“Dzīve jāsvin”

2018. gada 2. novembris 00:00

473

Šonedēļ 33. dzimšanas dienu atzīmēja Ieva Mediņa no Jaunjelgavas. Jubilāre pa dzīvi iet kopā ar dziesmu — tā viņu audzināja mamma. Dziedot Ieva vīru noskatīja un bērnus ieaijāja. Tagad trīs paaudzes apvienojušās ģimenes kapelā. Laimes izjūtu Ievai sagādā kopābūšana —
ikreiz ģimenei sapulcējoties, ir svētki.

No šūpuļa ar dziesmu
Ieva augusi Jaunjelgavā. Lai gan viņa ir vienīgais bērns ģimenē, vientuļa nekad nav jutusies. Jubilārei ir piecas māsīcas, kupls radu pulks. Jubilāres mamma, Baiba Pētersone, bija un joprojām ir mūzikas skolotāja. “Mamma bija stingra, bet mīļa. Audzinot savas atvases, sevī atpazīstu mammas audzināšanas metodes. Man ir pati labākā mamma, viņa ir arī mana tuvākā draudzene. Uzticamies viena otrai, dalāmies un stāstām itin visu,” slavē Ieva.
Mūzikas mīlestība Ievai ielikta šūpulī, vīterojot aizvadīti skolas gadi, daudz koncertēts. Muzicējot Ieva izdziedājusi tautas sāpi un prieku. No paaudzes paaudzē tiek nodota tēvzemes mīlestība un ieaudzināts patriotisms. Ievas vecmamma savulaik izsūtīta uz Sibīriju. Visa saime lepojas un godā latviskās saknes un paražas. Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas diena ir svarīgi svētki — Ievas ģimene tos svin, kopā pavadot laiku un muzicējot.
Emocijas
jāiegrožo
Ieva ir Vecumnieku novada bāriņtiesas locekle. Psiholoģiski darbs ir ļoti smags, taču tas ir tuvāk mājām. Pirms tam jubilāre strādāja galvaspilsētā. Pieteicās viens bērns, pēc tam otrs. Izbraukāt uz Rīgu un apvienot darbu ar ģimenes dzīvi kļuva nereāli, tādēļ Ieva pirms četriem gadiem pieteicās amatam bāriņtiesā. “Reizēm nākas pieņemt vienpersoniskus lēmumus, piemēram, atšķirt bērnu no ģimenes. Tas ir smagi. Darbs izsmeļ, pēc tam vajadzīga atjaunošanās, lai varētu produktīvi turpināt iesākto. Darbs bāriņtiesā ir misija. Es nevarētu strādāt, ja man nebūtu emociju, līdzjūtības pret cilvēkiem. Man jāpieņem lēmumi, aizstāvot bērnu intereses, gluži kā psihologam jārunā, jāspēj bērnam paskaidrot, kādēļ viņam jābrauc prom, jārunā ar vecākiem. Pozitīvi, ka mēs paši meklējam audžuģimenes, cenšamies, lai bērni nenonāk bērnunamos. Ik gadu rīkojam seminārus, skaidrojam un aicinām ģimenes kļūt par bērnu aizbildņiem. Reizi gadā godinām audžuģimenes un cilvēkus, kas ir uzņēmušies rūpes par bērniem. Tā ir patīkama atkāpe no ikdienas smagā darba,” saka jubilāre. Strādājot bāriņtiesā, Ieva iemācījusies būt līdzjūtīgāka, saprast un nenosodīt. “Bijušas reizes, kad gribējies bērnu ņemt pie sevis uz mājām. Tā ir smalka māksla — prast nodalīt darbu no privātās dzīves. Reizēm emocijas vajag iegrožot”.
Ķēriens
uz glābējiem
2006. gadā Jaunjelgavas ansamblis “Decima”, kurā dziedāja Ieva, kopā ar Bārbeles pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvu devās koncertēt. Tā Ieva iepazinās ar Gati Mediņu, ieprecējās Bārbelē un tagad pāris audzina atvases — pirmklasnieku Matīsu un gadu jaunāko Emīliju. Kultūras dzīve Mediņu saimes ikdienā ir neatņemama sastāvdaļa — kā bērni, tā vecāki dejo tautas dejas, kopā ar vecvecākiem visi dzied ģimenes kapelā.
Ieva Aizkraukles Pētera Barisona mūzikas skolā beigusi klavieru klasi. Dziedāšana Ievai ir sirdslieta.
Profesijas izvēlē savu lomu nospēlēja kādreizējais Jaunjelgavas vēstures skolotājs Roberts Ludboržs. “Viņš mācīja vēsturi un politiku. Slavēja manas esejas, tieši viņš mani virzīja un teica, ka man vajadzētu iet mācīties par juristi. Teica, ka esmu taisnīga, ka spēšu,” atminas jubilāre. Tā pēc vidusskolas Ieva iestājās Policijas akadēmijā, kur studēja publiskās tiesības un ieguva bakalaura grādu. Jau otrajā kursā sāka strādāt Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, kur Ieva bija direktores Ārijas Iklāvas labā roka.
Studiju gadi bija patīkams posms, taču dzīve galvaspilsētā nav domāta Ievai. “Man vienmēr patikuši lauki, bērnībā brīvlaiku pavadīju pie vecvecākiem, tādēļ, atnākot uz Bārbeli, jutos kā zivs ūdenī. Ar prieku rūpējos par dārzu un baudu lauku burvību. Te ir miers, kuru citur neatrast,” stāsta Ieva. Vīrs Gatis palīdz tēva saimniecībā un ir ugunsdzēsējs Bauskas iecirknī. Ikreiz, kad vīrs dodas uz maiņu, Ievu pārņem uztraukums. “Mums ir savi rituāli, vienmēr sazināmies, man ir svarīgi zināt, kur viņš ir, ko dara. Nomierinos zinot, ka viņam viss kārtībā,” par vīra darbu stāsta Ieva un secina, ka līdzjušana ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu — kā darbā, tā mājās. “Domāju, ka neviena glābēja sieva nesēž mierīgi, kad vīrs ir maiņā. Tā nu sanācis, ka mūsu ģimenē ir ķēriens uz ugunsdzēsējiem. Vairāki draugi ir ugunsdzēsēji, māsīca precējusies ar ugunsdzēsēju, arī vectētiņš bija glābējs,” stāsta Ieva. Vaicāta, vai nav gribējies piecirst kāju pie zemes un likt vīram meklēt mierīgāku darbu, Ieva atteic, ka ne: “Zinu, ka viņam tas patīk, acis mirdz. Man viņš jāatbalsta. Paļaujos uz Dievu un ticu, ka viss būs labi.”
Vienā mēnesī trīs dzimšanas dienas
Mediņu saime neprot mierā nosēdēt, ikdiena tiek izgaišināta ar dažādām izklaidēm. Ģimene dodas ekskursijās, izbraucienos ar velosipēdiem, piedalās dažādās orientēšanās sacensībās, apmeklē kultūras pasākumus. Ja rodas brīvs brīdis, Ieva labprāt lasa grāmatas, vislabāk detektīvromānus. “Man patīk lasāmviela, kurai jādomā līdzi. Vai tie būtu vēsturiski nostāsti, kriminālromāni vai kas cits. Šādas grāmatas palīdz atslēgties no ikdienas un iegrimt citā realitātē. Ja ir laiks, tamborēju,” stāsta Ieva. Dzīvojot laukos, darāmais ir vienmēr, šobrīd tiek celta pirtiņa un garāža, netrūkst arī dažādu dārza darbu.
Oktobris Mediņu saimē ir jubileju maratona mēnesis. 23. oktobrī dzimšanas diena ir vīram Gatim, 29. oktobrī jubileja ir Ievas mammai, 31. oktobrī — Ievai. Dzimšanas dienas svinības jubilāri mēģina apvienot ģimenes lokā, tās svinot divos piegājienos. Vispirms tiek uzņemti vīra vecāki, pēc tam jubilāre brauc uz Sēreni pie vecvecākiem, lai viņiem nav jāmēro tālais ceļš uz Bārbeli. “Par cipariem nesatraucos, dzīve ir jāsvin, mēs dzīvojam vienreiz. Visi svētki, vai tie būtu mani, manu tuvinieku vai valsts — tie ir jāatzīmē. Nav svarīgs svinamais cipars, galvenais ir kopā sanākšanas prieks. Laiks kopā ar mīļajiem ir svarīgs notikums, ko vērts atzīmēt,” par svinībām teic Ieva. Jubilārei paveicies, viņai nekā netrūkstot, un vienīgā vēlēšanās ir laba veselība mīļajiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Dzīve jāsvin”

Kategorijas