“Lai klausītājs gūst kaut mazliet no netveramā...”

2018. gada 9. oktobris 00:00

148

“Lai klausītājs gūst kaut mazliet no netveramā...”

Šodien, 9. oktobrī, populārais aktieris, dziedātājs un komiķis Dainis Porgants svin 60. dzimšanas dienu, savukārt sestdien,
13. oktobrī, koncertapvienības “Uzlūdz kungi” sastāvā viņš viesosies Aizkraukles pilsētas kultūras namā ar jauno koncertprogrammu “Dzimtai zemei”. “Izbraucot no Rīgas kādus 50 kilometrus, joprojām veikalā saskaros ar to, ka cilvēki, mani ieraugot, sit viens otram pa roku, baksta, vīri nāk klāt, grib runāties, reizēm nezinu, kā no šīs pārrunām tikt prom,” ar sev tik raksturīgo humoru teic Dainis Porgants.

— Par koncertprogrammas “Dzimtai zemei” muzikālo daļu un dziesmu aranžēšanu gādā komponists Gaitis Lazdāns. Pastāstiet, kā sākās jūsu sadarbība?
— Mūsu ceļi ar Gaiti krustojās jau pasen, kad viņš vēl strādāja “Mapl” ierakstu studijā, kas izdeva CD, deju un popmūziku, arī man šajā studijā ir izdoti vairāki diski. Arī pārējiem māksliniekiem no mūsu kompānijas ir bijusi iepriekšēja sadarbība ar Gaiti. Var teikt, ka viņš mūs bija iepriekš noskatījis pa vienam, tad uzrunāja kopējam projektam. Šis projekts sākās ar “Kungi uzlūdz dāmas”, ar ko pagājušajā gadā apceļojām daudzas skaistas Latvijas vietas, savukārt šoruden visā Latvijā viesojamies ar sava jaunā albuma atvēršanas koncertiem “Uzlūdz kungi”, kuros tāpat kā iepriekš piedalās Guntis Skrastiņš, Artis Robežnieks, Andris Skuja, Žoržs Siksna, izcilais saksofona virtuozs Raivo Stašāns, komponists Gaitis Lazdāns un es.
— Vai lieliem māksliniekiem ir grūti sastrādāties?
— Man vismaz liekas, ka bija viegli. Latvijas mūziķu aprindās visi viens otru pazinām, nebija nekādu grūtību sadziedāties. Pats dīvainākais — ķeroties pie kāda darba un to darot, liekas, ka šis ir pats labākais projekts, ko izdevies izveidot, ka nekā labāka nav un negribas, lai tas beidzas. Šogad tādā pašā sastāvā kā pērn, tikai ar nosaukumu “Uzlūdz kungi”, apceļosim Latviju ar koncertprogrammu “Dzimtai zemei”.
— Pārsteidza klausītāju atbalsts un lielā interese?
— Interese par mūsu koncertiem, godīgi sakot, man pašam ir ļoti liels pārsteigums, jo sākumā man nebija ticības šim projektam. Domāju, nu, uztaisīsim divus, trīs koncertus, un projekts nomirs dabīgā nāvē. Milzīgs pārsteigums, ka zāles ir diezgan pilnas, protams, jauniešu skatītāju rindās nav pārāk daudz, bet jūtam skatītāju pozitīvo noskaņojumu, cilvēkiem joprojām patīk vienkāršas, sirsnīgas melodijas, dziesmas saprotamā valodā, ar skaidru vēstījumu. Tā kā šis ir arī mūsu dzimtās zemes jubilejas gads, tad jaunajā koncertprogrammā skanēs skaistākās dziesmas par Latviju, būs pirmatskaņojumi no jaunā albuma un instrumentāli skaņdarbi no saksofonista Raivo Stašāna topošā diska, kā arī sen nedzirdēti hiti. Koncertos dziedam gan solonumurus, gan kopdziesmas — “Dzimtai zemei”, “Mūsu sirdis pieder jums”, “Ar tevi vien”, es izpildu Gaita Lazdāna dziesmu “Pavasarī”, arī dziesmas “Dāvana tev” un “Naktī”. Ļoti emocionāli redzēt, ka uz mūsu koncertiem ir atvestas arī pavisam sirmas māmiņas ratiņkrēslos.
— Cik viegli vai grūti ir bijis noturēties uz skatuves, būt apritē? Kāda ir šī cīņa un konkurence, esat to izjutis?
— Beidzot Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti, diplomā bija rakstīts, ka esmu profesionāls dramatiskā teātra un kino aktieris. Teātrī nostrādāju desmit sezonas, gaidot savas dramatiskās lomas, bet knapi dabūju nospēlēt kādu pusotru lomu, tāpēc paralēli radās dažādi citi projekti, kuros iesaistījos. Visi aktieri grib spēlēt mīlniekus un Hamletus, bet kādam jādarbojas arī komiskajā žanrā. Mani bija noskatījis Jānis Jarāns, uzaicināja uz pārrunām, un vēlāk iesākās projekts “Imanta — Babīte”. Biju gatavs darīt visu ko, tomēr pats tagad apzinos, ka komiķa tēls man patīk labāk, jo cilvēku no skatuves sasmīdināt ir foršāk, nekā spiest no viņa asaras. Ar Jāni Jarānu esam sprieduši par to, kāda būtu mūsu karjera, ja dzīvotu Amerikā vai Krievijā, kur ir milzīga auditorija. Tur komiķi ar vienu koncertprogrammu var pa valsti braukt, uzstāties un pelnīt naudu piecus, sešus, pat desmit gadus no vietas. Cik mēs to varam atļauties? Vasarā nospēlējām 20 reizes, un atkal jādomā kaut kas jauns. Varu teikt, ka ļoti daudz esam saražojuši, bet tikpat ātri tas viss ir aizmirsies.
— Ko uzskatāt par savas karjeras sākumu un panākumu atslēgu?
— Savu pazīstamību, protams, saistu ar Raimonda Paula doto iespēju, ļoti nozīmīgs manā dzīvē ir Eduarda Rozenštrauha periods, kad izpildīju viņa dziesmas. Protams, apzinos, ka balss arī ir mana panākumu atslēga, taču nevaru teikt, ka kaut ko īpašu būtu darījis. Bērnudārzā esmu bijis labākais dziedātājs, taču mammai tolaik nebija laika, lai mani izvadātu uz mūzikas skolu, tāpēc tajā arī nesāku iet, pazīstu tikai septiņas notis. Manos koncertos dāmas krūšturus uz skatuves nemet, nekāpj uz krēsliem... Tas, ko es visu mūžu esmu centies darīt — lai cilvēki, kuri atnāk uz maniem koncertiem, saņem skaidras, gaišas un romantiskas emocijas, lai no manis izpildītajām dziesmām gūst kaut mazliet no netveramā... ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Lai klausītājs gūst kaut mazliet no netveramā...”

Kategorijas