Staburags.lv ARHĪVS

SAIMNIEKO GUDRI! Ar audumu pret plastmasu

Agnese Leiburga

2018. gada 18. augusts 00:00

67
SAIMNIEKO GUDRI! Ar audumu pret plastmasu

Speciālistu apkopotie dati liecina, ka gada laikā planētas iedzīvotāji patērē triljonu plastmasas maisiņu. Tas ir, 1 000 000 000 maisiņu minūtē, taču pārstrādāta tiek vien daļa, pārējais nonāk izgāztuvēs, poligonos vai dabā.

Aptuveni 80 procentu no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir plastmasa. Lielākie krājumi veidojas pasaules okeānos, kur tie ar straumi tiek sanesti no visiem kontinentiem, veidojot atkritumu “zupu” 20 metru dziļumā. Pamatīgākā plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā, kur tā aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.

Augusta sākumā Latvijā noslēdzās kampaņa “Mana jūra”, kas notika jau septīto reizi. Atkritumu monitoringa dati diemžēl apliecinājuši, ka pludmales ar katru gadu kļūst aizvien netīrākas, turklāt šogad uzrādot visā izvērtējumu vēsturē vissliktākos rezultātus. Atkritumu daudzums ir audzis par apmēram trešdaļu, un gandrīz 60 procenti no monitoringa laukumos atrastajiem atkritumiem ir plastmasa.
Eiropā katru gadu patērē 1,62 miljonus tonnu plastmasas maisiņu, Latvijā — 3,05 tūkstošus tonnu. Plastmasas iepakojums veido trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem. Turklāt plastmasas sadalīšanās dabā var ilgt vairākus simtus gadu. Tas nozīmē, ka visa plastmasa, kas saražota, uz zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadedzināta, noārdot ozona slāni.

Līdz 2025. gadam vismaz 55 procenti mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā, to paredz noteikumi Eiropas Savienībā. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpalielinās līdz 60 procentiem, bet līdz 2035. gadam — līdz 65 procentiem. Līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65 procenti iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam — 70 procenti. Dažādiem iepakojuma veidiem — papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam, kokam — noteikti atšķirīgi mērķrādītāji.

Saskaņā ar “Eurostat” informāciju 2016. gadā Latvijā pārstrādāti nepilni 30 procenti atkritumu, bet vairāk nekā 70 procenti nonāca poligonos. Likumprojekts paredz, ka 2035. gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10 procentu.
Iespējams, tas viss var kalpot kā pamudinājums katram pašam kaut ko pasākt kopīgā mērķa labā. Ir vismaz pāris lietas, ko noteikti var darīt jebkurš, piemēram, vairāk uzmanības pievērst atkritumu šķirošanai, censties lietderīgi un ar apdomu izmantot pārtikas produktus, tāpat viena no vienkāršākajām lietām ir maksimāli samazināt plastmasas maisiņu lietošanu ikdienā.

Mūsdienās ir neaptverami plašs dažādu auduma maisiņu un somiņu piedāvājums, tos noteikti varēsiet piemērot savu iepirkumu ievietošanai.