SAIMNIEKO GUDRI! Iepirkties — ar savu iesaiņojumu
Nevienam nav noslēpums, ka savu ērtību dēļ diemžēl mēs lēnām slīkstam pašu atkritumos. Ik gadu Latvijā netiek pārstrādāti vai nenonāk poligonos 275 000 kubikmetri atkritumu. Šāds daudzums ir līdzvērtīgs Gaismas pils izmēriem, liecina Latvijas Zaļā punkta dati. Diemžēl Latvijā pārstrādāti tiek tikai 10 procenti no visiem saražotajiem atkritumiem, bet atlikušie 90 tiek noglabāti poligonos.
Interesanti un radoši
Milzīgu daļu no šiem atkritumiem veido pārtikas iesaiņojumi — plastmasas pudeles, maisiņi, konteineri, plēves utt. Tas viss radīts, lai padarītu mūsu ikdienu ērtāku, bet cik ērti mēs jutīsimies, piemēram, peldoties jūrā blakus šiem atkritumiem? Ir ļoti svarīgi saprast, ka ikviens no mums spējīgs samazināt atkritumu daudzumu, jo, mainoties patērētāja vajadzībām, mainīsies arī ražotājs.
Veicot eksperimentu, dodos uz tirgu un lielveikalu, izmantojot savus daudzreiz lietojamos iesaiņojumus. Pētīšu, ko varu nopirkt ar to un cik atsaucīgi būs pārdevēji. Protams, ka šāda iepirkšanās prasa iepriekšēju sagatavošanos, bet šis process var būt diezgan interesants un radošs. Sausos produktus iespējams ielikt dažādu veidu audumu maisiņos. Tos var iegādāties veikalos vai uzšūt pats. Audumu nav nepieciešams dārgi pirkt, var izmantot materiālu no pašu novalkāta vai apnikuša apģērba vai gultasveļas. Šādus maisiņus ir viegli izmazgāt un lietot atkal. Arī pārtikas plēvei līdzvērtīgu iesaiņojumu iespējams izveidot pašam, izmantojot plānu kokvilnas audumu un bišu vasku, šādus audumus dēvē par vaska lupatiņām. Papīram arī nav ne vainas, bet vaska lupatiņu iespējams izmantot vairākas reizes, noskalojot to remdenā ūdenī. Šķidros produktus var pildīt burciņās vai daudzreiz izmantojamos plastmasas traukos.
Pirmā pieturvieta — tirgus
Tirgus ir vieta, kur ar savu iesaiņojumu ir visērtāk iepirkties, jo lielāko daļu var iegādāties sveramas produkcijas. Produktu izvēle ļoti plaša — dārzeņi, augļi, rieksti, piena produkti, gaļa, zivis un pat pārtika mūsu mājas mīluļiem. Atliek vien dot savu taru un atteikties to visu ielikt plastmasas maisiņā. Tirgotāji ir ļoti pretimnākoši, viņiem šāda prakse ir ierasta lieta. Krējumu un jogurtu man iesver līdzpaņemtajā burciņā, zaļumus un dārzeņus salieku auduma maisiņā, olas pārlieku savā olu trauciņā un atdodu pārdevējam viņa iesaiņojumu. Daži tirgotāji pat ļoti priecājās, ka nāku ar savu iesaiņojumu, jo arī viņiem tas ir ietaupījums.
Otrā pieturvieta — lielveikals
Dodos uz lielveikalu ar savu taru un pētu, ko varu iegādāties. Sveramo produktu klāsts ir diezgan plašs, bet ne pilnīgs. Iesvērt var visdažādākos augļus, dārzeņus, cepumus, riekstus, pat kafiju, bet, lai tos aizgādātu līdz kasei, ir nepieciešams ņemt mazo plastmasas maisiņu, ko es šoreiz nevēlos darīt. Ja būtu iespējams nosvērt un izprintēt uzlīmi ar svaru un cenu pirms došanās uz kasi, tad varētu pati iesvērt preci savā maisiņā. Bet diemžēl ne kilogramu kartupeļu, ne kilogramu cepumu nelikšu groziņā bez maisiņa, tādēļ šis pirkums man iet gar degunu. Tālāk dodos pie gatavajiem salātiem. Pirms iegādāties, apvaicājos, vai salātus būs iespējams ielikt līdzpaņemtā trauciņā, uz ko saņemu pozitīvu atbildi. Salātus iesver manā trauciņā un uz tā uzlīmē uzlīmi. To pašu mēģinu ar sieru, kas arī izdodas. Siera gabaliņu man nogriež no lielā siera kluča, ieliek manā trauciņā un uzliek uzlīmi. Pēc pārdevēju pozitīvās attieksmes spriežu, ka man nebūtu problēmas iesvērt jebkuru preci savā traukā, ja to nosver pirms došanās uz kasi. Tā varētu iegādāties svaigo gaļu un zivis, desu vai cīsiņus, kā arī maizes izstrādājumus, ko cep uz vietas. Pārdevēja atzīst, ka šādu pircēju ir ļoti maz. Bet arī no veikala vadības nekad neesot izskanējuši signāli, ka šādu praksi lielveikalā nevar izmantot, gluži pretēji — tas ir apsveicami.
Piespiež sagatavoties
Secinu, ka doties iepirkties ar savu iesaiņojumu nav tik neiespējami. Ne visu var šādi iegādāties, bet jāatzīst, ka tieši tie produkti ne vienmēr ir tie veselīgākie un nepieciešamākie. Bez čipsiem un kolas pudeles mēs noteikti varam iztikt. Iepirkšanās, izmantojot savu taru, gribot negribot piespiež ēst veselīgāk, plānot laiku un rūpīgi sagatavoties iešanai uz veikalu. Atklājas, ka cilvēka slinkums un laika trūkums mūs pašus ved postā. Pasaule ir viens nepārtraukts ķēdes loks, nekas nepastāv bez cita ietekmes. Ja piesārņosim dabu, tad ar pārtiku to arī uzņemsim un piesārņosim sevi. Tādēļ būtu laiks katram aizdomāties, ko varam darīt, lai aiz sevis kaitīgo atkritumu atstātu pēc iespējas mazāk.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra