SAIMNIEKO GUDRI! Izvēlas sēsties nevis pie auto, bet gan velosipēda stūres

2018. gada 10. augusts 14:52

Pēdējā laikā arvien aktīvāki kļūst cilvēki, kuri ikdienā pārvietojas ar velosipēdu. Aktīvisti veido pat domubiedru grupas, savam pulciņam aicinot pievienoties arvien jaunus biedrus. Diezgan regulāri tiek rīkotas arī dažādas kampaņas, lai ikvienu pievērstu veselīgajam pārvietošanās veidam, piemēram, akcija “Diena bez auto”. Skaidrs ir viens — velosipēds kļuvis par lielas daļas iedzīvotāju neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Visi kā viens atzīst: ikdienas riteņbraukšana gādā par veselīgu un izdevīgu dzīvesveidu.

Iespēja baudīt svaigu gaisuLiepājniece Sintija Leigute ir aktīva velobraucēja. Arī ikdienas ceļu uz un no darba Liepājas Universitātē jaunā sieviete mēro tieši ar velosipēdu. Tā kā darbs ir pilsētas centrā, liepājniece ceļā no savas dzīvesvietas pavada 15 minūtes. “Es jau divus gadus izmantoju velo, braucot uz darbu, jo tā ir ērtāk nekā braukt ar autobusu vai tramvaju, vai kādu citu transporta līdzekli. Patīk, ka varu justies brīvi, ieelpot svaigu gaisu, nevis sēdēt piesmakušā autobusā,” savu izvēli ikdienā pārvietoties ar velosipēdu pamato S. Leigute. Tā kā ikdienas darba vajadzībām S. Leigutei jāmēro ceļš arī uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, tad velosipēds tiek izmantots arī ceļam uz turieni un atpakaļ. Arī ārpus ikdienas vajadzībām S. Leigute labprāt pārvietojas tieši ar divriteni: “Ar velosipēdu dodos visur, tai skaitā uz Grobiņu, Bernātiem vai Jūrmalciemu.”
Ērti, ātri, veselīgi
S. Leigute pārliecināta — braukšana ar velosipēdu ir ērts, ātrs, veselīgi sportisks un lēts pārvietošanās veids. “Šādi netiek piesārņots gaiss un būtiski tiek ietaupīti līdzekļi, ja salīdzinām ar auto.” Līdzekļu ietaupījums ilgākā laika periodā ir ļoti jūtams. Liepājniece izrēķinājusi, ka, ikdienā neizmantojot auto, ietaupa tik daudz, lai varētu doties kādā ceļojumā. Sieviete saskata daudz priekšrocību ikdienā piekoptajam dzīvesveidam, tādēļ atgādina: “Braucot ar velosipēdu mēs kļūstam veselīgāki un enerģijas pilnāki, pozitīvāk uzlādēti. Nav jāsēž sastrēgumos, visur var ātri nokļūt.” S. Leigute iesaka ikvienam ķerties pie velo stūres un nebaidīties ar divriteni pārvietoties arī ziemas periodā. Tieši tā viņa dara arī pati. Liela motivācija tam, lai divriteni izmantotu visu gadu, ir Liepājas infrastruktūra — visā pilsētā izveidoti veloceliņi, pa tiem pārvietošanās ir ērta un ātra.

