Ciršana lielās platībās var būt bīstama

2010. gada 14. jūnijs 15:04

672

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” sākusi jaunu meža izstrādāšanas sistēmu — cirsmu koncentrēšanu. Vienuviet tiek veidoti prāvi izcirtumi. Taču ieguvums no šādas rīcības ir salīdzinoši neliels. Savukārt trūkumu visai daudz — sabojāta ainava, palielinās ugunsbīstamība, ir risks, ka nākotnē jaunaudzēs var savairoties kaitēkļi, un citi faktori.

Uztraukums par milzīgajām kailcirtēm ir daudzviet Latvijā. Talsu novada iedzīvotāji jau pieprasījuši izbeigt ciršanu Mordangas apkaimē. Līdzīgi rīkojušies arī Jaunpiebalgas novada iedzīvotāji. Par milzu izcirtumiem nav mierā arī Kokneses novadā.

Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars stāsta, ka virsmežniecībā vērsušies Kokneses novada domes deputāti, kuri lūguši izvērtēt esošo situāciju.

— Vienīgais ieguvums varētu būt neliels izmaksu samazinājums, sakoncentrējot vienuviet lielu kailciršu apjomu, — saka Bondara kungs. — Faktiski uzņēmums “Latvijas valsts meži” pārstrukturēja savu darbību jau pagājušajā gadā un sāka strādāt tā saucamajās plānošanas vienībās. Šīs vienības ir paša uzņēmuma izvēlētas un svārstās no 3000 līdz pat 9000 hektāriem meža. Darbību koncentrē šajās vienībās ar domu, ka viena vai divu gadu laikā šajā platībā izstrādā visas cirsmas, kurās to teorētiski var darīt un pēc tam tur vairākus gadus neatgriežas.

Šī sistēma nav izmēģināta un nav metodikas, lai izvērtētu tādas rīcības ietekmi ilgākā laikā posmā gan uz vidi, gan potenciālajiem riskiem. Uzņēmums apņēmies, ka vienā plānošanas vienībā neizcirtīs vairāk nekā 40 procentu no ciršanas vecumu sasniegušajām audzēm. Nav īsti argumentu, kāpēc 40, nevis 60 vai 20 procentu?

Sociālisma gados ir bijuši mēģinājumi darīt līdzīgi, taču pēc pāris gadiem šo praksi pārtrauca, jo šis paņēmiens neattaisnoja cerības.

Vienuviet koncentrējot kailcirtes, traucējums mežiem ir ļoti ievērojams. Dažām dzīvnieku sugām tas var patikt, taču lielākajai daļai — nē. Piemēram, šādās kailcirtēs labi jūtas lapsas, vilki, citi plēsēji, vārnas un kraukļi.

Savukārt kad šie izcirtumi sāks aizaugt varētu pieaugt zaķu populācija. Nepārprotami šie izcirtumi kaitē uz zemes ligzdojošajiem putniem — rubeņiem, medņiem un citiem. Arī pārnadži šādā vidē jūt diskomfortu. Tomēr pieaugušā skujukoku mežā arī šie dzīvnieki jūtas slikti, īpaši silā, jo nav barības bāzes. Savukārt tad, kad izcirtumi aizaugs, ir risks, ka pārnadžu populācija šajā vietā var kļūt pārāk liela un jaunaudzes var tikt iznīcinātas. Pietiekami nopietns risks ir arī meža ugunsgrēki. Priežu mežā pieaugušajiem kokiem neliels ugunsgrēks nevar radīt būtisku kaitējumu, jo koki spēj turpināt augt, tču priežu jaunaudzes nodeg pilnībā. Šobrīd ir grozīti ciršanas noteikumi, un izcirtumi drīkst saskarties, tāpēc ugunij nekas nestāvēs ceļā. Varēs izdegt desmitiem hektāru. Arī masveidā savairojoties kaitēkļiem, tie var nodarīt lielu postu.

Protams, uzņēmums “Latvijas valsts meži” ir mežu apsaimniekotājs, taču ne īpašnieks. Mežs Latvijā pieder valstij, tāpēc sabiedrība ir tiesīga prasīt no uzņēmuma vairāk, nekā tikai to, kas ierakstīs Meža likumā. Normatīvo aktu prasības uzņēmums nepārkāpj. Sabiedrību vairāk uztrauc ainavu izpostīšana, sabojātie ceļi, tehnika, kas mežā strādā nepārtraukti. Ja būs pietiekams sabiedrības atbalsts, uzņēmumam sava darbība būs jāpārskata un, iespējams, jāatgriežas pie iepriekšējās darbības stratēģijas, pret kuru sabiedrībai īpašu iebildumu nebija.

Iespējams, Talsu un Jaunpiebalgas novadu iedzīvotāju protests ir tikai pirmais šajā jomā, un tam var sekot arī citu novadu iedzīvotāji.

Staburags.lv ARHĪVS

Ciršana lielās platībās var būt bīstama

Kategorijas