Staburags.lv ARHĪVS

Supervaroņi jau pošas uz Saeimu

Evita Apiņa

2018. gada 9. oktobris 10:33

215
Supervaroņi jau  pošas uz Saeimu

Vakar, pirmajā darbdienā pēc 13. Saeimas vēlēšanām, pirmās izjūtas bija: par laimi, beidzot viss ir garām — politisko reklāmu pastkastītēs nebūs nākamos četrus gadus, rīta raidījumus nepiesārņos saukļi, par kuru no supervaroņiem man jābalso un kāpēc, nebūs arī nogurdinošo reklāmu ar viedām sejām uz katra otrā staba. Sagaidījuši vēlēšanu rezultātus, politiskie spēki, kas guvuši lielāku vēlētāju atbalstu, korķē vaļā šampanieti, sveic viens otru, lepojas viens ar otru, radot iespaidu, it kā nupat būtu aizvadīts garš un grūts darba cēliens, un nu būtu ienākušies darba augļi, kas kārtīgi jānosvin. Taču patiesībā ievēlētajiem supervaroņiem tikai tagad viss sāksies — būs jāsāk strādāt un pildīt priekšvēlēšanu solījumus!

Saistībā ar turpmāko darba organizēšanu Saeimā politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis paudis pārliecību, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām lielākā zaudētāja ir Latvijas sabiedrība tāpēc, ka nākamajos četros gados nekas nemainīsies, jo ar tik sadrumstalotu Saeimas sastāvu būs grūti pieņemt kādus nozīmīgus lēmumus: “Tie, kas solīja parlamentā “lupatdeķi”, var teikt, ka viņiem bija taisnība, jo parlamentā ir septiņas partijas. Radikālas pārmaiņas ar šādu Saeimas sastāvu nav iespējamas, un būs grūti vispār pieņemt kaut kādus lēmumus. Tāpēc Latvijas sabiedrība ir lielākā zaudētāja, jo nekas nemainīsies, bet, ja mainīsies, tad lēni; politiķi drīz vien sapratīs, ka ir izdevīgāk domāt par nākamajām vēlēšanām, nekā iet uz nopietniem kompromisiem.”

Apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 845 196 jeb 54,60% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 4,3% mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Rajevskis spriež, ka šādu vēlēšanu rezultātu veicināja arī tas, ka uz vēlēšanām atnāca maz vēlētāju, tāpēc neviens politiskais spēks nevar sevi nosaukt par uzvarētāju, arī “Saskaņa”, kurai atbalsts, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir samazinājies.

Tāpat viens no iemesliem, kāpēc liela sabiedrības daļa nenobalsoja, ir vēlētāja apliecība. Daudzās jomās mums ir pieņemts līdz pēdējam neatzīt savas kļūdas, izlikties, ka to nav, manuprāt, kādam tomēr vajadzētu atbildēt uz jautājumu, kāpēc izgudrota vē­­lētāja apliecība, bez kuras cilvēks ar personas apliecību nedrīkstēja vēlēt. Statistika to apstiprina — no Aizkraukles Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pieejamajām 1637 vēlētāja apliecībām cilvēki izņēmuši vien 369 apliecības, Latvijas mērogā skaitļi ir vēl lielāki. Balsotāju aktivitāti ietekmēja arī fakts, ka tikai 58 no 954 vēlēšanu iecirkņiem varēja nodot savu balsi glabāšanai.

Jācer, ka četri gadi būs pietiekami ilgs laiks, lai analizētu ne tikai vēlētāju zemo aktivitāti un viņu izvēli, bet arī rīkotāju pieļautās kļūdas un neizdarību, kas arī būtiski ietekmē vēlēšanu rezultātus.