Sērenieši negrib dzīvot kā tuksnesī

2018. gada 30. oktobris 00:00

Akciju sabiedrībai “A.C.B” piederošajā Salenieku karjerā Sērenes pagastā plānots paplašināt smilts un grants ieguves teritoriju. Taču vispirms nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums. Sagatavošanās procesā notiek sabiedriskā apspriešana, kuras laikā iedzīvotājiem ir iespēja paust savu viedokli par iecerētajām darbībām.

Kopumā uzņēmumam pieder trīs karjeri, tajā skaitā Salenieku karjers Sērenē, kur smilts un grants ieguve notiek jau koš 1977. gada. Šajā laikā izstrādāti 30 hektāri teritorijas. Taču tā ir tikai daļa no izstrādes licencē atļautā. Šogad tika veikta papildus izpēte un krājumu pārrēķins. Uzņēmums vēlas sākt derīgo izrakteņu ieguvi vēl 14 hektāros teritorijas. Plānoto darbību aprakstā teikts: “Izmantojot derīgo izrakteņu ieguves tehniku, plānots veikt derīgo izrakteņu (smilts-grants) ieguvi 14,075 ha platībā. Plānotais produkcijas apjoms — aptuveni 80 000 m3 gadā. Lai nodrošinātu plānotās darbības īstenošanu, tiek paredzēta smilts-grants materiāla šķirošana, drupināšana un mazgāšana, kā arī plānots izveidot nosēddīķi. Lai realizētu paredzēto darbību, nepieciešams veikt atmežošanu aptuveni 3,44 ha platībā nekustamā īpašuma “Birznieki” teritorijā. Lai nodrošinātu piekļuvi nekustamajam īpašumam “Lapsas”, plānots pārbūvēt pievedceļu gar īpašuma “Birznieki” ziemeļu robežu.”
Grib nosargāt mežu
SIA “Vides konsultāciju biroja” Vides konsultāciju nozares vadītāja Sandra Broka sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, kurā pulcējās karjeram tuvāko māju iedzīvotāji un zemju īpašnieki, skaidroja, ka būtībā jau nekas nemainīsies — tiks izmantota tāda pati tehnika un iegūtā materiāla apstrādes tehnoloģijas kā līdz šim, mašīnas brauks tikpat bieži un pa to pašu ceļu. Salenieku karjera vadītājs Rinalds Valainis skaidro, ka šobrīd smilts un grants ieguve nenotiek, jo līdz šim apgūtā teritorija ir izstrādāta. Karjerā esošā rūpnīcā tiek pāstrādāts iepriekš iegūtais materiāls un tas, ko atved no citiem uzņēmuma karjeriem. Lai sāktu izstrādi vēl neapgūtajā teritorijā, jāveic izpētes process, kā plānotās darbības ietekmēs apkārtējo vidi. Tieši šis jautājums arī visvairāk satrauca sanā-
kušos iedzīvotājus. Galvenās karjera apkārtnes iemītnieku bažas ir par 3,44 hektārus plašā meža nozāģēšanu, jo, pēc vietējo teiktā, tā šobrīd ir vienīgā zaļā oāze, kas palikusi karjera apkārtnē, un vienīgā buferzona, kas pasargā iedzīvotājus no karjera darbības radītā trokšņa un putekļiem.
Pēdējā zaļā
oāze
Jolanta Gau (dzimusi Briška), kas pēc profesijas ir ģeodēziste, atceras laikus, pirms karjers bija izveidots: “Vietā, kur tagad plešas karjers, bija ganības, kur vietējie laida lopus ganīties, un arī kolhoza labības lauki. Meži, kur sēņojām. Bērnībā tur vācām ārstniecības augus un nodevām aptiekā. Tur auga likopodijs, no kura gatavo ārstniecisku pulveri, bija fantastiskas anemones, maijpuķītes, lielākas nekā tagad var redzēt, gaiļpieši. Visa šī teritorija jau tajā laikā bija Daugavas senlejā. Karjera daļa, kur notiek izstrāde, ir aptuveni 320 metru no mūsu mājas. Kad notiek izstrāde, to mājās ļoti labi dzirdam — troksnis ir gan darbdienās, gan reizēm arī sestdienās. Sausā laikā te viss ir putekļos.” Viņas māsa Lolita Andžāne, kura ikdienā saimnieko dzimtas mājās, piebilst: “Vienīgā mazā oāzīte, kas palikusi šajā apkaimē. Meža nociršana pasliktinās dzīves kvalitāti apkārtējiem iedzīvotājiem. Tā ir vieta, kur vēl atrodami reti augi, mīt pa kādam dzīvniekam. Ja to nocirtīs, vairs nekā nebūs. Kāpēc gan nevarētu noteikt kādu zonu, kurā nedrīkst tik agresīvu darbību veikt.”
Konstantīns Vilmanis piekrīt Jolantas Gau ierosinājumam, ka valstiskā līmenī likumā būtu jāiestrādā nosacījumi, ka izstrāde karjerā drīkst notikt tikai noteiktā attālumā no dzīvojamajām mājām. Šobrīd karjera kraujas mala no Vilmaņa kunga mājām ir tikai 20 metru attālumā un izstrādes laikā vecā vīra māja trīc un dreb. “Braucot gar Daugavas malu, ik pa laikam var manīt kādu izrakātu vietu, karjera bedres. Saprotu, tie ir derīgie izrakteņi un mums ir vajadzīga grants un smiltis, bet kāpēc tas jādara uz cilvēku dzīves kvalitātes un labklājības rēķina?” retoriski jautā Jolanta.
Klātesošies arī atgādina, ka šajā apkaimē ir Daugavas ielejas dabas parks, kas ir aizsargājama teritorija un kurā ir ierobežota saimnieciskā darbība. Kā karjera paplašināšana ietekmēs dabu no šī aspekta? Sandra Broka skaidro, ka izpētes procesā tika pētīti un analizēti arī biotopi, aizsargājami augi un dzīvnieki ne tikai uzņēmumam piederošo īpašumu robežās, bet arī tiem blakus.
Iedzīvotāju viedokli sola ņemt vērā
Vides speciāliste Dace Strode sanākušajiem paskaidroja: “Uzņēmums ir paudis savu vēlmi turpināt izstrādi, un mūsu pienākums ir noskaidrot arī sabiedrības viedokli. Visi priekšlikumi, ierosinājumi un iebildumi, kas rakstiski līdz 2. novembrim būs iesniegti Vides pārraudzības valsts birojā, noteikti tiks iekļauti programmā, kas tiks sagatavota pirms ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras uzsākšanas. Līdz ar to vēl var mainīties gan platība, kurā varēs veikt izstrādi, gan izstrādes apjomi. Birojs savā atzinumā pateiks, no kurām plānotajām darbībām būs jāatsakās un kas jāveic citā režīmā. Tomēr pēdējais vārds piederēs pašvaldībai.”
Kad sabiedriskā apspriešana būs noslēgusies, Vides konsultāciju birojs sagatavos programmu, kurā būs ietvertas vides aizsardzības prasības un noteikumi, nepieciešamie pētījumi, organizatoriskie pasākumi, kas jāņem vērā, novērtējot ietekmi uz vidi. Tā būs pieejama vietējā pašvaldībā, un katrs varēs pārliecināties, vai sniegtie priekšlikumi ir ņemti vērā un kādā mērā.
Jolanta Gau pauž cerību, ka karjera īpašumu pierobežnieki tiks par to informēti, jo ne vienmēr svarīga informācija nonāk līdz iedzīvotājiem: “Lai īstenotu šo ieceri, mērķtiecīgi tika uzpirkta zeme un mērķtiecīgi strādāts pie teritorijas plāna grozījumiem, kur iepriekš šis mežs vēl bija kā zaļā zona. Pēc grozījumiem tagad tā ir rūpnieciskā zona. Vai tiešām pašvaldība nevarēja informēt pierobežniekus, ka mainīsies zonējums? Informācija par šo pārmaiņu apspriešanu līdz iedzīvotājiem nenonāca. Tās ir ļoti būtiskas izmaiņas, īpaši mums, kas dzīvo līdzās. Ļoti gribētu nosargāt šo zaļo zonu, kamēr karjers darbojas. Arī pats reljefs šajā pusē pasargā no trokšņa un putekļiem apkārt dzīvojošos, ja tā nebūs, ietekme būs jūtama daudz plašākā apkārtnē.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Sērenieši negrib dzīvot kā tuksnesī

Kategorijas