Saeimas deputāta kandidāts Mārtiņš Daģis: "Par reģionu attīstību jādomā pašiem"
Par reģionu attīstību jādomā pašiem
Partiju apvienību
“Jaunā Vienotība” Zemgalē no Aizkraukles reģiona pārstāvēs trīs
kandidāti. Debija Saeimas vēlēšanās ir Mārtiņam Daģim. Šobrīd viņš ir
Pļaviņu novada domes deputāts un šajā darbā turpina tēva Jāņa Daģa
pieredzi, kurš bijis gan Klintaines pagasta deputāts un vadītājs, gan
Pļaviņu novada domes deputāts.
Mārtiņš Daģis Rīgas Amatniecības vidusskolā apguvis stila mēbeļu
galdnieka amatu, bet pēc tam Latvijas Universitātē beidzis Pedagoģijas
un psiholoģijas fakultāti. Šobrīd gan viņš ir tālu no pedagoģijas, jo
nodarbojas ar lauksaimniecību un izveidojis savu uzņēmumu “Ecos”
Aiviekstes pagastā, kas nodarbojas ar alus “Burch” ražošanu. Viņam ir
īpašumā zeme Aiviekstes pagastā un kopīpašumā Rīgā, kā arī palielas
parādsaistības — 162 616 eiro.
— Kāpēc nolēmāt kandidēt?
—
Iemesls ir līdzīgs kā citiem — strādāt par labāku Latviju. Mani
uzrunāja piedalīties vēlēšanās, kam piekritu un tagad cenšos aktīvi
iesaistīties šajā procesā.
— Kas ir jūsu stiprās puses?
—
Noteikti ir palīdzējis darbs pašvaldībā, kas devis zināšanas un
pieredzi par procesu virzību, lēmumprojektu sagatavošanu un likumiem.
Tas vieš pārliecību, ka varu turpināt šo darbu.
— Vai nebaida sabiedrības attieksme, kas pret dažāda līmeņa deputātiem ne vienmēr ir pozitīva?
—
Nē, vismaz pagaidām neesmu jutis neko negatīvu, arī pret esošo Pļaviņu
novada pašvaldību. Vienmēr strādāju godīgi, tāpēc esmu pārliecināts par
sevi. Stereotipus gan grūti lauzt, un attieksme pret iepriekšējo
atsaucas arī uz tagadējo. Ar to jārēķinās, bet ir jāturpina strādāt,
īpaši pret tādiem kā OIK un līdzīgiem darījumiem, kur valsts nauda
aizplūst tikai dažu privātpersonu kabatās. Tomēr kopumā pozitīvi vērtēju
tagadējās Saeimas paveikto algu pieaugumā izglītībā, finansējuma
palielināšanā veselības nozarē un pensijām. Šāda attīstība jāturpina.
— Vai pašam ir jau kādi konkrēti mērķi?
—
Šobrīd grūti formulēt kādu darbības virzienu, bet viens no tiem varētu
būt infrastruktūras uzlabošana, kas reģionos un arī daudzviet Pļaviņu
novadā ir sliktā kārtībā. Tomēr lielas ilūzijas ar drīzu reģionu
uzplaukumu neloloju. Viena no problēmām, ar ko pats arī esmu saskāries,
ir darbinieku trūkums. Man ir neliels uzņēmums ar attīstības iespējām
kaut vai tūrisma jomā. Tomēr zinu, ka viena no problēmām būtu atrast
darbiniekus, un tas nav tikai atalgojuma dēļ. Diemžēl nebūtu, kas
strādā, lai cik maksātu. Īpaši problemātiski tas jūtams celtniecībā. Arī
Pļaviņās var sastapt viesstrādniekus, jo vietējo speciālistu nav.
Samaksas jautājums ir svarīgs, bet ne vienmēr tas visu atrisina. Var
darbiniekam piedāvāt tādu vai lielāku atalgojumu kā Rīgā, bet cilvēkus
no galvaspilsētas uz reģioniem atvilināt tik un tā grūti. Tas ir kā
apburtais loks, ko šobrīd grūti pārraut. Turklāt cilvēku Latvijā paliek
arī arvien mazāk, un tas jārisina valsts līmenī.
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra