Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Galdā tiek mesta tēvzemes kārts — komentē Ginta Grincēviča, laikraksts "Staburags"

Ginta Grincēviča
Viedokļi/Komentāri

2018. gada 2. novembris 09:20

187
Galdā tiek mesta tēvzemes kārts — komentē Ginta Grincēviča, laikraksts "Staburags"

Valdība vienojās ierobežot audžuģimenēs esošu bērnu adopciju uz ārvalstīm, atļaujot to tikai tad, ja bērns ir ārzemēs dzīvojošā radinieks. Tāpat kā līdz šim, ārvalstnieki arī turpmāk drīkstēs adoptēt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu audzināšanu un aprūpi. Labklājības ministrijas izstrādātā regulējuma mērķis ir veicināt bērnu adopciju no institūcijām, nevis audžuģimenēm. Patlaban Adopcijas reģistrā iekļauti 1286 bērni, no kuriem 875 jāmeklē adoptētāji. Lozungs “Katram bērnam ģimeni” guvis nacionālu šķērsli — Latvijas robežu. Vai tā nav diskriminācija? Visu laiku tiek runāts par indivīda vārda un domu brīvību, mēs cenšamies līdzināties valstīm, kurās dzīves līmenis ir augstāks. Taču, kad runa ir par bērnu labklājību, iespēju tikt pie ģimenes un kļūt laimīgam, galdā tiek mesta tēvzemes kārts. Labklājības ministrija vēlas izpildīt savulaik izteikto apņemšanos — iztukšot bērnunamus. Šogad Latvijas iedzīvotāji adoptējuši vismaz 40 bērnus, ārvalstu adoptētāji no iestādēm adoptējuši 17 bērnus, no audžuģimenēm teju 30. Statistika par labu ārzemju  adoptētājiem. Līdz ar jauno ierobežojumu bērniem tiek laupīta izvēles brīvība un liela iespējamība tikt pie ģimenes. Galdā tiek likts vēl kāds patriotisks pretarguments — ar ārvalstu adopciju bērns zaudē kultūras un identitātes saiti, pilsonību, valodu, reliģiju utt. Vai centieni paturēt bērnu Latvijā atspēko zaudēto iespēju tikt pie īstas ģimenes? Latvietis var dzīvot Austrālijā, godāt Budu, runāt franču valodā un palikt latvietis.

2018. gadā krasi palielināta atlīdzība par adoptēto un audžuģimenēs pieņemto bērnu aprūpi. Par adoptējamā bērna aprūpi no astoņiem līdz 17 gadiem 2018. gadā valsts maksā 171 eiro atlīdzību, savukārt pabalsts bērna uzturam audžuģimenē ir 258 eiro. Tātad finansiāli izdevīgāk ir būt audžuģimenei, nevis bērnu adoptēt. Audžuģimenes mērķis ir īslaicīga aprūpe. Sanāk neslikts bizness! Ģimenē ienāk bērns, kurš ēd no kopējā katla, skolā ir brīvpusdienas, bez maksas sabiedriskais transports, dažādas citas privilēģijas, un audžuvecāki par to vēl saņem prāvu summu! Jā, bērns izmaksā daudz, protams, mūsdienās nepietiek ar pamatvajadzību nodrošināšanu, taču esošā atmaksas sistēma šķiet nepieklājīgi dāsna. Tādēļ cilvēki piekrīt kļūt par audžuģimeni, nevis bērnus adoptēt. Nauda nedrīkst būt motivators šāda lēmuma pieņemšanā, tam jābūt aicinājumam. Sveša bērna pieņemšana ģimenē ir tāds pats brīvprātīgs lēmums, kā savas atvases laišana pasaulē. Valsts iemanījusies bioloģiskos vecākus apdalīt ar niecīgu bērnu ikmēneša pabalstu, savukārt, ja paspārnē tiek ņemts bērns no bērnu nama, tad izvēli atalgo ar trīsciparu skaitli. Protams, stimuls un atbalsts ir vajadzīgs, bet ceru, ka dāsnā atlīdzība neietekmē to, kādu motīvu vadītas, audžuģimenes nolemj pieņemt bērnus.

Kategorijas

Kategorijas