Daugavas abas malas vieno kopīgas idejas

2018. gada 31. oktobris 09:21

648

Daugavas abas malas vieno kopīgas idejas

Kāda ir un būs Daugavas loma novadu dzīvē — par to lika aizdomāties runātais daugaviešu tikšanās laikā Pļaviņās, kas notika saistībā ar projektu “DaugavAbasMalas”. Tā bija jau ceturtā konference, kurā tikās projekta īstenotāji — biedrības “Zied zeme” pārstāvji, Daugavas baseina pašvaldību vadītāji, tūrisma speciālisti un citi interesenti.

Nozīmīgumu nezaudē
Sadarbības projekta “DaugavAbasMalas” mērķis ir paplašināt ap Daugavu esošo teritoriju ekonomisko potenciālu, rosināt tūrisma aktivitātes, uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību. Tas sākās šī gada vasarā ar Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīciju no Latvijas pierobežas līdz Rīgai, piestājot arī Aizkraukles reģiona novados. Tādējādi tika iezīmēts Daugavas laivotāju ceļš 350 kilometru garumā, kas noslēdzās pie Mangaļsalas bākas. Brauciena laikā izvērtēta upes piemērotība ūdenstūrismam, vai ir iespēja izkāpt krastā, kāda ir esošā infrastruktūra.

Noslēdzoties šai izpētei, projekta īstenotāji rīko astoņas konferences dažādās vietās, un nākamā 24. oktobrī notiks Daugavpilī, bet noslēdzošā būs 11. decembrī Ikšķilē.

Satikšanās reizē Pļaviņās diskusijas galvenās tēmas bija novadu attīstības redzējums abos Daugavas krastos, sadarbības iespējas un jaunas Daugavas baseina pašvaldību interešu pārstāvību iniciatīvas.

Atklājot konferenci, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss uzsvēra, ka Daugava ir svarīga gan kultūrvēsturiskā, gan novada ekonomiskās aktivitātes nozīmē. Tāpēc pašvaldība strādā, lai upes krastu gar pilsētu padarītu aizvien pievilcīgāku, un ar interesi šovasar uzņēma ekspedīcijas “DaugavAbasMalas” dalībniekus.

Vēsturnieks un diplomāts Gints Apals ieskicēja Daugavas nozīmi Latvijas valsts veidošanā un attīstībā. Viņš atzina, ka upe vairs nepilda saimniecisko funkciju, bet tai ir svarīga loma kultūrvēsturiskā nozīmē. Tā var vienot vietas un cilvēkus, bet laiks parādīs, kādā virzienā tas viss attīstīsies.

Projekts “DaugavAbasMalas” īstenots sadarbībā ar biedrību “Aizkraukles rajona partnerība”. Kā atzina tās vadītāja Alda Paura, Daugava mums visiem ir svarīga, tāpēc gribētos, lai vairāk uzņēmīgu cilvēku saskatītu šīs vietas potenciālu. Par šīm iespējām arī sprieda tikšanās dalībnieki.

Apvieno 39 partnerus no Latvijas un Igaunijas
Ja Daugava šobrīd nav pārāk aktīva ūdenstūrismam, tad citās Latvijas upēs ir lielāka rosība. Viens no tādiem piemēriem ūdenstūrisma attīstības veicināšanai ir projekts “Riverways” Igaunijas — Latvijas pārrobežu sadarbības programmā 2007. — 2013. gadam, kura rezultātā būtiski uzlabota infrastruktūra un izveidota mājaslapa www.upesoga.lv laivotājiem. Par to informēja Kurzemes plānošanas reģiona projektu nodaļas vadītāja Aiga Petkēvica.

Projekts apvienoja 39 partnerus no Kurzemes, Vidzemes un Rīgas reģioniem, Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas ar mērķi veicināt ūdenstūrisma attīstību. Tā rezultātā pie 26 upēm izvietoti 111 informācijas stendi un 306 norādes, izveidotas 98 atpūtas vietas un 19 piestātnes ērtākai izkāpšanai, kā arī veikti 19 upju un upju krastu sakopšanas un tīrīšanas darbi 312 kilometru garumā, bet Hāpsalu pilsēta iegādājusies tvaika kuģīti tūristu vizināšanai.

— Projekts bija vērsts ne tikai uz ūdenstūrismu, bet vēlmi atklāt un parādīt mūsu lielākās vērtības — dabu un kultūrvēsturi, jo daudzi cilvēki ārpus Rīgas par to zina ļoti maz. Turklāt jādomā, kā mēs to visu izmantojam, lai pašiem un viesiem būtu ērti un pieejami. Projekta lielais spēks bija tieši partneru skaits, jo lielākā skaitā varēja arī vairāk paveikt. Tomēr svarīgākais šajā darbā ir uzņēmējs, kas piedāvā konkrētos pakalpojumus, tāpēc svarīgi bija apzināt un veidot labu sadarbību, — teica Aiga Petkēvica. Viņa piebilda, ka ūdenstūrisma attīstībā Baltijas valstīs vislabākie piemēri šobrīd ir Lietuvā, kas ir pat veiksmīgāki nekā Somijā.

Veido savu zīmi
Sava ūdensceļa atpazīstamības zīme top arī Daugavai, kuru prezentēja “DaugavAbasMalas” eksperte Sandra Biseniece. Klātesošie atzinīgi novērtēja tās vizuālo maketu, kura idejas pamatā ir mezgls. Sandra atzina, ka šāda zīme kalpotu ne tikai kā atpazīstamības simbols, bet tai var pievienot savus stāstus. Tāpēc ir iecere ar to iezīmēt visu Daugavas laivošanas ceļu, kā arī izmatot suvenīros un uz citām lietām, pat tetovējumos, jo ir taču tik skaisti daļu Daugavas nest sev līdzi! Galvenais, lai tā būtu saistoša lietošanā.

Sandra Biseniece arī atgādināja, ka sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” izveidota interaktīvā karte, kurā iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā, apstāšanās un drošas Daugavas HES apiešanas vietas, kultūrvēsturiskie apskates objekti un tūrisma pakalpojumu sniedzēji kilometra attālumā no abiem krastiem, kā arī informācija par upes tecējumu dažādos posmos. Eksperte aicināja pašvaldības pārskatīt, vai kartē ir viņu sniegtā informācija, un to papildināt. Karte atrodama mājaslapās www.daugavabasmalas.lv un www. upesoga.lv.

Jāpaveic mājasdarbs
Izvērtējot jau izpētīto un apkopoto informāciju, projekta pārstāvji kā galveno veiksmīgai sadarbībai nākotnē izvirzīja vairākas lietas. Vispirms tā ir laba komunikācija, lai sekmētu sadarbību starp pašvaldību un uzņēmēju, kas var virzīt tālāku attīstību. Otrkārt — iedrošināt dažādas biedrības, iedzīvotāju grupas vai cilvēkus sākt kādu projektu, trešais — veidot kopīgu platformu idejām, viedokļiem un piedāvājumiem, kas būtu viegli pieejama visiem.

Kā teica viens no konferences rīkotājiem Dmitrijs Zverevs — tūristam nav svarīgas pašvaldību robežas, jo viņš izvēlas konkrētu pakalpojumu vai vietu, tāpēc liela loma ir sadarbībai. Svarīgi saprast, kam domāts konkrētais pakalpojums, un katram piedāvājumam jābūt pēc iespējas draudzīgākam. Ja vietas sakopj un attīsta, tad arī apmeklētāju netrūkst. Tā ka ir svarīgi iepriekš paveikt mājasdarbu.

Galvenais — kas to visu turpinās

Kā uz to visu raugās pašvaldībās, sarunas raisījās paneļdiskusijā.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss atzina, ka ir jau bijuši mēģinājumu veidot kaut ko kopīgu. Dažs bijis veiksmīgs, cits nē, jo sadarbība ne vienmēr sokas. Katrā ziņā Daugavas projekts ir vērā ņemams, tomēr ir jādomā ne tikai par formu, bet arī saturu.
Aiga Petkēvica norādīja, ka pēc projekta noslēguma svarīgs ir vilcējspēks, kas to visu turpinās. Arī “Riverways” bijis veiksmīgs tikai tāpēc, ka ikvienā vietā atrasts cilvēks, kurš dega par savu lietu. Patiesi svarīgi ir veikt mājasdarbu, lai izzinātu visas iespējas un uzrunātu esošos, kā arī potenciālos uzņēmējus, kas to var īstenot.

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norādīja, ka iedzīvotāji ir dažādi — vieniem vajag tūristus, citiem — mieru un klusumu. Pašvaldībai jāstrādā savu iedzīvotāju labā, un, ja šī joma dod savu pienesumu, tajā var iesaistīties. Līdzīgi kā citi, arī viņš neuzskata par mērķtiecīgu atvērt publiskajai pieejamībai teritorijas, kas rada zaudējumus, jo pēc apmeklētāju pieplūduma ir tikai atkritumi, kas jāvāc pašvaldībai. Katrā ziņā tas, kas ir radies un attīstīts, veiksmīgi darbojas, bet jaunas lietas jāizvērtē, daudz ko nosaka piedāvājums un pieprasījums, bet aiz tā visa ir konkrēti cilvēki.

— Varētu domāt, ka ūdenstūristu bijušā Aizkraukles rajona robežās šobrīd nav vispār, iepriekš tā bija ar velotūristiem. Tomēr viņi ir, pateicoties infrastruktūras attīstībai, tā ka iespējama arī ūdenstūrisma attīstība, — teica Guntis Libeks.

Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris stāstīja, ka vismaz Koknesē pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un nereti uzklausīts, ka nav iespējas izīrēt laivu vai paēst, jo visas vietas ir aizņemtas. Ieceres ir tālākai ūdens infrastruktūras attīstībai un darbībai citos projektos. Viņš izteica nožēlu, ka esošo likumu dēļ nav iespējams tūristiem piedāvāt vietējās zivis.

Tomēr ne visas pašvaldības var lepoties ar šādu tūristu pieplūdumu, jo, visticamāk, mājasdarbs nav veikts — ir jāizzina visas iespējas, ko piedāvāt tūristiem, gūstot labumu arī sev.

— Mēs esam pārrunājuši šo jautājumu pašvaldībā un pārliecināmies, ka pēc būtības mums tūrists nav vajadzīgs, ja viņš te tikai apstājas, bet neatstāj naudu. Ja ir pieprasījums, tad vajadzētu rasties arī piedāvājumam, bet diemžēl tas tik strauji nav vērojams, — teica Aigars Lukss. Noslēgumā viņš novēlēja, lai pēc gadiem varētu teikt, ka šī bija vēsturiska tikšanās, pēc kuras tad viss arī sākās.

Koknesiete Anta Kučere no bioloģiskās zemnieku saimniecības “Janavas” šo ideju domu apmaiņu noslēdza ar vīziju, ka pa Daugavu jau varētu kursēt kāds izklaides kuģītis. Kāpēc nē?

Pēc konferences biedrības “Zied zeme” projektu vadītājs Pļaviņās Māris Cīrulis atzina — viņš ir pārliecināts, ka ideja par projekta attīstību pašvaldībās pie Daugavas ir reāla. Tas gan nevar un nenotiks īsā laikā un vienkārši, bet iespēja ir.

— Idejas izskanēja labas, un noteikti būs cilvēki, kuri tās gatavi īstenot. Piedāvātos tūrisma pakalpojumus var apvienot un sasaistīt, kas dod jaunas iespējas un interesi. Viss notiek pamazām, bet notiek, — teica Māris Cīrulis.

Uzziņa

◆ Sadarbības projektu “DaugavAbasMalas” īsteno publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” sadarbībā ar 21 pašvaldību, septiņām vietējās rīcības grupām un citiem stratēģiskajiem partneriem.

◆ Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Staburags.lv ARHĪVS

Daugavas abas malas vieno kopīgas idejas

Kategorijas