Staburags.lv ARHĪVS

Saeimas deputāta kandidāts Mārtiņš Daģis: "Par reģionu attīstību jādomā pašiem"

Sandra Pumpure

2018. gada 13. septembris 06:16

259
Saeimas deputāta kandidāts Mārtiņš Daģis: "Par reģionu attīstību jādomā pašiem"

Par reģionu attīstību jādomā pašiem


Partiju apvienību “Jaunā Vienotība” Zemgalē no Aizkraukles reģiona pārstāvēs trīs kandidāti. Debija Saeimas vēlēšanās ir Mārtiņam Daģim. Šobrīd viņš ir Pļaviņu novada domes deputāts un šajā darbā turpina tēva Jāņa Daģa pieredzi, kurš bijis gan Klintaines pagasta deputāts un vadītājs, gan Pļaviņu novada domes deputāts.

Mārtiņš Daģis Rīgas Amatniecības vidusskolā apguvis stila mēbeļu galdnieka amatu, bet pēc tam Latvijas Universitātē beidzis Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Šobrīd gan viņš ir tālu no pedagoģijas, jo nodarbojas ar lauksaimniecību un izveidojis savu uzņēmumu “Ecos” Aiviekstes pagastā, kas nodarbojas ar alus “Burch” ražošanu. Viņam ir īpašumā zeme Aiviekstes pagastā un kopīpašumā Rīgā, kā arī palielas parādsaistības — 162 616 eiro.
— Kāpēc nolēmāt kandidēt?
— Iemesls ir līdzīgs kā citiem — strādāt par labāku Latviju. Mani uzrunāja piedalīties vēlēšanās, kam piekritu un tagad cenšos aktīvi iesaistīties šajā procesā.
— Kas ir jūsu stiprās puses?
— Noteikti ir palīdzējis darbs pašvaldībā, kas devis zināšanas un pieredzi par procesu virzību, lēmumprojektu sagatavošanu un likumiem. Tas vieš pārliecību, ka varu turpināt šo darbu.
— Vai nebaida sabiedrības attieksme, kas pret dažāda līmeņa deputātiem ne vienmēr ir pozitīva?
— Nē, vismaz pagaidām neesmu jutis neko negatīvu, arī pret esošo Pļaviņu novada pašvaldību. Vienmēr strādāju godīgi, tāpēc esmu pārliecināts par sevi. Stereotipus gan grūti lauzt, un attieksme pret iepriekšējo atsaucas arī uz tagadējo. Ar to jārēķinās, bet ir jāturpina strādāt, īpaši pret tādiem kā OIK un līdzīgiem darījumiem, kur valsts nauda aizplūst tikai dažu privātpersonu kabatās. Tomēr kopumā pozitīvi vērtēju tagadējās Saeimas paveikto algu pieaugumā izglītībā, finansējuma palielināšanā veselības nozarē un pensijām. Šāda attīstība jāturpina.
— Vai pašam ir jau kādi konkrēti mērķi?
— Šobrīd grūti formulēt kādu darbības virzienu, bet viens no tiem varētu būt infrastruktūras uzlabošana, kas reģionos un arī daudzviet Pļaviņu novadā ir sliktā kārtībā. Tomēr lielas ilūzijas ar drīzu reģionu uzplaukumu neloloju. Viena no problēmām, ar ko pats arī esmu saskāries, ir darbinieku trūkums. Man ir neliels uzņēmums ar attīstības iespējām kaut vai tūrisma jomā. Tomēr zinu, ka viena no problēmām būtu atrast darbiniekus, un tas nav tikai atalgojuma dēļ. Diemžēl nebūtu, kas strādā, lai cik maksātu. Īpaši problemātiski tas jūtams celtniecībā. Arī Pļaviņās var sastapt viesstrādniekus, jo vietējo speciālistu nav. Samaksas jautājums ir svarīgs, bet ne vienmēr tas visu atrisina. Var darbiniekam piedāvāt tādu vai lielāku atalgojumu kā Rīgā, bet cilvēkus no galvaspilsētas uz reģioniem atvilināt tik un tā grūti. Tas ir kā apburtais loks, ko šobrīd grūti pārraut. Turklāt cilvēku Latvijā paliek arī arvien mazāk, un tas jārisina valsts līmenī.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem