Staburags.lv ARHĪVS

Kāzu jubileju svin simtgades goda pāri

Kāzu jubileju svin simtgades goda pāri

Rudens ir laiks, kad Pļaviņu novada pašvaldība sveic savus īpašos pārus — cilvēkus, kuri laulībā nodzīvojuši 50, 55 un 60 gadus. Tādu šogad ir 18 —  zelta kāzu jubileju svin septiņi pāri, smaragda — deviņi un dimanta — divi pāri.


Pasākums goda pāriem Pļaviņu novadā ir jau tradīcijām bagāts. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja  Vija Liepiņa ik gadu, rīkojot to un tiekoties ar pāriem, allaž pārliecinājusies, ka ne vienmēr  bijis viegli mūžu nodzīvot kopā, bet dzīvesbiedri negaužas par ikdienu, abiem nesot visas vieglās un grūtās dienas. Turklāt savas laulības jubileju šogad ģimenes svin nozīmīgā laikā — Latvijas simtgadē. Sveicot sava novada ļaudis, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss atgādināja Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa teikto, ka ģimene ir maza valsts, tāpēc stipras ģimenes ir stipra valsts. Katram goda pārim pašvaldība kopā ar ziediem un apsveikumu dāvāja arī maiznīcas “Liepkalni” spēka rudzu maizi.
Skaistās zelta kāzas jeb 50 laulībā aizvadītus gadus šogad svinēja Aija un Andrejs Priedes. Viņu ģimenē izaudzināti divi dēli, un tieši viņu dēļ ģimene savulaik no Cesvaines pārcēlās uz Pļaviņām, kur bijusi labāka skola.

Tagad pārim ir trīs mazbērni, kuri iepriecina vecvecāku sirdis. Jaunpilī dzīvojošā Maija un latgalietis Ēriks Auzāni satikušies ballē. Tagad Maijas kundze teic paldies liktenim, kas ļāva satikt Ēriku — viņš bijis ļoti labs vīrs. Savukārt Lidija un Boriss Bogačevi satikušies Ukrainā, kur dienēja Pļaviņās dzimušais Boriss. Pēc dienesta viņš sieviņu veda uz  Latviju, un kopā izaudzināts dēls, ir divi mazbērni, kuri visi ieguvuši labu izglītību. Valda un Elmārs Dūrīši joprojām saimnieko savā saimniecībā Vietalvas pusē, kur tiek audzēti gaļas liellopi. Abi apbrīnojami apņēmīgi. Viņu ģimene bagāta ar trijiem bērniem un pieciem mazbērniem.
Zeltkāznieku godā arī Ritma un Andris Celmiņi. Ritmas kundzi daudzi atceras kā Pļaviņu veterinārās  laboratorijas vadītāju, bet Andra kungu kā pārdevēju tā dēvētajā kultūrpreču veikalā, jo viņa lielākā darba mūža daļa saistīta ar Patērētāju biedrību. Šim pārim ir divas meitas, trīs mazbērni  un mazmazmeitiņa. Anita un Geralds Kalniņi izaudzinājuši dēlu un meitu, ir divas mazmeitas. No Salaspils, kur viņi dzīvojuši lielāko mūža daļu, uz Aiviekstes pagastu pārcēlušies pirms 15 gadiem, lai mazbērniņiem būtu svaigs gaiss un kazas piens. Anita lielāko darba mūža daļu nostrādājusi tirdzniecībā, tad pārkvalificējusies par kultūras darbinieci, Geralds bijis jūrnieks, bet pēc apprecēšanās strādājis par autovadītāju. Savukārt Aija un Andris Pāvuli izaudzinājuši divus bērnus un priecājas par trim mazbērniem. Paši savām rokām uzcēluši māju, kurā dzīvo arī tagad. Par garlaicību viņi nesūdzas, jo tajā vienmēr ir daudz kas, ko darīt.
Vairāk nekā
zelta 
Smaragds ir retāks dārgakmens par zeltu, taču šogad pirmo reizi novadā tādu pāru, kuri laulībā nodzīvojuši 55 gadus, ir vairāk nekā zeltkāznieku. Smaragda mirdzums ir Regīnai Šimkevičai un Ilmāram Šķerbergam, kuri laulājušies un visu mūžu dzīvojuši Pļaviņās. Regīnas kundze ilgus gadus nostrādāja skolā un tagad ir aktīva pilsētas senioru biedrības “Daugavas rīts” vadītāja, bet vīrs Ilmārs allaž bijis viņas stiprais balsts. Ausma Marta un Pēteris Kupči ir vietalvieši, bet pēdējos gadus saimniecību nodevuši jaunās paaudzes rokās un pārcēlušies uz Pļaviņām. Tomēr arī tur meklē sev nodarbošanos, jo bez darba esot grūti. Valentīna un Nikolajs Ivanovi laulību reģistrēja Neretā, bet dzīve aizveda uz Pļaviņām, kur pāris mīt pašu uzceltajā mājā Gostiņos. Abi strādīgi, vienmēr gādājuši un rūpējušies viens par otru.
Smaragda kāzas svinēja arī Valentīna un Anatolijs Žukovi. Abi pazīstami jau no bērnības un palikuši uzticīgi Pļaviņām. Anatolija kungu daudzi atceras kā Nerūdas izrakteņu kombināta ilggadēju vadītāju, bet Valentīnas kundze 35 gadus nostrādāja Kinodirekcijā — Pļaviņu kinoteātrī “Daugava” un dolomīta ražošanas uzņēmuma kinoteātrī, kas  savulaik atzīts kā otrais labākais Latvijā. Ņina un Jevgeņijs Mihailovi satikušies Liepājā, vēlāk pārcēlušies uz Ņinas dzimto Arhan­geļsku Krievijā, kur ļoti veiksmīgi virzījušies pa karjeras kāpnēm, tomēr Jevgeņija ilgas pēc dzimtās Latvijas un  Pļaviņām bija tik spēcīgas, ka jaunā ģimene atgriezās un sāka dzīvot Rīgā. Abi strādāja par skaņu operatoriem Rīgas televīzijā, Jevgeņijs arī Operā, bet Ņinas kundze — Krievu drāmas teātrī. Herta un Edgars Knodzes savulaik satikušies Pļaviņu kultūras namā. Hertas kundze lielāko mūža daļu nostrādājusi par medmāsiņu Pļaviņu slimnīcā, bet Edgara kungs bijis šoferis tūristu bāzē “Mežezers”, vēlāk arī vadījis autobusu.
Dagmāra Staprēna un Jānis Svenčs laulājušies Rīgā, un dzīve savulaik aizvedusi dažādos ceļos, tomēr vislabāk viņi jūtoties Latvijas laukos. Dagmāra un Jānis ir mākslinieciskas dabas un profesijas cilvēki, kurus allaž interesējis viss, kas saistīts ar grāmatām un mākslu.
Pļaviņiešu Ņinas un Mārtiņa Zeipes laulība reģistrēta Klintainē. Mārtiņa kungs visu darba mūžu bijis mežsaimnieks, un viņa pēdās gājis arī dēls Gundars. Arī Janīnas un Vasilija Rediko laulība reģistrēta Klintainē. Tagad viņi dzīvo savā mājā Pļaviņās, kur omulīgo ģimenes atmosfēru vienmēr izjutušas arī meitas.
Dimanta mirdzumā

Dimanta kāzu jubileja novadā šogad diviem pāriem. Šo bagātīgo laulību piedzīvojuši pļaviņieši Anna un Jānis Bardovski. Par sevi viņi runā nelabprāt, taču viennozīmīgi viņu laime ir saimē un lielākā bagātība ir bērni un mazbērni ar ģimenēm. Anna un Jānis izaudzinājuši un izskolojuši meitu Āriju un dēlu Aivaru, ir divi mazbērni un tikpat daudz mazmazbērnu, kuri ar vecākiem dzīvo Toronto, bet mīl Latviju un dzied latviski. Šis pāris var priecāties, ka viņu saime ir draudzīga,  un ir tik laba sajūta, kad visi tiekas kopā svētkos vai ikdienā, un neviens netiek atstāts nelaimē — ja nepieciešams, citi steidz palīgā un atbalsta.
Otrs dimanta pāris Pļaviņu novadā ir Leokadija un Vladimirs Dailidas, kuri uz pasākumu nevarēja ierasties, bet saņēma pašvaldības apsveikumu. Arī tā ir stipra saime, kurā izaudzināti trīs bērni, ir divi mazbērni un pieci mazmazbērni. Leokadijas kundzei jau vairāk nekā 90 gadu, un apkārtējie viņu vienmēr pazinuši kā strādīgu, sirsnīgu un atsaucīgu cilvēku. Viņa vienmēr bijusi saimes stiprais balsts, bet šobrīd pati vairs nejūtas tik spēcīga, tāpēc labi, ka līdzās dzīvo mazdēls ar ģimeni.
Muzikālo sveicienu pāriem pasākumā dāvāja muzikanti no Rožupes, dzirkstīja šampanietis, skanēja tosti  un kāzu maršs. Tos, kuri nevarēja ierasties, pašvaldība sveiks mājās. ◆