Staburags.lv ARHĪVS

“Pa kripatiņai liekam kopā pagasta vēsturi”

Evita Apiņa

2018. gada 4. oktobris 06:54

121
“Pa kripatiņai liekam kopā  pagasta vēsturi”

Iršu pagasta bibliotēkas pirmsākums meklējams jau vācu kolonijas laikā. 1921. gadā Francis Holmanis nodibināja Latviešu —
Vācu Vecāku savienības Iršu nodaļu, bet neilgi pēc tam skolā izveidoja Latviešu — Vācu Vecāku savienības Iršu nodaļas bibliotēku, kuru pārzināja Alfons Šulcs. Bibliotēkas rīcībā esošā informācija liecina,  ka bib­liotēka dibināta 1949. gadā, bet vecākās paaudzes iedzīvotāji atminas, ka   grāmatu krātuve pastāvējusi jau 1940. gadā. Kopš 1994. gada bibliotēkas vadītāja ir Dace Grele.

Arī bibliotēka dod savu artavu
Iršu bibliotēkas krājumā ir 5803 vienības, 2017. gadā bibliotēkā lietotāju skaits ir bijis 146, no viņiem 126 ir bibliotēkas pastāvīgie apmeklētāji. No reālā Iršu pagastā dzīvojošo skaita bibliotēkas pakalpojumus izmanto 34% iedzīvotāju, bibliotēkas apmeklējums 2017. gada laikā ir bijis 4240. Bibliotēkas uzturēšanas izmaksas lielākoties sedz pašvaldība, taču Dace teic, ka arī bibliotēka dod savu artavu —  piedalās dažādos projektos un pieņem dāvinājumus no lasītājiem.

Bibliotēkas galvenie virzieni novadpētniecības jomā saistīti ar pagasta vēstures un novadnieku apzināšanu, materiālu vākšanu un apkopošanu. Bibliotēkā ir izstrādāts novadpētniecības materiāls “Iršu pagasts laiku lokos”, kas tapis sadarbībā ar vecākās paaudzes ļaudīm. Darba pirmajā daļā aprakstīts Iršu pagasts vācu kolonijas laikā, otrajā — stāstīts par kolhozu veidošanos pēckara gados.

Gaida, kad bērnus atvedīs arī vecāki
Izgriezumi no laikrakstiem ir apkopoti un iesieti, piemēram, apkopojumā “Iršu pagasts Aizkraukles rajona laikrakstu slejās” vākti materiāli no 1993. gada līdz 2001. gadam, kas iesieti trīs sējumos. Sējumā “Iršu pagasts Aizkraukles reģiona laikraksta “Staburags” slejās” apkopoti materiāli no 2002. līdz 2008. gadam. Noformēti materiāli par Iršu pagasta bibliotēku “Iršu pagasta bibliotēkas stāsts” un uzrakstīts novadnieka literāta Pērsieša dzīves un daiļrades apraksts.

“Novadpētniecība ir virziens, kur bibliotēkas var darboties, man ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Pērses pamatskolas kolēģiem, kopā pa kripatiņai liekam Iršu pagasta vēsturi. Agrāk bērni uz bibliotēku nāca rakstīt zinātniski pētnieciskos darbus, pati esmu bijusi vairāku darbu vadītāja. Arī šie darbi ir lielisks papildinājums mūsu fondiem, taču tagad, kad Iršos ir palikusi tikai sākumskola, tas vairs nav aktuāli. Skolā un pirmsskolā ir bibliotekārās stundas, mudinu bērnus lasīt un aicinu uz bibliotēku, rīkoju radošās darbnīcas, kas bērniem ļoti patīk. Tas, ko es gaidu, — lai  vecāki būtu tie, kas pirmie savu bērnu atved uz bibliotēku, izstāsta, kas šī ir par iestādi, ko te var darīt, un kopā ar bērnu regulāri arī uz šejieni nāktu. Diemžēl patlaban tādas ir tikai trīs māmiņas,” atklāj Dace Grele.

Lasa tikai latviešu autoru darbus
Dace atklāj, ka šobrīd kā bibliotekāre jūt, ka bērni atkal lasa grāmatas, arī skolā to liek darīt, jo bijis brīdis, kad grāmatu lasīšana apsīkusi: “Tas, kas mani dažreiz mulsina — bērni atnāk ar konkrētām prasībām:  vajag grāmatu ar 100 lappusēm, bez zīmējumiem, un viņi no savām prasībām neatkāpjas. Mēģinu sarunāt: tas nekas, ja ir 20 lappušu vairāk, galvenais, lai ir interesanta!”
Bibliotekāre teic, ka katru lasītāju un viņa vēlmes jau pa daudzajiem gadiem ir iepazinusi: skumji, kad kāds no lasītājiem aiziet aizsaulē, sabiedrība noveco, arī Iršos ir daudz vecākās paaudzes cilvēku. “Lasīšanas vēlme vecajiem cilvēkiem nav zudusi, šķērslis kādreiz ir redzes pasliktināšanās. Iecienīti ir autobiogrāfiski darbi, biogrāfijas, dzīvesstāsti, arī ceļojumi. Ir lasītāji, kas konsekventi lasa tikai latviešu autoru darbus, varu nemaz neiet pie plaukta un nepiedāvāt kādus ārzemju autorus. Ar interesi komplektēju latviešu autoru darbu plauktus, jo zinu, ka man ir lasītāji, kas to novērtēs, grāmatas ar prieku lasīs,” teic Dace Grele.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem