“Bērni — tas ir mūsu turpinājums”

2018. gada 15. maijs 00:00

422

Koknesiešu Antras un Rolanda Vasiļevsku ģimenē aug divas meitas — Laura (13) un Luīze (10). “Ar vīru esam runājuši par to, ja ģimenē nebūtu bērnu, diez vai mēs šodien būtu Latvijā. Vienam par kaut ko cīnīties un strādāt nebūtu motivācijas, tad mūsu dzīves modelis noteikti būtu citādāks. Bērni — tas taču ir mūsu turpinājums, jo nekas cits pēc mums nepaliks. Arī daudzie izdarītie darbi reiz aizmirstas, bet ar bērniem, ģimeni varam sevi īstenot, un tas, man šķiet, ir arī cilvēces mērķis,” domā Antra Vasiļevska.

Ģimenei ir savs princis
Ģimenes galva — vīrs un tēvs Rolands — augstskolā studējis vācu valodu, bet strādā kūdras ieguves uzņēmumā “Hawita Baltic” Cesvainē. Rolanda vaļasprieks ir dažādi būvniecības darbi, kas gan patīk, gan labi padodas — draugiem, vecākiem un arī ģimenes mājokli remontējis pats savām rokām. Antra ir bibliotekāre Kokneses pagasta bibliotēkas bērnu nodaļā, kā arī pilnas slodzes mamma.
Vecākā meita Laura tūlīt pabeigs 6. klasi I. Gaiša Kokneses vidusskolā, viņa mācās arī Kokneses Mūzikas skolā — piekto gadu pie skolotāja Ziedoņa Puķīša apgūst saksofona spēli. Laurai patīk zīmēšana un māksla, taču labi padodas arī eksaktās zinātnes un valodas. Jaunākā meita Luīze mācās 3. klasē un mūzikas skolā ceturto gadu apgūst vijoļspēli. Vasiļevsku ģimenē vēl ir piektais ģimenes loceklis — runcis Princis, kurš arī dzīvē ļoti atbilstot savam vārdam: kā princis arī uzvedas. Saimniece stāsta, ka kaķis ir ļoti skaists, izvēlīgs ēdiena ziņā, neēdīšot vairākas dienas pēc kārtas vienveidīgu ēdienu, gaida, lai viņa ēdienkarti dažādo. Arī klēpī nākot nelabprāt, nemīlināsies, bet staigās tur, kur pašam patīk. Kad meitenes mācās, Princim patīk uzgulties uz grāmatām un būt cilvēka tuvumā, ir reizes, kad viņš nomet zemē kādu mantu no galda, ja tā traucē ērtāk iekārtoties.
Satiekas augstskolas kopmītnēs
Par pirmo tikšanos ar Rolandu Antra stāsta: “Sadraudzējāmies studiju laikā, kad dzīvojām Latvijas Universitātes kopmītnēs. Pieteicās Laura, pabeidzu studijas, un tad bija kāzas — viss tā kā no otras puses. Rolanda dzimtā puse ir Koknese, es esmu no Madonas, tāpēc sapratām, ka cilvēkiem, kas pieraduši pie lauku plašumiem un uzauguši laukos, ar bērnu Rīgā klātos ļoti grūti. Izvēlējāmies pārcelties uz Koknesi, kas kļuvusi par mūsu mājām, jo tā ir pusceļā starp Rīgu un Madonu. Tolaik Koknesē radās brīva darba vieta bērnu bibliotēkā, tā arī te pirms 12 gadiem sāku strādāt.”
Vasiļevsku ģimene svin tradicionālos svētkus, īpaši mīļas ir dzimšanas dienas, ko bērniem svin skaļāk, vairāk gatavojoties, savas atzīmē klusā ģimenes lokā. Ģimene svin Mātes un Tēva dienu, ko allaž izmanto, lai pabūtu kopā, dodoties kādā aktīvā braucienā vai piedaloties pasākumos.
