Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2018. gada 15. maijs 00:00

ĀRIJA Āre
Mātes ābele
Es ilgi noraugos dārza malā,
kur mātes ābele ziedos līkst,
un bites, bites — tās salido ziedos,
tām sanēt un sanēt neapnīk.
Šo ābeli māte mums stādīja
un teica — tā dāvās mums prieku.
No sala un vējiem to sargāja,
vērās, lai sniegs to nesaliektu.
Mātes vairs nav, bet ābele zied.
tik košiem sniegbaltiem ziediem.
Es vēlos pie ābeles pieglausties.
sasmelties gaismu sapņiem baltiem.
Paldies par ābeli, ko iestādīji,
tā dārza malā kā gaiša cerība zied.
Kaut es spētu vēl ziemas salā
šo ziedlapu gaišumu saglabāt.

Maija Stepēna
***
Es — ceļinieks, kas noguris ceļa,
jau tēva mājām tuvojas.
Uz pleca dāvanu pilnas nastas
tiem, kas gaida mani pārnākam.

...Māmuļas mīļajās rokās nāku
ielikt, ko solīju atminēt —
mīlestību uz debesīm tīrām,
ceļu uz mājām atpakaļ.
Dāvanai nesu gaišākos sapņus,
par nepiepildītiem klusēšu.

Cerība solīja, kad biju tumsā:
— Nāks pēc nakts vēl gaiši rīti.
Nu mātei pārnesu tos visus,
kas bija saulītē sagaidīti.

Sarmīte rode
***
Es visu dzīvi mācos
Tā, kā tu to proti —
Nest savas dzīves dienas
Gaiši un sudraboti.
Pāri pelēkiem brīžiem
Baltu galdautu klāt,
Pieglausties ābeles plecam,
Mājas svētību nosargāt.
Es visu dzīvi mācos
To sudrabu atrast sevī,
Pacelt skatienu debesīm,
Kurās man dzīvību devi.

Sarmīte rode
***
Es visu dzīvi mācos
Tā, kā tu to proti —
Nest savas dzīves dienas
Gaiši un sudraboti.
Pāri pelēkiem brīžiem
Baltu galdautu klāt,
Pieglausties ābeles plecam,
Mājas svētību nosargāt.
Es visu dzīvi mācos
To sudrabu atrast sevī,
Pacelt skatienu debesīm,
Kurās man dzīvību devi.

Sarmīte rode
***
Pa taureņu ceļu,
kur ābeļziedos viss,
visvieglāk var nokļūt
zem bērnības debesīm.
Kur tulpju pļavās
mazas kājas brien,
taurenis uz plaukstas
prieka krellītes sien.
Vēl nesāp dzīve,
saule ābeles ziedos,
tavās siltās rokās
viss top piedots.

Maija Stepēna
***
Liepziedu
vai viršu medus,
kūpoša tējas krūze...
vēl tevis ceptās
maizes trūkst —
es pie sava bērnības
galda būtu.
Kustu un izkustu
gadu ledus,
pati saulīte
sēdētu rīta logā,
bitīte dziedātu,
liepu ziedā...

Nāc, mana bērnība,
atpakaļ!

Maija Vegnere
Ievziedos
Ik pavasari ievas zemi skauj
Un ziedot pateicību saulei sūta.
Plūkt baltos ziedus mīlētājiem ļauj,
Kas vārdos nespēj izteikt savas jūtas.

Vien atgādina piebremzēt mazliet,
Ja zaru klēpi kāds par lielu šķinis.
Būs galvassāpes ne no mīlas vien —
To cilvēki tik sen jau labi zinot...

Gina Viegliņa
Visu mūžu mācos
Visu mūžu labestību mācos,
Tas ir ceļš, kā ļaunu nedarīt,
Saule uzlec, vakaros tā noriet,
Manā ceļā zvaigznes lejup krīt.

Visu mūžu domāju par ļaudīm,
Kas man, cieši ejot, garām iet,
Apliecinu viņiem savu prieku
Tur, kur kokos strazdu koris dzied.

Visu mūžu ceļš ar pieturzīmēm
Manu ceļu krēslā izgaismo,
Labestības, mīlestības vārdus
Vēji, garām skrienot, savieno.

Anita Liepiņa
Vecmāmiņas logs
Uz logu vēl atskatos promejot,
Kur stāvi, ar roku man mājam.
Mirklis šis svētību ceļam dod,
Drošu atgriešanos mājās.

Sen aiz šiem logiem citi jau mīt,
Tomēr brīdī, ka garām eju,
Pār plecu atskatos — kāds tajā vīd,
Un tam “kādam” ir tava seja...

Tu tālu, zinu — šeit tevis vairs nav,
Roku neredzēt atvadas mājam,
Bet ik solis, ko minu, ir svētības klāts,
Tevis pavadīts vienmēr mans gājums.

Maija Vegnere
Raganu ritmi
Valpurģu naktī raganas dejo
Bloksberga kalnā un Latvijā ar’.
Velnišķas ilgas pa pasauli klejo,
Raganīgs spēks tās piepildīt var.

Pasaule balta un pasaule melna —
Kurš gan tās abas nodalīt spēj?
Dieva un sātana spēcīgās delnas
Miera un nemiera graudus te sēj.

Saieta dejās raganas vētīs,
Vai vēl dvēselēs nemiers spēj mist.
Valpurģu naktī, brīvībai svētīts,
Dīgstošs sapnis rod sirdi, kur krist.

Gina Viegliņa
Kā mūžiņu
nodzīvojam?
Kā mēs savu mūžiņu
Nodzīvojam? —
Drusku augšup tiecamies,
Apkārt saulei vijamies,
Reizēm lejup liecamies,
Tā mūžiņu nodzīvojam.

Kā tie dadži pielīpam
Zemei cieši,
Visiem vējiem pakļauti,
Nu patiesi,
Tomēr stingri stāvam mēs,
Nesaliekti,
Tā mūžiņu dzīvojam,
Nesatriekti.

Dievs, dod mūžu nodzīvot
Taisni, brīvi!
Savu zemi nepamest,
To, ko mīli,
Mēs kā priedes stāvēsim,
Ilgi, ilgi dzīvosim,
Vienmēr brīvi.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas