Atkritumu poligonā iemūrē vēstījumu

2010. gada 5. jūnijs 08:00

1297

Krustpils novada Mežāres pagastā, ap 80 kilometru no Aizkraukles, būvē Vidusdaugavas atkritumu poligonu “Dziļā vāda” (“vāda” — vietvārds, kas nozīmē “peļķe”, “ieplaka”, “bedre”). Poligona 20 hektāros apglabās 16 novadu atkritumus, tajā skaitā no bijušā Aizkraukles un Jēkabpils rajona un daļēji no Madonas rajona. Novados dzīvo apmēram 130 tūkstošu cilvēku.

Poligona administrācijas ēkas korpuss ir jau uzbūvēts, tomēr pie tā ieejas bija atstāta vieta, kur iemūrēt kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vēstījumā teikts, ka cilvēci apdraud globāla ekoloģiskā krīze, un tās novēršana ir cilvēces uzdevums.
Svinīgo runu un kapsulas mūrēšanas laikā pa poligona teritoriju turpināja braukt smagās automašīnas, ar troksni slāpējot runātāju vārdus un radot iespaidu, ka ar būvniecību nedrīkst kavēties ne mirkli. Celtnieki sola, ka līdz nakamā gada septembrim poligons būs pabeigts.
Projekta īstenošana izmaksās 14 miljonu latu, no tiem 9,08 miljoni latu ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet pārējo summu finansē SIA “Vidusdaugavas SPAAO” (Vidusdaugavas starppašvaldību atkritumu apsaimniekošanas organizācija), kuru ir izveidojušas pašvaldības. No visas summas apmēram 2,4 miljoni latu ir PVN.
Paredzēts uzbūvēt ne tikai poligonu, bet arī kompostēšanas laukumu Mežāres pagastā un Madonā, atkritumu šķirošanas stacijas Aizkrauklē, Madonā un Jēkabpilī. Poligonam un atkritumu šķirošanas stacijām iegādāsies specializētu tehniku un aprīkojumu.
Vaino pašvaldības
Vides ministrs Raimonds Vējonis savā uzrunā uzsvēra, ka šis projekts ir aizkavējies vairāku pašvaldību dēļ un saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām tam vajadzēja jau būt īstenotam, bet izgāztuvēm slēgtām jau pagājušajā gadā. Latvijā ir uzbūvēti deviņi atkritumu poligoni un šis ir desmitais. Latvijas valsts jau 2004. gadā esot apņēmusies 2009. gadā izgāztuves slēgt.
Kuras tad ir tās “vainīgās” pašvaldības? Ministrs “Staburagam” atklāja, ka tās ir Aizkraukle un Madona, kuras aizņēmumam bankā vienīgās pieprasījušas valsts galvojumu, pārējās visā Latvijā galvojušas pašas ar savu budžetu.

SIA “Vidusdaugavas SPAAO” valdes loceklis Jānis Daģis informēja, ka ar Aizkraukles, Madonas un Jēkabpils pašvaldību akceptu no bankas iegūts 1,7 miljonu latu liels aizņēmums, kuru galvo valsts.
Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Vilnis Plūme sacīja, ka šajā projektā Aizkraukles novads piedalās Vides ministrijas spiediena dēļ, nevis no brīvas gribas. “Ja mums projektu uzspiež, mēs nevaram riskēt ar budžetu — nodokļu maksātāju naudu,” viņš saka. Ministrs “Staburagam” apgalvoja, ka nekāda spiediena neesot bijis, pašvaldības lēmušas pašas. Savukārt Plūmes kungs gan labi atceras, kādas bijušas sarunas. Viņš atklāja, ka Aizkraukles novads vēlējās pievienoties Rīgas poligonam, arī nosacījumi bijuši labvēlīgāki — bez jebkādiem pašvaldības ieguldījumiem, turklāt atkritumus varēja nodot par mazāku maksu, taču Vides ministrijas pārstāvji apgalvojuši — ja Aizkraukle nepiekritīs, Rīgas poligonā atkritumus nevarēs nodot, bet par atkritumu izvešanu uz Mežāri būs jāmaksā daudz vairāk nekā pārējām pašvaldībām.
Ministrs “Staburagam” apgalvoja, ka Rīgas poligonam Aizkraukles novada atkritumi neesot izdevīgi — jo vairāk atkritumu, jo īsāks poligona “mūžs”, un attālums ir liels — 90 kilometru. Līdz Mežārei ir 80 kilometru. Savukārt Plūmes kungs sacīja, ka sarunas ar Rīgas poligona vadību bijušas Aizkraukles iedzīvotājiem labvēlīgākas.
Prognoze: maksa pieaugs divas trīs reizes
Vējoņa kungs atzina — ja Aizkraukle un citas pašvaldības nebūtu piekritušas, Mežāres poligona nemaz nebūtu, atkritumus nāktos vest uz citiem poligoniem. Savukārt Plūmes kungs teic, ka tad būtu labāk, būvniecībai nevajadzētu tērēt 14 miljonu latu.
Kāpēc Aizkrauklē nebūs atkritumu kompostēšanas laukuma? Vides ministrijas pārstāve Janīna Šnepste apgalvoja, ka par to lēmušas pašvaldības, bet Vilnis Plūme teic, ka Aizkrauklei kompostēšanas laukuma izveide nemaz nav piedāvāta.
Savukārt Jānis Daģis skaidro, ka sākotnējās sarunās nav piedalījies, tomēr, pēc 2004. gada tehniski ekonomiskā pamatojuma, atkritumu kompostēšanas laukuma izveide izmaksātu ļoti daudz — ap 1,2 miljoniem latu, bet Aizkrauklei nebūtu tik daudz atkritumu, ko kompostēt. Madonā būvēs mazāku kompostēšanas laukumu — par pusmiljonu latu. Viņš mierina, ka vēl būs Eiropas Savienības programmas, kurās varēs iegūt finansējumu arī šādam mērķim.
Plūmes kungs izsaka nožēlu, ka sabiedriskajā apspriešanā vieta poligona izveidei Aiviekstes pagastā noraidīta, un iedzīvotājiem par atkritumu izvešanu, iespējams, nāksies maksāt divas trīs reizes vairāk nekā pašlaik. Madonas reģionālās vides pārvaldes direktors Jevģenijs Sobko “Staburagam” atklāja, ka līdz ar Malienas poligona uzbūvēšanu maksa par atkritumu izvešanu viņam pašam un citiem iedzīvotājiem ir palielinājusies par 20 — 30 procentiem. “Tomēr Totēnu izgāztuve ir Daugavas aizsargjoslā un piesārņo vidi — dažādu kaitīgo vielu “buķete” plūst virzienā uz Daugavu, tādēļ izgāztuve ir jāslēdz,” viņš uzsvēra.

Staburags.lv ARHĪVS

Atkritumu poligonā iemūrē vēstījumu

Kategorijas