Staburags.lv ARHĪVS

Šodien vasaras saulgrieži

2010. gada 21. jūnijs 07:52

957
Šodien vasaras saulgrieži

Pirmdiena, 21. jūnijs, ir šā gada garākā diena - dienas garums Latvijas teritorijā būs no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes solārā kalkulatora aprēķini.

Rīgā saule lēca plkst. 4.29, rietēs plkst. 22.22 un dienas garums būs aptuveni 17 stundas un 52 minūtes. Visagrāk - plkst. 4.12 - saule lēca Latvijas ziemeļaustrumos, savukārt agrākais saulriets gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur saule rietēs jau plkst. 22.00. Visvēlāk - plkst. 4.48 - saule lēca Latvijas dienvidrietumos, un vēlākais saulriets būs ziemeļrietumos - plkst. 22.35.

Pirmdien plkst. 14.29 pēc Latvijas laika Zemes ziemeļu puslodē būs vasaras saulgrieži un sāksies astronomiskā vasara, savukārt dienvidu puslodē būs ziemas saulgrieži un sāksies ziema, informēja kompānija "Time and Date AS".

Vasaras saulgrieži ir moments, kad saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Šajā laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.

Gada īsākā nakts būs nakts no pirmdienas uz otrdienu. Turpmākās naktis kļūs arvien garākas, bet dienas - īsākas. 22. jūnijā dienas garums būs par trim sekundēm mazāks, pēc nedēļas diena būs kļuvusi par vairāk nekā trim minūtēm īsāka, bet pēc mēneša saules spīdēšanas ilgums būs jau par aptuveni stundu mazāks.

Astronomiskais rudens šogad sāksies 23. septembra rītā, bet astronomiskā ziema - naktī uz 22. decembri. Tā kā Zemeslode pa savu eliptisko orbītu nepārvietojas konstantā ātrumā, ziemeļu puslodē astronomiskais pavasaris un vasara ir garāka nekā rudens un ziema. Gan pavasaris, gan vasara ilgst aptuveni 93 dienas, savukārt rudens un ziema - aptuveni 89 dienas.