Arī Pērkones iedzīvotājs, neatkarīgais producents un kādreizējais grupas “Credo” mūziķis Verners Bokums, kas ar velosipēdu dodas uz darbu Liepājā, līdzīgi S. Leigutei domā, ka šis ir labākais transportlīdzeklis, lai pārvietotos pa Liepāju: “Liepājā tas ir vislabākais transports — vari braukt pa ietvi, daudz kur izbūvēti veloceliņi.” Arī pērkonieks visiem iesaka ikdienā izmantot tieši šo transportlīdzekli, jo tas ir ērts un veselīgs pārvietošanās veids. Ar riteņbraukšanu vīrietis aizrāvies jau bērnībā, kad kopā ar draugiem ik dienu devušies tuvākos un tālākos pārbraucienos ar velosipēdiem. Šobrīd V. Bokums riteni liek malā tikai ziemas periodā, kad ceļi ir slideni, negribēdams iedzīvoties kādā likstā.
Veselības uzlabošanai
V. Bokuma ceļš no savas dzīvesvietas uz darbu Liepājā ir 16 kilometrus garš. Dienas laikā vīrietis pieveic pat 40 kilometru, taču tas problēmas nesagādā. Viņš atklāj, ka pirms desmit gadiem viņam veikta gūžas operācija, kas ilgstošu iešanu un skriešanu krietni apgrūtina. Taču braukšana ar velosipēdu, kā arī peldēšana ir labākās fiziskās aktivitātes, ko ikdienā piekopt. Kādēļ izvēlējies ceļu uz Liepāju mērot ar velosipēdu, nevis, piemēram, ar auto? “Man bērnībā bija vīzija, ka nekad nesēdīšos pie auto stūres. Varbūt, ka tā ir māņticība, bet esmu to ņēmis vērā, tādēļ man nekad dzīvē nav bijusi autovadītāja apliecība. Man dzīvē ir trīs tabu lietas — azartspēles, braukšana ar automašīnu un narkotikas.”

Cieņā no padomju laikiem
Pāvilosta, līdzīgi kā citas pilsētas, dalāma divās daļās — vecajā un jaunajā Pāvilostā. Lai gan piejūras pilsēta nav īpaši liela, vairākums tās iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem. Tai skaitā Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova. “Pāvilostā jau padomju laikā ļoti daudz cilvēku brauca ar riteņiem. It sevišķi, ja strādāja vecajā Pāvilostas daļā un vajadzēja braukt no jaunā ciemata, kur šobrīd ir skola. Braukt ar velosipēdu — tā ir daudz ātrāk un vieglāk pārtiku pārvest mājās,” zina stāstīt muzeja vadītāja. Tieši tie savulaik bijuši iemesli, kādēļ liela daļa pāvilostnieku sākuši izmantot velosipēdus un kādēļ dara to vēl tagad. Pati muzeja vadītāja priecājas, ka viņas ikdienas riteņbraukšanu tīkamāku dara fakts, ka brauc ar skaistu, sievišķīgu velosipēdu. To jubilejā saņēmusi dāvanā no radiem. Ar velosipēdu muzeja vadītāja pārvietojas gada siltajā periodā — vasarā, rudenī un pavasarī. Ziemā pārvietoties ar velosipēdu I. Kurčanovai nešķiet droši.

Arī I. Kurčanovas kolēģes Larisa Ķipste un Sandra Tetere ir aktīvas velobraucējas. No visām tālāko ceļu uz darbu un atpakaļ mēro S. Tetere — viņai jāpieveic 8 kilometri, L. Ķipstei — trīs, savukārt I. Kurčanovai — pieci. L. Ķipste priecājas, ka, lai gan viņai jāmēro neliels ceļa gabals, “maza kustība ir labāk kā nekas”. Savukārt S. Tetere no trijotnes ir vienīgā, kurai daļa ceļa jāmēro pa grants segumu. Vai pārvietošanās pa šo segumu nesagādā grūtības? “Nav tik traki! Esmu pieradusi,” teic pāvilostniece. Viņa gan smej par kādu savu novērojumu — ja pirmdienā iesākts braukt ar auto, tad tā paiet visa nedēļa. Tādēļ pašai jāapņemas ikreiz, kad ārā ir tam labvēlīgi laikapstākļi, sēsties pie velo, ne auto stūres.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Staburags.lv ARHĪVS

SAIMNIEKO GUDRI! Izvēlas sēsties nevis pie auto, bet gan velosipēda stūres

Kategorijas