Staburags.lv ARHĪVS

Zemniekam no lauka nozog 60 ruļļus siena

Zemniekam no lauka nozog 60 ruļļus siena

Kokneses pagasta zemnieka Aigara Derkača saimniecībā no lauka nozuduši pavisam 60 siena ruļļi. Pirmos trīs ruļļus no lauka nozaga gaišā dienas laikā viņa klātbūtnē, pārējos pamazām — tā, lai viņš neko nemanītu.

Barokļu nav maz, jau pāri simtam. Katram sezonā vajag līdz 25 ruļļiem siena un apmēram tikpat skābsiena.  “Nespēju tīt, kā ruļļus jau sāka vest prom,” stāsta Aigars. “Strādāju tur pie tā mežiņa, otrpus laukam, redzu, ka no šosejas puses lauka malai piebrauc sarkans busiņš. Izkāpj trīs vīri un ieripina busā trīs siena ruļļus. Pats aizbraukt nepaspētu, tāpēc zvanīju paziņam, kurš strādā blakus esošajā servisā, lai nobloķē ceļu. Viņš klausuli uzreiz nepacēla, bet, kad piezvanīja, bija par vēlu. Busiņš aizbrauca Maskavas šosejas virzienā."

Pēc nedēļas, kad no lauka aizveda visus atlikušos siena ruļļus, Aigars konstatēja, ka kopā nozagti sešdesmit ruļļi! Zagļi tos neveda prom vienu pēc otra, bet izlases veidā, lai iztrūkums tūlīt nekristu acīs. Kopējo ruļļu skaitu uzrāda iekārta, ar kuru tos satin. Aigars teic, ka šogad sausuma dēļ zāle aug lēni, tāpēc nozagtie ruļļi ir dubulta skāde. Tieši sausuma dēļ siens šovasar ir deficīts, internetā lasāmajos sludinājumos viena ruļļa cena ir no 18 līdz 22 eiro. Pārrēķinot naudā nozagtos ruļļus, zaudējums saimniecībai jeb zagļu ieguvums ir 1320 eiro.

Lai pietiekami pabarotu liellopus, vairākos hektāros sēj zālājus. Izaugušais noder ganībām, skābsienam, sienam. Zālāju sēklu pērk Skrīveru Zemkopības zinātniskajā institūtā vai SIA “Latvijas šķirnes sēklas” Kaibalā. Sēklu kvalitāte abās vietās līdzīga, un rezultāts vairāk atkarīgs no laikapstākļiem.

Pagājušajā gadā no sētajiem zālājiem skābsienu varēja sagatavot trīs reizes, šogad pagaidām tikai vienu. No lauka, kurš nopļauts pirmais, ataugušais ir knapi desmit centimetru garš. Šajā nedēļā Aigars sāks sagatavot zaļbarību, pļaus un tīs ruļļos zirņ­auzas, kas vēlāk būs ar proteīnu bagāta barība.

Aigars atzīst, ka pārāk mazs ir piešķirtās bezakcīzes degvielas daudzums, jo saimniecība nevar izpildīt prasību — ienākumus 200 eiro no hektāra. Līdz ar to degvielas ar atlaidi, vidēji četras tonnas, pietiek vien pļaušanai. Tā kā šo degvielas daudzumu piešķir tikai no jūlija sākuma, līdz šim datumam visi lauku darbi paveikti ar dārgo degvielu, tajā skaitā pavasara sēja, pirmā pļaušana utt. Aršanai un kultivēšanai dienā nepieciešami vairāk nekā 200 litru dīzeļa, ar ko sanāk apstrādāt ap 10 ha lielu lauku. Ikdienā strādājot, dienā “nodedzina” ap 100 litriem.

Ne mazākas raizes sagādā pieaugušās elektrības izmaksas  — no 240 eiro mēnesī pērn līdz 500 eiro šogad.