Staburags.lv ARHĪVS

Brīvdiena tur, brīvdiena šur!

Ināra Sudare

2018. gada 10. jūlijs 16:50

238
Brīvdiena tur, brīvdiena šur!

Vakar Latvijā pirmo reizi pēc Dziesmu un Deju svētkiem bija brīvdiena. Īpašs prieks par to noteikti svētku dalībniekiem pēc lāgā negulētas nedēļas.

Starp visām Eiropas Savienības valstīm Latvija ir viena no tām, kurā ir visvairāk svētku brīvdienu, liecina ES informācija.  Šķiet, mūsu 100 gudrajām galvām šī informācija ļoti iepatikusies, tāpēc Saeima tā ieskrējusies, ka nolēmusi tautu aplaimot ar vēl vienu brīvdienu.
Pirms aiziešanas vasaras atvaļinājumā tā galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks.

Šo priekšlikumu Saeima vispirms nodeva izskatīšanai komisijās, bet vēlāk atbalstīja arī pirmajā un otrajā lasījumā, pieņemot likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi — atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās.

Vai nav labi deputāti! Ikkatru valstsvīru tā varētu sagaidīt! Arī Tibetas budisma garīgo līderi Dalailamu, kuru satikt uz Latviju brauca no malu malām. Daži komentētāji smej, ka varētu katru pirmdienu kāds slavens vīrs atbraukt un mēs svinētu svētkus, jo dažkārt tā ir ļoti grūta diena.

Nav jau nekas pret pāvesta vizīti. Kā zināms, Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad valsti apmeklēja pāvests, bija 1993. gada 8. septembris. Toreiz Latvijā ieradās Jānis Pāvils II. Līdz ar to šogad aprit 25 gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā. Tomēr tā skar ierobežotas ļaužu masas, un vienai daļai šī nebūs nekāda svētku diena.

Domāju, daudz labāka ideja bija tā, kas bija lasāma aprīļa sākumā, kad Latgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks informēja, ka Latgales Plānošanas reģions lūgs Ministru kabinetam Latgalē (tur dzīvo visvairāk katoļu) paredzēt brīvdienu  pāvesta vizītes laikā 24. septembrī. To viņš pamatoja, ka brīvdiena būtu svarīga, lai iedzīvotājiem dotu iespēju apmeklēt Aglonas baziliku pāvesta Franciska vizītes laikā. Upenieks skaidroja, ka, nosakot brīvdienu, tā, iespējams, būtu jāatstrādā.

Manuprāt, brīvdiena noteikti nebūs pa prātam daudziem darba devējiem, jo ir uzņēmumi, kuros nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba procesu, bet, kā zināms, par darbu brīvdienās paredzēta dubulta darba samaksa. Ekonomisti aprēķinājuši, ka vienas valsts noteiktas brīvdienas (svētku dienas) ietekme uz valsts budžetu varētu veidot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Māc gan šaubas, vai šāds Saeimas dāsnums būtu arī tad, ja vēlēšanas nebūtu deguna galā. Jau pierasts, ka visdāsnākie lēmumi tiek pieņemti neilgi pirms vēlēšanām, nedomājot par to, kāda būs to ietekme nākotnē.