toma brāļa Dika lomā bija lieliski. Jāpiebilst, ka Edijam Zalakam šī bija pirmā lielā loma teātrī, ar kuru viņš lieliski tika galā. Visizteiksmīgākais no šīs trijotnes noteikti bija Aldis Siliņš ar savu atraktivitāti, enerģiju un šarmu.
Tomēr nevar nepieminēt vēl kādu aktieri šajā izrādē, un tas ir Gints Grāvelis, kas atveido Krievijas mafijas bosu Borisu. Viņam ir neliela loma, uz skatuves viņš parādās izrādes beigu daļā un kļūst par visu samezglojumu un pārpratumu atrisinājumu. Toties kā parādās! Kā zvaigzne — ar elegantu pauzi atvērtajās nama durvīs. Ritmiskai mūzikai skanot, viņš, seksīgi grozot gurnus, izdejo savu uznāciena deju. Domāju, ka režisors apzināti šo uznācienu veidoja tieši tādu, jo laikā, kad iestudējums piedzīvoja pirmizrādi, Grāvelis piedalījās šovā “Dejo ar zvaigzni”. Skatītāju zāle, to redzot, vienkārši uzsprāga smieklos, ovācijās un aplausos. Tagad šis uznāciens, protams, tādu efektu nerada, jo šovs visiem sen jau aizmirsies, taču tas tik un tā ir iespaidīgs.  ◆