Atzinība par paveikto godaprāta ļaudīm

2018. gada 15. maijs 00:00

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā saistībā ar Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Atzinības krusta IV šķiras ordeni pasniedza Rites tautskolas direktoram Nilam Bendiksam Knudsenam un viņa dzīvesbiedrei, tautskolas padomes loceklei Lisai Hazelei Nilsenai.

Apbalvojums ir daudzu cilvēku kopīgajam darbam
Rites tautskola daudzu gadu garumā, īpaši vasarās, kļūst teju par otrajām mājām daudziem Neretas puses ļaudīm, arī bērniem nometņu un radošo darbnīcu laikā. Sirds siltums, viesmīlība, omulība, nesavtīgs finansiālo līdzekļu un laika ieguldījums, vēlme un spēks darīt vairāk nekā, iespējams, ir viņu — Nila Bendiksa Knudsena un Lisas Hazeles Nilsenas — pienākumos. Īpaši tāpēc, ka viņi ir dāņi, taču Latviju, Rites tautskolu iemīlējuši un uztver kā savējo.
Par saņemto augsto valsts apbalvojumu Nils Bendikss Knudsens teic, ka tas ir ļoti aizkustinoši, jo novērtēts viņu veikums: “Bija ļoti skaista apbalvošanas ceremonija, prieks bija tikties ar Valsts prezidentu. Šis apbalvojums ir ļoti daudzu cilvēku, kuri darbojas biedrībā “Rites Tautskola”, kopīgs darbs. Ap tautskolu izveidojies kodols, kas veic nesavtīgu brīvprātīgo darbu savā un līdzcilvēku labā.”
Savukārt Lisa Hazele Nilsena teic, ka tautskolas dibināšana un uzturēšana ir daudzu gadu grūts, sarežģīts darbs Latvijas cilvēku labā, kas ir novērtēts: “Ir gandarījuma sajūta. Esmu lepna, ka varēju sasveicināties ar mūsu Valsts prezidentu. Ļoti skaista, sirsnīga apbalvošanas ceremonija. Ilgi mācījos vārdus, ko latviski sacīt kā pateicību, taču bija tik liels satraukums, ka, saņemot apbalvojumu, neatcerējos vairs nevienu vārdu.”
Pēc svinīgās ceremonijas Rīgā kopā ar tautskolas dalībniekiem Nils un Lisa pie Rites tautskolas simboliski iestādīja bumbieres — lai labie darbi vairojas un to augļi ienākas.
Sākas latviešu un dāņu sadarbība
Atzinības krusta IV šķiras saņēmējs ordeņa virsnieks Nils Bendikss Knudsens un viņa dzīvesbiedre ir sabiedriskie darbinieki Dānijas Karalistē, ilggadēji biedrības “Dānija — Latvija” valdes locekļi.
Par Rites tautskolas darbību, latviešu un dāņu sadarbību “Staburagam” vairāk pastāstīja Rites tautskolas padomes locekle Lidija Ozoliņa, kura pierakstījusi vēstures liecības: “Pēc Berlīnes mūra krišanas atvērās robežas starp Austrumiem un Rietumiem. Ar Dānijas Demokrātiskā fonda atbalstu daudziem latviešiem radās iespēja apmeklēt dažādas Dānijas tautskolas Dienvidjitlandē. 1992. gada vasarā Andreass Ablings Petersens un Ēriks Dams devās iepazīt Latviju, vairāk viņi gan pabija Jēkabpils rajonā, te satika arī skolotāju Aiju Rutku, kura bija liela tautskolu entuziaste, jo pati bija pabijusi Dānijas tautskolās.”
Iepazīst situāciju, pirms saka “jā”
Aijai Rutkai tolaik bija izdevies iesākt tautskolas projektu Latvijā, tādēļ viņa vērsās pēc palīdzības pie Andreasa, jo rajona pašvaldības plāni izveidot Latvijā tautskolu pēc Dānijas parauga bija sākuši izplēnēt. “Izrādījās, kāds latviešu arhitekts bija apmeklējis Dāniju, lai tur izpētītu tautskolu būtības pamatdomu. Pēc tam viņš izstrādājis apjomīgu projektu Rites pamatskolas pārbūvei par tautskolu, kam rajona pašvaldība bija piešķīrusi 150 000 dāņu kronas (apmēram 15 000 latu). Darbus iesāka, taču pēkšņi piešķirtā nauda pazuda iestāžu un banku koridoros, strādnieki vēl joprojām strādāja, bet pastāvēja lieli draudi, ka darbi varētu apstāties nepietiekamo līdzekļu dēļ. Tad Andreass griezās pie Nila Bendiksa Knudsena, jo viņš Dānijā bija uzbūvējis un izveidojis jauniešu skolu no paša sākuma, turklāt viņi bija pazīstami no studiju laikiem Olerupes skolotāju seminārā. Tā Nils tālajā 1994. gada vasarā ieradās Ritē, lai iepazītu situāciju, pirms sacīt “jā” vai “nē”. Nils uzņēmās grūto Rites tautskolas dibināšanas, būvēšanas un iekārtošanas darbu. Pēc tam sekoja pirmo kursu organizēšana sadarbībā ar kaimiņu pagastiem. Tā tas turpinās jau 24. gadu,” stāsta Lidija Ozoliņa.
Mācās no dāņu pieredzes
Rites tautskolas dibināšanas kopsapulcē 1994. gada rudenī izstrādāti biedrības statūti, kā paraugu ņemot standarta statūtus no Dānijas tautskolām. Biedrība sastāv no trīs grupām: dāņu atbalsta grupas un ACC — no Dānijas iedvesmu smēlusies tautskolu organizācija, kas plaši darbojas visā Eiropā un rīkoja krietnu daļu kursu, kā arī vietējie Rites tautskolas biedri no Latvijas — Rites un Neretas. Dāņu atbalsta grupai ir divas gada sapulces Dānijā, un daži tās locekļi periodiski piedalās Rites tautskolas kopsapulcē Latvijā. Viens tautskolas darbības virziens ir dažādu praktisku kursu rīkošana pieaugušajiem — rokdarbi, floristika, kokgriešana. Otrs — bērnu un jauniešu radošās darbnīcas, nometnes, kuras popularitāti ieguvušas ne tikai Latvijas bērnu vidū, bet nu jau arī diasporas latvieši interesējas par iespējām pavadīt nedēļu vasarā Rites tautskolā.
Vieta, kur dzimst smiekli
Tradicionāli katru gadu maijā notiek biedrības “Rites tautskola” gada pārskata pilnsapulce jeb asambleja, kurā piedalās tautskolas biedri, draugi, kaimiņi un atbalstītāji. Nozīmīgs notikums bija tautskolas 20. gadskārtas atzīmēšana 2014. gadā, un saistībā ar to izdota arī grāmata “Rites tautskola 20 gadu laikā”. Tā ir atmiņu grāmata, kuru sarakstījuši un atmiņas sakopojuši Lisa Hazele Nilsena un Nils Bendikss Knudsens, piebilstot, ka grāmatā daudz fotogrāfiju, bet informācija nav viennozīmīga, jo daudzu gadu gaitā daudz kas aizmirstas un izzūd no atmiņas.
“Kāpēc rakstīt grāmatu par Rites tautskolu? Tāpēc, ka darbs, kas ieguldīts, radot tautskolu no nulles līdz tam, kas ir tagad, ir bijis dramatisks, aizraujošs, humora pilns, nervus kutinošs, pamācošs un vilinošs. Tas nedrīkst palikt aizmirstības grāmatā. Daudz cilvēku ir snieguši brīvprātīgu devumu kopienas veidošanā īsākā vai garākā laika sprīdī. Paldies viņiem par to. Skola ir bijusi atvērta visiem, kas dod lielu gandarījumu un ir piepildījis tautskolu ar nepiespiestiem smiekliem un sarunām,” grāmatas ievadā raksta tās autori. ◆

Viedokļi

Mirdza Trakina,
Rites tautskolas padomes priekšsēdētāja
— Lai tautskola pastāvētu, lai varētu organizēt kursus, seminārus un nodarbības, vajadzīgi vietējie cilvēki, kuri iesaistās, kuri “ievelk” citus, atbalsta, organizē. Pamazām sāku darboties, mani tas ieinteresēja, palīdzēju, kur varēju. Ja vajadzēja grants kravu, noorganizējām, vajadzēja malku — atradām, kas atved, palīdz, un tā caur praktiskiem, saimnieciskiem un organizatoriskiem darbiem sadarbība veidojusies un jau ir daudzu gadu garumā. Lisa un Nils arvien nesavtīgi palīdzējuši cilvēkiem, kuriem dzīvē iestājies grūts periods, noteikti paņem savā paspārnē. Personīgi izjutu viņu labestību, gādību un ieinteresētību brīdī, kad paliku viena. Viņi tūlīt bija klāt, iesaistīja, aicināja braukt, darīt, rīkoties, lai drūmās domas izkliedētu.

Maruta Blūma,
Rites tautskolas padomes locekle
— Pazīstu Lisu un Nilu jau vairāk nekā desmit gadus, kopš mani bērni sāka apmeklēt nometnes Rites tautskolā. Vienmēr esmu izjutusi dziļu cieņu un pateicību pret viņiem, kā arī apbrīnojusi viņu milzīgo pacietību, mērķtiecību un mīlestību, darot savu darbu. Man Lisa un Nils ir paraugs, piemērs tam, ka cilvēki arī cienījamā vecumā vēl joprojām var tik nesavtīgi daudz dot Latvijai, mūsu cilvēkiem. Lisa un Nils ir kā gaismas nesēji mūsu pusē, paldies viņiem par to! Lai arī turpmāk kopā izdodas sasniegt iecerēto!

Fakts

Latvijas valsts apbalvojums Atzinības krusts dibināts
1710. gadā Liepājā, bet Latvijas Republikā nodibināts 1938. gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā.

Atzinības krusta devīze ir “Godaprāta ļaudīm”. Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas. Ar Atzinības krustu var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas.

Staburags.lv ARHĪVS

Atzinība par paveikto godaprāta ļaudīm

Kategorijas