Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Bērns apēd savu banānu, atņem banānu citam un vēl prasa audzinātajai — komentē Ginta Grincēviča, laikraksts "Staburags"

Ginta Grincēviča
Viedokļi/Komentāri

2018. gada 25. septembris 10:18

1292
Bērns apēd savu banānu, atņem banānu citam un vēl prasa audzinātajai — komentē Ginta Grincēviča, laikraksts "Staburags"

Ministru kabineta noteikumi, kas stājās spēkā  1. septembrī, paredz, ka turpmāk izglītības un ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās bērniem un pieaugušajiem varēs piedāvāt veģetāru ēdienkarti. Progresīvi. Dzīvojam attīstītā laikmetā, brīvā valstī, tas ir tikai pašsaprotami, ja indivīdam dod iespēju atteikties no nevēlamām produktu grupām. Taču, kā jau pie mums pieņemts, ja beidzot ko izdomā paveikt, tad dara to ar vērienu — pārspīlējot. Veselības ministrija, izvērtējot izglītības iestāžu sniegtos pakalpojumus un dienas režīmu, secinājusi, ka bērniem ir zema fiziskā aktivitāte. Šī iemesla dēļ noteiktas zemākas enerģētiskās vērtības porcijas bērniem, tās izveidotas saskaņā ar dažādiem ieteikumiem un Ziemeļvalstu 2012. gada uztura rekomendācijām par devām, kas atbilst zemai līdz vidējai fiziskai slodzei. Skaidrojums? Mazākas porcijas, kuru sastāvā dominēs dārzeņi, kas apkaros bērnu aptaukošanos Latvijā. Pirmsskolas izglītības iestādē enerģētiskā norma ir 75% apmērā no dienas uztura normas, skolās pusdienu enerģētiskā vērtība tagad ir 35% apmērā no dienas uztura normas.

Jaunās normas jau likušas par sevi manīt. Bērnu vecāki satraukušies, jo atvases mājās nāk izsalkušas. Un kā nu ne, nepietiek ar to, ka porcijas uzturvērtība un lielums samazinās, šķīvī ir produkti, kurus vairums bērnu nelabprāt ēd. Un kas notiks tālāk? Vai tiešām kāds tic, ka šīs normas apturēs bērnu aptaukošanos? Bērns ēšanas paradumus apgūst mājās. Kāda jēga dienā viņu kontrolēt, ja vakarā vecāki uzceps pelmeņus un desertā iedos šokolādi? Kādēļ atkal beigtam kokam tiek griezti zari, nevis rautas saknes? Jāizglīto un jāmotivē vecāki, tieši viņi savas zināšanas un ikdienas rituālus nodod atvasēm. Kāda mana paziņa ir auklīte pirmsskolas izglītības iestādē. Viņa ar sašutumu stāstīja par kādu meitenīti, kura pusdienās saldajā apēda savu banānu, tad atņēma vienu citam bērnam un beigās prasīja vēl audzinātajai. Šis bērniņš vienmēr izēd bļodu putras un visu citu, ko dārziņā viņam piedāvā. Kādēļ? Tādēļ, ka mājās vecāki negatavoja. Meitenītes ēdienkartē vien pelmeņi un konfektes. Vecāki pērk dārgus kārumus, bet nepapūlas bērnu iepriecināt ar augļiem un siltu putru brokastīs. Iznāk tā, ka tiek griezti zari, nevis rautas saknes.

Man ir divuarpus gadus vecs dēls. Tāpat kā citām mammām, arī man saistībā ar ēdināšanas normu ieviešanu nav bijis teikšanas. Dzīvojam brīvā Eiropas Savienības valstī, bet man neviens neprasa, ko un cik daudz ēdīs mans bērns, vai vēlos mocīties ar jauno “Helio” televīziju, vai vēlos atteikties no bankas kodu kartēm. Es maksāju par visiem šiem pakalpojumiem pat tad, ja neesmu ar tiem apmierināta.

Labi, ka cilvēks viegli adaptējas un pieņem izmaiņas. Paies laiks, un es aizmirsīšu par labākiem, vieglākiem laikiem un pakalpojumiem.

Kategorijas

Kategorijas