Pie mums nekas nenotiek? Nē, vajag tikai meklēt!

2018. gada 31. oktobris 09:59

272

Pie mums nekas nenotiek? Nē, vajag tikai meklēt!

Klāt rudens, un ar jaunu sparu atsācies pašdarbības kolektīvu darbs. Rudens un ziema ir arī laiks, kad lielie āra darbi padarīti un var baudīt skatuves mākslu. Vai sev tīkamo meklēt vistuvākajā kultūras namā vai tomēr ielūkoties kaimiņu novadu afišās? Vai rudens un ziemas sezona kultūras jomā novados nebūs sliktāka kā aizvadītā, varbūt īpašāka? Ko savā kultūras pilī nākamgad vēlas uzlabot katra no tā vadītājām?

Pļaviņas. Pašvaldības nauda kultūras braucieniem
Pļaviņu kultūras centra direktore Astrīda Davidova teic, ka pēdējie divi gadi bijuši īpaši. Pērn Pļaviņu pilsētas dzimšanas dienas, šogad — Latvijas simtgades un Dziesmu svētku dēļ. Lai nodrošinātu pasākumu kvalitāti, daudz līdzekļu tiem veltīja no pašvaldības budžeta un apmeklētājiem prasīja vien simbolisku samaksu.

Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad pašvaldība daļēji apmaksās braucienus uz profesionālo teātru izrādēm un citiem pasākumiem Rīgā, Rēzeknē vai cituviet. Katram pagastam un pilsētai gadā daļēji apmaksāti divi braucieni, tātad novadā kopumā — astoņi. Tiem var pieteikties jebkurš neatkarīgi no maciņa biezuma. Papildu finansējumu var saņemt, piemēram, senioru biedrības. Pasākuma biļešu iegāde gan ir katra paša ziņā, bet par transportu jāpiemaksā simboliski 5 līdz 7 eiro. Katram šādam braucienam pašvaldība piešķir 250 eiro. Astrīda Davidova teic, ka vienam no nesenajiem braucieniem pieteicās ap 50 kultūras baudītāju. Viņi devās uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri. Tuvākajā laikā plānots brauciens uz Latgales vēstniecību “Gors” un novembra sākumā uz baletu “Pie zilās Donavas”. Iedzīvotājus par šādu iespēju informē novada mājaslapā. Profesionālos teātrus aicināt uz Pļaviņām esot praktiski neiespējami, jo skatuve modernajām izrādēm nav tehniski piemērota. Svarīgas arī biļešu cenas. Ja Pļaviņās ieeja biļete uz pasākumu par 5 eiro ir par dārgu, tad braucēji uz Rīgu par biļeti gatavi maksāt arī 25 eiro. Alternatīva ir apmeklēt kultūras pasākumus tuvējā Jēkabpilī, kā arī Aizkraukles pusē, un turienes kultūras pasākumu afišas Pļaviņu kultūras namā nav retums. Pamazām pagātnē aiziet mazo pagastu bailes un vēlēšanās norobežoties no lielo pilsētu kultūras pasākumiem.

Jautāta par iedzīvotāju apmierinātību ar kultūras pasākumu piedāvājumu un kvalitāti, Astrīda teic, ka kultūras namu administrācijā ir savs profesionālais joks — ja jautā, kā tev iet, saki, ka labi, nekas nenotiek. Pat pēc kupli apmeklētiem, sirsnīgiem pasākumiem paiet pāris nedēļu, un cilvēki atkal gaužas, ka nekas nenotiek.

Pagājušajā gadā kultūras centrā atjaunoja skatuvi un piebūvēja tualešu bloku. Šogad remonts notiek aktiertelpās, bet nākamgad varētu beidzot pieķerties administrācijas telpu remontam. Nauda būs jāatrod arī kāpņu telpai un tām telpām, kurās notiek aušanas nodarbības.

Koknese. Jāpierod pie jaunās “estrādes”
Inguna Strazdiņa, Kokneses kultūras nama direktore, stāsta, ka konkrēts pasākumu plāns zināms līdz šī gada beigām, ieskicēts nākamais gads, bet par konkrētiem pasākumiem varēs runāt tikai pēc valsts un pēc tam arī novada budžeta apstiprināšanas. Tradicionālie ikgadējie pasākumi noteikti būs, un pārējie būs, ņemot vērā piešķirtās naudas daudzumu. Noteikti būs novada svētki, Sama modināšanas svētki, kuros notiks arī teātru saiets “Pērses krastos”. Pamazām darbu sāk arī pašdarbības kolektīvi, un šis ir kā pamošanās laiks pēc grandiozā notikuma — Dziesmu un Deju svētkiem. Nākamajā gadā dejotājiem jāpiedalās deju skatēs, koristiem būs nedaudz mierīgāks gads. Šajā nedēļā Rīgā notiek deju apriņķu virsvadītāju sapulces, pēc tās 27. oktobrī uz kopsapulci sauks Aizkraukles reģiona deju kolektīvu vadītājus. 29. oktobrī Rīgā notiks arī Dziesmu un Deju svētku koordinatoru sapulce, kurā pārrunās paveikto un ieskicēs darāmo. Kāds ir Kokneses kultūras pasākumu apmeklētājs, ko viņš vēlas? Inguna Strazdiņa saka — cilvēki grib visu, arī to, kas ir dārgs, bet no viesmāksliniekiem var nolīgt tos, kuriem ir iespēja samaksāt. Izskanējuši pārmetumi par to, ka Koknesē nenotiek tādi koncerti kā Aizkrauklē, bet jāsaprot, ka Kokneses kultūras nama lielajā zālē ir uz pusi mazāk sēdvietu un tad attiecīgi būtu jāpalielina ieejas maksa, lai izrādi vai koncertu būtu rentabli rīkot.

Nākamgad pārsteigums būs brīvdabas pasākumu apmeklētājiem Kokneses parkā. Vecās estrādes vietā jauna tik drīz vēl netaps. Pagaidām jāsamierinās ar asfaltētu laukumu un sēdvietām. Estrādes vietā kādu laiku izlīdzēsies ar mobilajām skatuvēm, kas atkarībā no komplektācijas izmaksā no 200 līdz 2500 eiro. Lielākā summa ir, komplektā ņemot arī skaņas un gaismas aprīkojumu.
Koknesieši atšķirībā no pļaviņiešu un vēl citu kaimiņu novadu prakses nepiedāvā iespēju iedzīvotājiem izmantot pašvaldības daļēji apmaksātu transportu izrāžu un koncertu apmeklējumam Rīgā vai citviet Latvijā. Tā vietā liela daļa pasākumu, tajā skaitā ik gadu trīs balles, koknesiešiem ir bez maksas — par to rīkošanu naudu ņem no pašvaldības maciņa. “Jāsaprot, ka siers par brīvu ir tikai pelei slazdā,” saka Inguna Strazdiņa. Cilvēkiem jāpadomā, ka par visu kādam jāmaksā. Ja to nedara pašvaldība, maciņš jāatver pasākuma apmeklētājam.

Skrīveri. Meklē unikālo
Baiba Dronka, Skrīveru kultūras centra vadītāja, stāsta, ka nākamā gada pasākumu plāns taps kopā ar novada budžetu, bet darbs pie plānošanas ir sācies. Noteikti nav pamata satraukumam par ikgadējo tradicionālo pasākumu norisi — tie būs. Zināmi datumi novada, sporta svētkiem. Viņa arī atzīst, ka novadu kultūras namiem ir jāsadarbojas un līdz šim tuvāko novadu pasākumu reklamēšana, tajā skaitā afišu izlikšana, ir savstarpēji atbalstīta. Izvēloties, ko rādīt Skrīveru skatītājam, ņem vērā apkārt notiekošo, lai pasākumi nedublētos. Uz izrādēm, koncertiem pārsvarā tomēr nāk viena un tā pati publika. Tie ir arī mobili cilvēki un apmeklē ne tikai Skrīveru kultūras centru. Lai radītu šo dažādību, liela nozīme ir kultūras nama vadītāja personīgajiem kontaktiem. Līdz ar to uz Skrīveriem nereti atbrauc ļoti atšķirīgi mākslinieki, ne tie, kuri plānveidīgi rīko tūres pa Latvijas kultūras centriem. “Ļoti skatāmies, lai nedublētos Aizkrauklē un Koknesē rādītais, un iespēju robežās kultūras centra administrācija cenšas meklēt ko unikālu,” saka Baiba Dronka.
Runājot par kolektīviem braucieniem uz Rīgas vai citu lielāku pilsētu kultūras centriem, skrīverieši vairāk iecienījuši teātru apmeklējumus. Arī te var runāt par jau pastāvīgu publiku, kurai pievienojas pa kādam jaunam līdzbraucējam un kuri labprāt dodas baudīt jaunākās izrādes Dailes, Nacionālajā teātrī vai citviet. Tā ir jau gadiem izveidojusies tradīcija. Cilvēkiem nopērk biļetes, sarūpē autobusu, un pašiem nekas nav jādomā, tikai jāsamaksā par biļetēm un transportu.
Saistībā ar iedzīvotāju apmierinātību vai pretenzijām pasākumu dažādības ziņā dzirdēti pārmetumi par jauniešu auditorijai paredzēto sarīkojumu trūkumu, bet, rīkojot, piemēram, koncertu ar Samantas Tīnas uzstāšanos, tas bija slikti apmeklēts. Valsts svētkos Skrīveros būs Agnese Rakovska, kas arī ir vairāk jauniešu auditorijas soliste. “Varbūt tas ir akmens manā dārziņā, repertuāru vajadzētu dažādot, jo līdz šim esmu vairāk orientējusies uz esošo publiku,” saka Baiba Dronka.

Jaunjelgava. Orientējas uz vietējiem
Jaunjelgavas novada kultūras centra vadītāja Anita Ostrovska teic — kultūras pasākumu plānu veido, pamatojoties uz novada kopējo attīstības plānu, kā arī atsaucoties uz iedzīvotāju vēlmēm. Tas nozīmē, ka nevar aizmirst nevienu iedzīvotāju grupu — seniorus, jauniešus, ģimenes ar bērniem utt. Tāpat kultūras centra uzdevums ir saglabāt gadu gados izveidojušās tradīcijas, kā arī jāveido jauni, inovatīvi pasākumi.

Tradīcijas ir tās, kuras cilvēkā rada ritmu, viņš tās meklē, izjūt vajadzību — pēc Lieldienām, Jāņiem, Ziemassvētkiem. Neraugoties uz cilvēku skaita samazināšanos valstī, aug pašdarbības kolektīvu, biedrību skaits. Tas nozīmē, ka cilvēki grib darboties kopā, vēlas sasniegt mērķus arī ārpus ikdienas darba, un, runājot par šādiem kolektīviem, jārunā arī par kultūrizglītību. Darbošanās kolektīvā ir arī sevis pašizglītošana.

Ja novadā rodas jauni kolektīvi, interešu grupas, ar laiku to vadītāja algu maksā no novada budžeta. Piemēram, tā izveidojās vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kodols”. Sākumā bija vietējo cilvēku iniciatīva.
Vai izdodas sabalansēt pieprasījumu ar piedāvājumu? Te jāņem vērā iedzīvotāju sastāvs un iespējas. Tāpēc cenšas apzināt cilvēku vēlmes, un šogad tās, pirmkārt, saistījās ar Latvijas simtgadei veltīto filmu seansiem. Tāpat interesēja teātra izrādes. Nesen, veicot kultūras pasākumu analīzi novadā, secināts, ka retāki ir profesionālās mākslas pasākumi. Taču Jaunjelgavas novads robežojas ar Aizkraukli, kuras kultūras namu droši var saukt par vietējā mēroga koncertzāli. Tā ir profesionāli aprīkota, ar labu skaņas un gaismas aparatūru. Tāpēc dabiski, ka profesionālo mākslinieku ceļš biežāk ved šajā virzienā. Ja Aizkraukle, rīkojot lielus pasākumus, finansiāli ir ieguvēja, tad tāda paša mēroga pasākums Jaunjelgavā būtu ar zaudējumiem. Tāpēc katram kultūras namam jāmeklē sava pieeja, niša un skatītājs. “Mēs Jaunjelgavā lepojamies ar pilsētas svētkiem, kuri katru gadu ir tik kupli apmeklēti, kad pilsētā ierodas divas reizes vairāk cilvēku nekā šeit dzīvo. Tajā brīdī mēģinām atdot viņiem visu labāko, un cilvēki to novērtē. Novadā tradīcija ir arī katras kultūras jomas organizēts pasākums: dejotājiem tas ir sadancis, popgrupām — “Saules ritmi Sēlijā”, senioru dāmu deju kolektīviem — sadancis “Jasmīnziedu skurbumā”, folkloristiem — Meteņa laika dziesmu un danču vakars utt.

Jaunjelgavas novadā jautājumu par kolektīvu kultūras pasākumu apmeklējumu Rīgā vai Rēzeknē katrā pagastā risina atsevišķi. Aktīvākie šajā ziņā ir daudzesieši un secieši, bet arī jebkura cita pagasta iedzīvotājs var pieteikties kā līdzbraucējs. Novada budžeta līdzekļus atvēl konkrētām sociālajām grupām. Jaunjelgavā ar šādu braucienu organizēšanu nodarbojas vidusskola. Sadarbībā ar sociālo dienestu atlaides uz kultūras pasākumu apmeklējumu nodrošina invalīdiem, maznodrošinātajiem.

Līdzīgi kā citviet, arī Jaunjelgavā aktuāls ir kultūras centra remonts. Pērn izstrādāts tehniskais projekts, bet pagaidām nav skaidrs finansējuma avots. Remonts attiektos arī uz izstāžu zāli, kurai pašlaik apmeklētājiem ir neērti piekļūt, nama otrajā stāvā, uz kuru ved stāvas kāpnes. Tāpēc, kā jau agrāk teikts, zāli varētu ierīkot pirmā stāva telpās, kur šobrīd izvietota bibliotēka.

Nereta. Steidzami vajag starmešus
Neretas kultūras nama vadītāja Inita Kalniņa stāsta, ka pasākumu apmeklētība ir dažāda. Uz Zigfrīda Muktupāvela koncertu ieradās vairāk nekā simt klausītāju, lai gan ārā bija ļoti labs laiks. Oktobra un novembra pasākumu afišā iekļautas vairākas filmas, bet novembri noslēgs ar sieviešu vokālā ansambļa “Kadence” jubilejas pasākumu. Tā kā katrs pagasts pats lemj, kā izlietot kultūrai paredzētos līdzekļus, tad aktīvākie braucēji uz Rīgas teātriem ir no Pilskalnes pagasta. Reizēm viņiem pievienojas kāds no kaimiņu — Neretas vai Zalves — pagasta.

Atsevišķs stāsts ir kultūras pasākumi jauniešiem. Daži pasākumi notiek skolā, citus piedāvā kultūras namā, bet apmeklētība nav liela. Runājot par ballēm, tās nolemts rīkot tematiskās — pēc kāda konkrēta pasākuma.

Neretieši nevarētu sūdzēties par bezmaksas jeb pašvaldības budžeta apmaksātiem pasākumiem. Īpaši šajā gadā, kad notika novada, Sēlijas svētku, simtgades zaļumballe, tāda paredzēta arī valsts svētkos.

Tā kā Neretas kultūras namam remonts veikts salīdzinoši nesen, tagad aktuāls ir aprīkojuma jautājums. Skatuvi apgaismo vēl padomju laikā ierīkoti starmeši, kuri ir neefektīvi, kā arī to apkalpošana ir sarežģīta.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Staburags.lv ARHĪVS

Pie mums nekas nenotiek? Nē, vajag tikai meklēt!

Kategorijas