Neretas novadā ar bīstamu slimību saslimst liellopi

www.staburags.lv

2018. gada 27. jūlijs 17:29

1771

Neretas novadā ar bīstamu slimību saslimst liellopi

Neretas novadā kādā saimniecībā šonedēļ saslimuši septiņi liellopi. Kāda Neretas novada iedzīvotāja “Staburagam” stāsta, ka pēdējā mēneša laikā govis nobeigušās Neretas novada Ērberģē, Zalvē un Vecumnieku novada Valles pagastā. Sieviete uztraukusies, ka nobeigsies arī viņas liellopi.

Pārtikas un veterinārais dienests "Staburagu" šodien informē, ka pēdējo divu diennakšu laikā veiktās analīzes apstiprina bīstamu slimību — pasterelozi. Tā lopierm sākusies ar augstu temperatūru.

Vairāk lasiet laikraksta "Staburags" 31. jūlija numurā.

PVD mājaslapā teikts, ka pastereloze ir infekcijas slimība, kas skar dzīvniekus (govis, aitas, kazas, cūkas, trušus) un putnus. Galvenie slimības izplatītāji ir slimie dzīvnieki un slimības nēsātāji. Slimība raksturojas ar hemorāģisko septicēmiju – akūtos gadījumos, bet hroniskos – ar pneimoniju, pleirītu un abscesiem.

Daudzu dzīvnieku, cilvēku un putnu augšējos elpošanas ceļos – degunā, rīklē, balsenē, mīt daudzas baktērijas, tai skaitā arī pasterellas, kas ir sīkas nūjiņas, kas atsevišķos gadījumos, kad: organisms ir novājināts, ir zema tā imunitāte, saslimstot ar kādu infekcijas vai parazitāru slimību, sliktos dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļos, ir spējīga izraisīt saslimšanu – pasterelozi.

Pastereloze Latvijā ir reģistrējama infekcijas slimība, par kuras esību valsts teritorijā un veiktajiem apkarošanas pasākumiem PVD regulāri ziņo Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un pārtikas aprites pastāvīgajā komitejā, un Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai;

Slimības izsaucējs Pasteurella spp. ir sīka nūjiņa, pēc kuras kapsulas uzbūves izšķir 4 serotipus – A, B, D, un E.

Infekcijas izplatīšanās notiek pa gaisu, retāk ar aptraipītu barību un inventāru. Atsevišķos gadījumos zināma loma pasterelozes pārnešanai ir arī grauzējiem, putniem, ērcēm, asinssūcējiem kukaiņiem.

Ar pasterelozes izraisītāju var inficēties: ieelpojot vai apēdot izsaucēju (baktēriju Pasteurella), tieši kontaktējoties - caur aptraipītiem priekšmetiem, barību un ūdeni.

Slimības inkubācijas periods variē no pāris stundām līdz vairākām dienām, bet vidēji ir 3-5 dienas, kas arī nosaka slimības gaitu – tā būs akūta vai hroniska.
Pēc ierosinātāja savairošanās iekļūšanas vietā, tas nonāk asinīs un izraisa bakteriēmiju, septicēmiju.

Diagnozi nosaka laboratoriski, veicot bakterioloģiskos un seroloģiskos izmeklējumus. No slima dzīvnieka ņem asins paraugus un uztriepes no deguna. No beigtiem – asinis no sirds un paraugus no limfmezgliem un parenhimatozajiem orgāniem.

Ja dzīvnieku ārstēšanu uzsāk savlaicīgi un vienlaikus uzlabo dzīvnieku kopšanas un ēdināšanas apstākļus, tās rezultāti var būt sekmīgi.

Atkarībā no epizootiskās situācijas, dzīvniekus ir iespēja vakcinēt, lietojot inaktivētas vakcīnas.

Vairāk par šo slimību PVD mājaslapā šeit

Staburags.lv ARHĪVS

Neretas novadā ar bīstamu slimību saslimst liellopi

Kategorijas