“Esam aktīvi velobraucienu piekritēji, nepiedalāmies profesionālajos braucienos, bet vairāk organizējam paši. Pirms pāris gadiem bibliotekāri organizēja velobraucienu uz Kauņu, tajā piedalījāmies abi ar vīru, vienos Līgo svētkos ar draugiem no Valmieras braucām līdz Tūjai, bet ar vecāko meitu Igaunijā esam izbraukājušas Lahemā dabas parku. Likteņdārzs ir mūsu ģimenes iemīļots galamērķis, gan pilnā, gan nepilnā sastāvā vienmēr piedalāmies Tvīda braucienos Koknesē. Visiem kopā patīk arī ceļot — pagājušajā vasarā bijām Eiropas tūrē, kad ceļojām divas nedēļas: Lauras krustmātei bija kāzas Vācijā, un tas bija iemesls doties turp nevis ar lidmašīnu, bet ar automašīnu. Apskatījām Poliju, Slovākiju, Austriju, Vāciju un Čehiju.”
No nemazgātiem traukiem māja nesabrūk
Bērnu audzināšanā mamma Antra ir stingrā, tētis — mīļais, kas biežāk piekāpjas meitām. “To skaidroju vienkārši — tētis darba dēļ diendienā nav mājās, ikdiena vairāk mums aizrit trijatā, ir gan pienākumi, gan ikdienas darbi. Abas meitas apmeklē mūzikas skolu, ir daudz mēģinājumu, pasākumu, koncertu, arī manu ikdienu nākas pakārtot viņu aktivitātēm. Lai ģimene noturētos kopā, ir jābūt mīlestībai, lai pastāvētu līdzās, vienam otrā ir jāieklausās, jābūt vēlmei būt līdzās, sadzīvot, nestrīdēties par sīkumiem, ilgi neturēt aizvainojumu un vairāk kopā jāsmejas. Es pēc dabas esmu strauja, aizsvilstos ātrāk, reizēm varbūt nevietā, vīrs ir tas, kurš nomierina, un viss atkal ir kārtībā. Man patīk teiciens, ka no nemazgātiem traukiem māja nesabrūk. Nē, esmu par tīrību un kārtību mājās, taču bez panikas un par tādiem sīkumiem kā vietā nenolikta krūze vai pazaudēta zeķe paniku neceļu. Esmu iemācījusies un cenšos nestrīdēties par sīkumiem, labāk vairāk pavadīt laiku kopā ar bērniem, nevis veltīt savu enerģiju, lai tīrītu un berztu dzīvokli,” pārliecināta koknesiete.
Svarīgi bērnos neapslāpēt vēlmi darboties
Antra stāsta, ka arī meitas no mazotnes iesaistījušās mājas darbos, labprāt palīdz mammai rosīties virtuvē: “Esmu ļāvusi mazgāt traukus, palīdzēt, gatavot vienkāršu ēdienu. Tagad meitas cep pankūkas, kēksiņus — viss ir ļoti ērti, jo internets pilns ar fotoreceptēm, kur viss soli pa solim pastāstīts, kas un kā jādara. Ļauju, lai mācās, kļūdās un mēģina, lai gan reizēm pēc tam ir tik liels haoss, ka vieglāk būtu izdarīt visu pašai. Manuprāt, svarīgi ir bērnos neapslāpēt vēlmi darboties, ko bieži pieaugušie dara — rāj par neveiksmēm, simtiem reižu aizrāda, atkārto, ka bērns dara nepareizi. Vienā brīdī viņš to vairs nedarīs, jo baidīsies kļūdīties un izdarīt nepareizi.”
Vasarā Vasiļevsku ģimenei gaidāms arī liels piedzīvojums, jo trīs no četriem ģimenes locekļiem piedalīsies Dziesmu un Deju svētkos.
“Es dziedu Kokneses sieviešu korī “Anima”, vīrs dejo Madonas novada Sarkaņu pagasta tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvā “Kalnagravas”, savukārt meita Laura svētkos piedalīsies ar Kokneses pūtēju orķestri. Jaunākā meita svētku laikā palīdzēs auklēt mana brāļa mazo meitiņu, jo viņi abi ar sievu arī dejo kolektīvā “Kalnagravas” un brauks uz svētkiem,” stāsta Antra. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Bērni — tas ir mūsu turpinājums”

Kategorijas