Staburags.lv ARHĪVS

Vai apavi, drēbes ir lieta, par kuru būtu jāatdod ceturtā daļa algas? Komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"

Imants Kaziļuns

2018. gada 5. oktobris 09:30

356
Vai apavi, drēbes ir lieta, par kuru būtu jāatdod ceturtā daļa algas? Komentē Imants Kaziļuns, laikraksts "Staburags"

Tēti, man vajag 100 eiro jauniem apaviem! Šodien tas esot normāls bērna lūgums, jo “apavi tā maksā” un “kuri katri” neder. Vajag firmas, der arī “Nike” produkcija. Runa nav par manu nostāju par vai pret šādiem apaviem, kur tos lietot un cik glīti vai nepievilcīgi tie izskatās. Runa ir par naudas atdošanu, pērkot “sazinko”. Kārtējo reizi par to padomāju pēc ziņas par “viltoto preču nodošanu iznīcināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām”. Aģentūra LETA raksta, ka šonedēļ, veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, Valsts ieņēmuma dienesta muitas darbinieki atklājuši, ka tajos ir sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet vairums — sporta apavi ar “Nike” zīmolu, kuriem bija saskatāmas “iespējamā viltojuma pazīmes”. Kopumā divos konteineros bija 24 528 pāri viltotu apavu ar “Nike” preču zīmi. Pēc preču zīmes “Nike” īpašnieka pilnvarotā teiktā, kopējais novērstais mantiskais kaitējums uzņēmumam atbilstoši oriģinālo preču vērtībai ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Vēl nedaudz statistikas — pagājušajā gadā Latvijas muitas iestādēs tika aizturētas 81 484 viltoto preču vienības. Salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir par 26 920 preču vienībām jeb 49% vairāk.

Par ko tas liecina? Pirmkārt, augusi iedzīvotāju pirktspēja, jo pretējā gadījumā gavilētu tirgus preču pārdevēji, kuri “nefirmas krosenes” pārdod par 20 eiro. Firmas kedas ir vismaz piecas reizes dārgākas.

Nedaudz piepūles, un internetā var atrast ziņas par regulāru šādu kravu aizturēšanu. Piemēram, pavasarī, 26. martā, un kravas saturs bija līdzīgs. Naivi būtu domāt, ka muitnieki aiztur visas kravas. Cik patiesībā maksā tāda viltota keda? Pircēju mānīšanas lapas internetā izmanto triku — ievieto preci ar norādi, ka standarta cena ir, piemēram, 99,99 eiro, bet tagad, akcijas laikā, atlaide ir 75% un jāmaksā vien 32,99! Tie, kuri zina, ka oriģināls tiešām maksā ap 100 eiro, protams, notic tik dāsnai atlaidei. Kādā populārā vairumtirdzniecības vietnē par līdzīgiem apaviem prasa no pieciem līdz 20 eiro par pāri.

Nedzīvojam, kā saka, mucā, un, ja ne paši, tad draugi un paziņas par atpūtas vietu mēdz izvēlēties siltās zemes, tajā skaitā Turciju. No turienes mājās atved ne vien suvenīrus un atmiņas, bet arī pasaules zīmolu “Gucci”, “D&G” un citu firmu apavus, somas un citas mantas. Tās nav pirktas, kā pieklātos, par cenu, kas rakstāma ar četriem cipariem, bet gan pieticīgi — par 10 eiro. Latvijā, vismaz kā ziņo muitas pārstāvji, viltoto kravu mehanizēti iznīcina kādā atkritumu pārstrādes uzņēmumā. Turpretī Turcija un Ķīna ir lielākās viltotu preču ražotājas pasaulē. Kas vienā valstī ir prece, citā — atkritumi. Pa vidu šīm divām morālēm ir pircējs — reklāmas upuris. Nenoliedzami laba manta attiecīgi maksā, un nav noslēpums, ka Latvijā augstas kvalitātes drēbes var nopirkt “humpalu” veikalos. Tās arī dzīvojot otro mūžu, joprojām neizirst, mazgājot nezaudē krāsu, nesaraujas. Vai firmas veikalā pirktā krosene iztur ikdienas slodzi? Dažkārt. Vai tas nozīmē, ka tā ir oriģināls? Jāšaubās. Vai apavi, drēbes ir lieta, par kuru būtu jāatdod ceturtā daļa algas? Manuprāt, tikai tad, ja tie saistās ar tavu dzīvesstilu un sniedz morālu gandarījumu. Ja šīs lietas pērk tāpēc, ka “citiem tādas ir” vai “lai tik būtu, ko vilkt mugurā, kājās” — nē.