“Ilustrētā Pasaules Vēsture’’

◆ Ar saltu aprēķinu.
Lai īstenotu ambiciozos plānus, Sarkanā armija 1944. augustā strauji mobilizē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un sūta kaujā bez nepieciešamās apmācības. Daudzi krīt jau pēc nepilnas nedēļas. Tā ir ciniska, salta aprēķina vadīta sistēma, kas ļauj gūt panākumus, taču jauniesauktajiem karavīriem tajā iedalīta “lielgabalu gaļas” loma.
◆ Biedē ar jaunu ieroci.
Iedvesmojies no indiešiem, izgudrotājs Viljams Kongrīvs uzbūvē Eiropā pirmās modernās kaujas raķetes. Sākumā tās šauj tik neprecīzi, ka biežāk apdraud šāvēju, nevis pretinieku. Tomēr britu Karaliskā flote jauno ieroci liek lietā Napoleona laika karos: 1807. gadā raķetes izmanto masīvajā Kopenhāgenas apšaudē, bet vēlāk ar tām pamatīgi nobiedē frančus pie Leipcigas.
◆ Skarba vai rožaina?
132 lelles dzīvu rotaļbiedru vietā. Aizliegums braukt ar velosipēdu. Prasība pat ziemā staigāt basām kājām. Karaļu bērni vēstures gaitā piedzīvojuši gan stingru disciplīnu, gan pārmērīgu lutināšanu.
◆ Jaunatne saceļas.
Universitātēm pilnībā jāmainās! Nost ar aizliegumiem! Pieprasām seksuālo brīvību! 1968. gada pavasarī Parīzes universitātēs studenti arvien uzstājīgāk aicina mainīt novecojušo izglītības modeli un atteikties no stingrās disciplīnas kopmītnēs. Taču dialogs nenotiek. Mītiņi un nelielas demonstrācijas maijā pāraug vērienīgos nemieros, kas Latīņu kvartālu pārvērš kaujas laukā. Studentu dumpim pievienojas desmitiem tūkstošu strādnieku, kas streiko un sagrābj rūpnīcas.
◆ Aleksandrs Lielais sakauj persiešus.
Maķedonijas valdnieks Aleksandrs ir neprognozējams karavadonis. Pateicoties militārā taktiķa talantam, 25 gadu vecumā viņš jau divas reizes ir sakāvis skaitliski pārāko persiešu armiju. Tagad ir pienākusi izšķirošā diena — kauja pie Gaugamēlām, pēc kuras Aleksandrs kļūs par tobrīd pasaulē lielākās impērijas valdnieku.
◆ Briti uzķeras uz papardēm.
19. gadsimta 30. gados ārsts Natenjels Vords uzkonstruē pasaulē pirmo terāriju — noderīgu “siltumkasti” aukstajā Lielbritānijas klimatā. Izgudrojums ļauj audzēt un pētīt eksotiskus augus. Tiesa, drīz vien stikla mājiņa pamudina britus nodoties savdabīgam vaļaspriekam...
◆ Amundsens dodas ledus labirintā.
Trīs gadsimtus azartiski ceļotāji meklē īsāko kuģu ceļu no Eiropas un Āziju. Velti. 1903. gadā norvēģu polārpētnieks Ruals Amundsens ar sešiem vīriem kāpj uz neliela vienmastnieka klāja, lai beidzot atrastu Ziemeļrietumu jūrasceļu. Tā meklējumos dzīvību zaudējuši vairāki simti cilvēku.
◆ Kazino spēlmaņa atriebība.
“Šķiet, tā te neiederas,” 1980. gada 26. augustā neziņā prāto kāds “Har-
vey’s Casino” apsargs. Spēļu nama darbinieku telpā viņš ir pamanījis savādu metāla kasti. Tā ir milzīga bumba! Tā uzsprāgs, ja azartiskais spēlmanis Jānošs Birgešs nedabūs trīs miljonus dolāru. FIB aģentiem un kazino īpašniekam ir, ko palauzīt galvu, jo bumbas taimeris tikšķ. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra