Kokneses “Rīta putni” cienā ar olu liķieri

Trešo gadu Kokneses novada Bilstiņu muižas apkārtnē darbojas uzņēmuma “Rīta putni” paipalu ferma. Tās dibinātājs un vadītājs ir Bruno Cīrulis. Kopš darbības sākuma uzņēmums ievērojami kāpinājis apgrozījumu, putnu skaits pieckāršojies.
“Staburags” “Jaunbilstiņos” bija pirms trim gadiem — 2015. gada pavasarī. Bruno Cīrulis tolaik bija uzcēlis ēku, kuras vienā galā dzīvoja pats, bet otrā tūkstoš brūnpelēku putnu — paipalas. Toreiz runājām par to, ka putnu skaits palielinās, ka vajadzēs iegādāties dažādas ražošanas iekārtas, tajā skaitā olu mizošanai, fasēšanai.
Kopš tās reizes trīs gadu laikā paipalu skaits fermā ir pieckāršojies. Kopā ar Bruno te strādā viņa draudzene Baiba Sudmale, kā arī viens algots strādnieks.
Olas dēj klasiskās mūzikas pavadījumā
Ar Baibu un Bruno “Jaunbilstiņos” tikos pirms “Garajām brokastīm” — pasākuma, kuru pirmo reizi organizēt uzņēmusies Baiba. Viņai ir liela pieredzes apkalpošanas jomā. Brokastis bija iecerētas kā āra kafejnīca ar iespēju baudīt viņas gatavotus kārumus un dzērienu — paipalu olu liķieri. Apmeklētāji bija ielūgtie draugi un paziņas. Baiba stāsta, ka šādi cer veidot jaunu tradīciju, dodot iespēju baudīt ekoloģiski tīrus ēdienus un dzērienus ekoloģiski tīrā vidē. Svētdienās ilgākas pasēdēšanas draugu lokā līdz šim ierastākas bijušas Rīgai.
Viena no atrakcijām bija svēršanās un sava svara pārrēķināšana paipalu oliņās. Ja viena ola sver no 10 līdz 14 gramiem, tad, piemēram, Bruno svars ir vienāds ar 7800 oliņām jeb trīs dienu dējumu.
Arī Bruno agrāk strādāja apkalpošanas jomā, tepat netālu vadīja viesnīcu. Kas notiek, kad satiekas divi jomas speciālisti? Viņi paipalu audzēšanas biznesu pārvērš mākslas darbā. Stāstot par putnu dzīves apstākļiem, Bruno saka: “Viņi dzīvo kā pieczvaigžņu hotelī — attīrīts ūdens, pilnvērtīga barība un pat klasiskā mūzika. Gaisa ventilācija, automatizēti gaismas slēdži un ziedi aiz loga.
Izgriež kā zeķi
Trīs gadu laikā galvenajai ēkai pievienota piebūve un tajā izveidotas divas telpas: putnu kautuve un ražotne — olu pārstrādes telpa. Tajā top dažādi no olām pagatavojami izstrādājumi — brilē krēms, olu liķieris, bezē cepumi. Stāstot par paipalu olu liķieri, Bruno teic, ka pamazām sakārto likumīgo pusi — saņemtas atļaujas no Pārtikas un veterinārā dienesta, no pašvaldības, un atlicis nokārtot akcīzes nodokļa marku saņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta. “Ar to vēl nesteidzamies, jo gribam atrast īsto recepti. Dzēriena gatavošanai izmanto dabiskās vaniļas pākstis, bet tā pamatā ir olu dzeltenumi, stiprs alkohols, piens. “Olu liķieris ir produkts, kuru gribam gatavot īpašiem notikumiem, svētkiem, piemēram, Ziemassvētkiem, Lieldienām. Vairāk pēc pasūtījuma, nevis kā ikdienas preci. Tā kā nepievienojam konservantus, tad arī derīguma termiņš ir īss,” stāsta Baiba. Pašlaik nav līdz galam definēts turpmākais produkta virziens. Ja nolemtu, ka liķieris būs arī kādā lielveikalu ķēdē, gatavošanas tehnoloģiju nāktos mainīt.
Bruno teic, ka likumsakarīga ir arī ideja par kautuves izveidi. Tik lielam putnu skaitam nemitīgi jāveic atlase, no izperētajiem putniem patur dējējas, bet gailīšus 2—3 mēnešu vecumā nokauj. Tāpat katru nedēļu atlasa arī vecās paipalas, kuras vairs nedēj olas. Pircēji ieinteresēti arī par jauno produktu — pildītām paipalām. Apgūta tehnika, kā mazo paipalu atkaulot, nebojājot ādu. Kautķermeni izgriež kā zeķi uz kreiso pusi, izņem kaulus un atgriež atpakaļ.
Izmanto arī to,
kas paliek pāri
Tā kā izveidojusies sadarbība ar vairākiem Rīgas restorāniem, tiem piegādā jau gatavas vārītas un nolobītas olas. Daļa šādi apstrādātu olu nonāk arī tirdziņos, piemēram, Kalnciema ielas. Restorāni izrādījuši interesi par paipalu gaļu. Vairums to līdz šim iegādājās saldētu, bet koknesieši var piegādāt atdzesētu, bet ne saldētu. “Rīta putnu” saimnieks teic, ka Latvijā paipalu olu un gaļas tirgū konkurenci veido vairāki lielie uzņēmumi, tāpēc mazajiem, lai noturētu pieprasījumu, nākas piedāvāt ko īpašu. Piemēram, lietojot atšķirīgu, pilnvērtīgāku barību putnu barošanai. Ļoti īpašs produkts, kuru pamazām iepazinuši un iecienījuši tirdziņu apmeklētāji, ir sojas mērcē marinētas vārītas paipalu olas. Recepti atsūtījis kāds ģimenes draugs, kurš kādu laiku strādājis un dzīvojis Dienvidkorejā. Pēc īpašas receptes gatavota arī pati sojas mērce. Šādi marinētas olas var būt kā uzkoda, bet var izmantot arī mērču pagatavošanai kopā ar rīsiem un labi sader ar liellopa gaļas ēdieniem. Pagaidām koknesiešu produkcija Rīgā nopērkama veikalos “Stockmann” un “Sky”, kā arī mazajos ekoveikalos.
Zudībā neaiziet arī olu čaumalas. Tās mazgā, žāvē, smalcina un izbaro paipalām. Nesen piedāvātas arī tirdziņa apmeklētājiem, un kā augstvērtīgs kalcija avots tas pamazām atrod savu pircēju. Katru dienu paipalu kūtī iegūst ap 400 kilogramu putnu mēslu. Tas ir augstvērtīgs mēslojums, bet, pirms laist apritē, kūtsmēsli jāapstrādā. Tāpēc iegādāta iekārta — rotējošais kompostieris. Tādus plaši izmantojot Kanādā un ASV. Piecus metrus garā liela diametra caurule ap savu asi apgriežas 20 minūtēs. Šajā laikā aerobajā vēdināšanas metodē sajaucas mēsli un kūdra. Desmit dienu laikā komposts ir gatavs. Nesen veiktās analīzes uzrādīja, ka tajā ir labs pH līmenis — 6,4%.
Lieldienās trīs reizes vairāk
Vai pienācis laiks domāt par izaugsmi? Baiba teic, ka tā varētu būt ražotnes filiāle kaut kur Latvijā. Variants — būvēt otro stāvu, turpināt augt “Jaunbilstiņos” — neesot prātīgs. Otra atziņa — Latvija kā tirgus ir ļoti maza, un izteikta ir sezonalitāte. Vasarā olas pērk mazāk, cilvēki dodas atvaļinājumos, un jādomā, kā efektīvi sakārtot ražotni, piemēram, uz laiku samazinot putnu skaitu. Turpretī Lieldienās pieprasījums pēc olām trīskāršojas.
Kā Bruno un Baiba kā uzņēmēji vērtē šībrīža biznesa situāciju Latvijā? Bruno teic, ka, pirmkārt attīstībai traucē mazais cilvēku skaits. Gadā ir pāris pasākumu, kuros var pārdot ļoti daudz, kā, piemēram, Dziesmu svētku nedēļā. Otrkārt, lielākā daļa sabiedrības Latvijā meklē un izvēlas lētāko produktu. Dažkārt nebūtiska starpība — pāris desmiti centu — ir svarīgi. Tāpēc jāpievēršas gardēžiem, cilvēkiem, kuriem svarīga produktu izcelsme.
Vai “Jaunbilstiņu” paipalu olas var iegādāties arī tuvējās apkārtnes iedzīvotāji? Bruno teic, ka pirms gada bija sākta sadarbība ar dažiem veikaliem Aizkrauklē, bet nebija pircēju atsaucības. Tagad tuvākā vieta ir “Liepkalnu” veikals Pļaviņu novadā. Pieņem arī individuālus pasūtījumus. Kontaktus var atrast “Facebook”, meklējot “paipalu ferma Rīta putni”.
Uzņēmums vēl joprojām meklē atbildīgus darbiniekus. ◆
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra