Staburags.lv ARHĪVS

Nodarbošanos atrod nejauši

Sandra Pumpure

2018. gada 19. oktobris 00:00

377
Nodarbošanos atrod nejauši

Arī tie, kuri personīgi nepazīst aizkrauklieti Normundu Zutiņu, kaut reizi dzirdējuši par viņa “Zutiņa pirti”, jo tā bieži pieminēta sociālajos tīklos. Savulaik būvēta pašu ģimenei, tagad tā paplašināta, un tajā var uzņemt viesus. Ar laiku pirts saimnieka pienākumiem pievienojusies galdniecība, un tā ir nodarbošanās, kas iepatikusies un padodas. Šonedēļ Normundam ir dzīves jubileja. Gaviļnieks
atzīst — gadiem nav nozīmes, tikai tam, kā pats jūties.

Mācās
darot
Normunda ikdiena paiet starp Aizkraukli un Kokneses novadu, kur ir viņa pirts un galdnieka darb­nīca. Tur viņš rosās lielāko laika daļu un atzīst, ka darbs apvienojies ar vaļasprieku — kokapstrādi. Tas viss sācies pamazām un it kā nejauši. Normunds stāsta, ka savulaik darbs ar koku nemaz nav interesējis un pat nepaticis. Pēc skolas absolvēšanas viņš apguvis elektromontiera profesiju, bet šajā darbā maz strādājis. Kopā ar ģimeni izmēģināta arī dārzeņu audzēšana, bet tā izrādījās maz perspektīva. Tā kā bija vieta, izlēmis būvēt pirtiņu. Vispirms savām vajadzībām, bet drīz vien sapratis, ka ir par šauru, tāpēc izbūvētas papildu telpas.
— Gāju uz mežu gādāt materiālus, un nepieciešamos kokus divatā mizojām. Pats sāku sliet augšā piebūvi. Ar būvniecību un kokapstrādi tā man bija pirmā pieredze, informāciju par to visu lielākoties guvu internetā. Ar laiku šis process iepatikās, un sāku meklēt, ko vēl no koka izgatavot. Internetā redzēju, kā cilvēkiem padodas skaistas grebtas koka lietas, un nolēmu pamēģināt. Vajadzēja atbilstošus instrumentus, ko iegādājos. Mēģināju vienu, otru, trešo reizi, un kaut kas iznāca. Arī tagad regulāri esmu pie datora, skatos, kas interesants, un meklēju jaunas idejas, — stāsta Normunds.
Tā tapuši viņa gatavotie koka soli, galdi un dažādi dekoratīvi veidojumi dārzam vai pagalmam, arī daudziem tik iecienītās sēņu figūras. Skaistas lietas un ar savu “odziņu”! Pēc cilvēku lūguma Normunds darinājis pūci, kas redzama pie kāda koka Koknesē. Kokmateriālus viņš sagādā pats vai nopērk, un katrs bluķis gaida savu kārtu. Izskalotus kokus var atrast arī netālu esošās Daugavas malā, no kuriem dažkārt iznāk interesantas dekoratīvas lietas, bet jāmāk tās saskatīt. Darbam viņš izmanto dažādus kokus — viss atkarīgs no ieceres, bet labāk patīk bērzs un egle. Iepriekš koku apstrādājis pagalmā, tad uzbūvējis darbnīcu, kur netraucēti darboties arī sliktākos laika apstākļos.
Prot arī nopērt
“Zutiņa pirts” aktīvi uzņem viesus, kuri labprāt to izmanto atpūtai brīvdienās. Saimnieks atzīst, ka interese ir pietiekama. Viņš apguvis pirts zinības un var nopērt, tomēr pats nav liels pirtī gājējs. Tā viņu vairāk nogurdinot nekā uzmundrinot. Saimnieks labāk pastrādā, lai pirtī veiktu dažādus uzlabojumus. Ir idejas, ar ko papildināt apkārtni, bet gan jau nākotne rādīs, kā labāk.
— Daudziem varbūt šķiet, ka pirtij neko daudz nevajag — ej un atpūties, bet malka jāsagādā, jāsagatavo, arī kurināšana aizņem krietnu laiku, un bieži kaut kas jāpielabo, lai apmeklētāji varētu mierīgi baudīt atpūtu. Viss prasa darbu, un tā ir mana izvēle — darīt. Savulaik ar sievu Līgu pastrādājām Austrijā, un tā bija laba dzīves pieredze. Nekā viegla tur nebija, un arī te  jāstrādā, lai kaut ko sasniegtu, — saka Normunds.
Viņa nodarbēs pārējie ģimenes locekļi lielākoties neiesaistās. Sievai ir savs darbs, dēls Sandis studē informācijas tehnoloģijas. Koka darbi viņu, tāpat kā savulaik tēti, šobrīd nesaista. Kas zina, kā būs vēlāk, Normunds ir gatavs ierādīt, ko pats zina un prot.
Jautāts par vaļaspriekiem, Normunds teic, ka esošais darbs ir viņa atpūta. Ja ir brīvāks brīdis, ģimene labprāt ceļo, ar savu automašīnu daudzkārt izbraukāta Igaunija un Lietuva, kā pats teic — krustu šķērsu. Tagad vajadzētu doties kaut kur tālāk, bet vislabāk to darīt ar ekskursiju autobusu, jo ilga braukšana pie stūres nogurdina. Lai arī ikdiena viņam paiet netālu no Daugavas, makšķerēšana Normundu nekad nav interesējusi. Tad jau labāk pameklēt ideju kādam koka meistarstiķim. ◆