Ja sēdēsi mājās — nepārmet

2018. gada 22. septembris 06:43

727

Anta Teivāne, Aizkraukles novada kultūras nama direktore, novada pašvaldības deputāte, 13. Saeimas vēlēšanās kandidē Latvijas Reģionu apvienības sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā.

Informācija Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē vēsta, ka Antai Teivānei 2017. gadā bija arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece, Aizkraukles novada pašvaldības interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmas licencēšanas komisijas locekle. Līdz ar to pērn deklarētie ieņēmumi ir 22 tūkstoši eiro. Deputāta kandidātei Aizkrauklē pieder trīs dzīvokļi, kā arī ir parādsaistības — gandrīz 37 tūkstoši eiro. Viņa beigusi Aizkraukles 2. vidusskolu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu svētku režijā.

— Kāpēc šāds lēmums — kandidēt Saeimas vēlēšanās?
— Man ir divdesmit gadu pieredze kā pašvaldības deputātei, un esmu saskārusies ar daudzām un dažādām jomām, saistītām ar iedzīvotāju labklājību, ekonomiku un attīstības plānošanu. Esmu arī vienā no politiskajiem spēkiem — Vidzemes partijā, kuras līdzdibinātāja esmu un kas veido LRA, tā ka šo politisko spēku un mani mērķi saskan, saistās ar manu ikdienas darbu visus šos 20 gadus. Ar pilnu pārliecību saku, ka reģionu politikai jābūt konkrētākai, virzītai uz lauku labklājību. Man ir pietiekami daudz informācijas par to, kas notiek reģionos, — gan no izpildvaras, gan no lemējvaras viedokļa, nevalstiskajā sektorā, starp uzņēmējiem. Domāju, mana pieredze reģionu politikas veidošanas jautājumos noderētu arī valstiskā līmenī. Varbūt esmu nedaudz utopiste, uzskatu, ka arī piliens var sagraut akmeni, un to, kāda ir mūsu valdība, Saeima, tas ir iedzīvotāju ziņā. Tāpēc saku, ka uz vēlēšanām ir jāiet, un, ja patiešām vēlme kaut ko mainīt, arī jābalotējas. Ja sēdi mājās, tev ir citi uzskati, bet neko nedari, lai to paustu, tad nevari pārmest citiem, kuri iet un dara. Tā ir mana pārliecība.

— Kuras jomas, jautājumi kā Saeimas deputātei būtu tuvākās?
— Reģionu attīstība, protams, arī kultūras joma, par kuru visvairāk interesējos. Interesē arī nodokļu jautājumi un konkrēti tie, kas skar mazos un vidējos uzņēmējus. Līdz šim esmu saņēmusi ļoti daudz sūdzību no uzņēmējiem par to, ka ir ļoti grūti noturēties biznesā, cīnīties ar normatīviem, birokrātiju. LRA programmā ir arī punkts par novadu identitātes stiprināšanu, un to var darīt ar kultūras, ekonomikas, plānošanas, Eiropas fondu palīdzību.

— Vai šāda atsevišķu novadu identitātes stiprināšana patiesībā nerada plaisu starp iedzīvotāju grupām?
— Identitāte nenozīmē tikai kultūrvēsturiskā mantojuma vai kādas atšķirības. Identitāte var būt lepošanās ar attīstītu ekonomiku novadā, labu savstarpēju sadarbību gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju vidū, iedzīvotājiem radot sociāli drošu vidi. Katrā novadā ir arī savas unikālās vērtības, kuras var attīstīt. Nenoliedzami mēs esam atšķirīgi piejūras reģionā, Pierīgā, Vidzemē, un visi nevar būt vienādi. Protams, latvietim ir tas gēns, mēs gribam salīdzināt, atšķirties. Arī senatnē šajā vietā, ko tagad saucam par Latviju, dzīvoja daudzas tautas — sēļi, kurši, latgaļi, jātvingi, bet visi kopā tās bija baltu ciltis.

— Partijas programmā ir arī punkts par skolām tuvāk skolēniem. Vai tas nozīmē reanimēt aizvērtās skolas? Lai arī kā daudziem šis valdības lēmums nepatika, tas ir loģisks.
— Mēs neesam par to, ka no jauna jāatver šīs skolas. Programmā teikts, ka sākumskolas posmam — pirmajām četrām klasēm — jābūt maksimāli tuvu mājām. Vidusskolu un augstskolu nav nozīmes mākslīgi uzturēt, ja tā nav konkurētspējīga.

— Partijas priekšvēlēšanu programmā arī iekļauts punkts par 2% pašvaldību budžeta nodošanu iedzīvotāju izlemšanai par prioritāri risināmiem jautājumiem.

— Vienmēr esmu uzskatījusi, ka labs pārvaldes princips ietver arī dialogu ar iedzīvotājiem. Nezinu, vai tas vienlīdz labi darbosies visās pašvaldībās, bet ar sakarīgu vadību reāli iesaistot iedzīvotājus novada attīstības plānošanas procesā ne tikai formāli. Pašvaldība varētu dažus jautājumus risināt, jautājot iedzīvotāju viedokli. Arī Aizkrauklē esam uzklausījuši pārmetumus par to, kāpēc sakārtoja daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu, bet kāpēc maz uzmanības pievērš Daugavas krastmalai. Tomēr ilgtermiņā pierādījies, ka lēmums par labu pagalmu sakārtošanai ir bijis pareizs. Šo 2% nodošana iedzīvotāju ziņā ir demokrātijas izpausmes veids.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Staburags.lv ARHĪVS

Ja sēdēsi mājās — nepārmet

Kategorijas