Staburags.lv ARHĪVS

60 gadu jubilejā uzdāvina 60 kilometrus

Ināra Sudare

2018. gada 25. septembris 00:00

214
60 gadu jubilejā uzdāvina 60 kilometrus

Jau piekto gadu Kokneses tūrisma centrs aicināja velosipēdistus doties aizraujošā atpūtas un izziņas bagātā braucienā.

To, ka šis pasākums ir iekarojis velosipēdistu simpātijas, liecināja lielais dalībnieku skaits — tajā piedalījās ap 100 velobraucējiem no visām Latvijas malām — Saulkrastiem, Cēsīm, Ogres, Rīgas, Aiz­kraukles, Jaunjelgavas, Salaspils, Līvā­niem un vēl citām vietām. 
Veicot 60 kilometrus, bija paredzēts iepazīt interesantus apskates objektus Kokneses un Pļaviņu novadā. Velobrauciena pirmais pieturas punkts bija meža vidū, kur Paugu “Žagatās” saimnieko mednieku klubs. Pēc tam ceļš vijās uz Pļaviņu novada Īvānu ciemu, kur dzīvo arī pazīstamais publicists un žurnālists Dainis Īvāns. Ceļotāji iegriezās kādreiz slavenajā atpūtas bāzē Mežezerā, kur tagad tūristi var smelties spēkus atpūtas vietā “Mežezera stāsts”, savukārt pagātnes elpu viņi varēja izjust, apskatot Odzienas pili. “Staburags” jau vairākkārt rakstījis par Vietalvas pagasta apskates saimniecību “Karlīnas”. Ceļotājiem bija iespēja novērtēt, kā truši, dažādu šķirņu vistas, pāvi un arī kazas izbauda dzīvi gandrīz brīvā dabā.  Ceļam vijoties garām Jaunbebru parkam un muižai, velosipēdisti  nonāca “Vecsiljāņos” un ciemojās vietā, kurā top pircēju atzinīgi novērtētais “Ievas siers”. Siera meistare Ieva Midega ceļotājus aicināja degustēt ne tikai sieru, bet arī saimniecībā ražoto jaunāko produktu  —  jogurtu. Savukārt Latvijas Biškopības vēstures muzejs ceļotājiem paliks prātā ar  muzeja vadītājas Anitas Svokas interesanto stāstījumu un Vecbebru bišu gardo medu.
Velobrauciena finišs bija Kokneses viduslaiku pilsdrupās, kur ceļotājus gaidīja garšīga zupa. Pēc garās dienas vēl bija iespējams izmēģināt prasmi viduslaiku aktivitātēs, izšaujot ar loku, metot kara cirvi un ieklausoties Pētera Kirilova stāstījumā.
Velobrauciena dalībnieki atbal­stīja šajā dienā notiekošo Pasaules talkas aicinājumu iestādīt savu laimes koku, un pilsdrupu teritorijā viņi iedēstīja košumkrūmu.
— Vērtīga, interesanta diena, — tāds bija viesu un vietējo velofanu vērtējums. ◆

Viedoklis

Zaiga, koknesiete
— Es pirmo reizi piedalījos šādā velobraucienā. Mums ar draudzeni šogad apritēja 60 gadu, un mēs nolēmām pašas sev uzdāvināt neparastu dāvanu — velobraucienu. Kā pašas smejamies: uzdāvinājām sev 60 kilometrus. Protams, tas mums bija arī sava veida izaicinājums, vai spēsim, jo es līdz šim dienā ar velosipēdu regulāri  nobraucu 20 — 25 kilometrus. Ja  dažos vārdos jāraksturo, kāds tas bija, teiktu: “Kolosāls!” Es neesmu piedalījusies citos velobraucienos, tā ka man ir grūti salīdzināt, bet, manuprāt, labāk nemaz nevar noorganizēt. Viss bija pārdomāts līdz vismazākajam sīkumam. Mani pārsteidza tas, ka tajā devās tik daudz ģimeņu un ka braucēji bija teju vai no visas Latvijas. Es tuvāk iepazinos ar velobraucējām no Līvāniem un Salaspils. Nenoliedzami, tas patiešām ir labs  ģimenisks pasākums. Manuprāt, lai dotos tālos velobraucienos, liela nozīme, kāds ir velosipēds. Manējais nepievīla. Un kur tad tie interesantie pieturas punkti! Es taču nekad tur nebūtu nokļuvusi! Turklāt visur tā cienāja, ka manas pusdienu maizes palika neapēstas. Tagad mans velomaratonistes numurs nolikts goda vietā. Un es jau zinu, ko es darīšu nākamgad septembrī — došos Kokneses velobraucienā!