Alum jārūgst lēni

2010. gada 23. jūnijs 14:14

1403

Jānis Soloveika no Bebriem gandrīz katriem Jāņiem brūvē alu. Miestiņu brūvējot, stingri jāievēro recepte — tad alus būs salds un garšīgs.

— Alu brūvēja arī mans tēvs, tas bija ļoti stiprs, kā jau tas Latgales pusē ierasts. Taču šī dzēriena gatavošanas noslēpumus uzzināju tikai tad, kad pārcēlos uz dzīvi Bebros un sāku strādāt sovhoztehnikumā par iecirkņa priekšnieku, — saka Jānis Soloveika. — Alu brūvēt man iemācīja Jānis Zīlmanis — vecs Ulmaņlaika saimnieks. Viņš bija ļoti stingrs, taču labs skolotājs.
Galvenais priekšnoteikums, lai alus būtu garšīgs, ir tīri trauki un labi alus mieži. Pagājušā gadsimta 70. gados izmantojām ‘Maja’ šķirnes miežus. Misa no šiem miežiem bija ļoti salda. Tāds vēlāk bija arī alus. Vēlākajos gados šķirnes mainījās, un misa vairs neiznāca tik salda. Lai iegūtu saldumu, nācās pievienot kviešus. Citreiz pat pusi no visa graudu daudzuma.
Alu var pagatavot gandrīz no visiem graudiem. Visstiprākais alus iznāk no kukurūzas, tikai šobrīd grūti dabūt labus nekodinātus kukurūzas graudus. Savukārt no auzām gatavotais alus puto, ir garšīgs, tikai ļoti ātri ieskābst.
Ja graudi labi dīgst, alu var pagatavot četru dienu laikā. Tomēr parasti to sāk brūvēt nedēļu pirms svētkiem.
Alus gatavošanā gadās arī dažādas ķibeles. Piemēram, ja izmantotais ūdens nav bijis kārtīgi novārīts, iznāk “lodīšu alus”. To dzērušiem svinētājiem vakars visbiežāk jāpavada krūmos vai kādā citā prozaiskā vietā.
Arī pārvietojot mucas, jābūt uzmanīgam. Reiz palīgi nejauši pieķērās 100 litru tilpuma mucas spundei. Tā spruka vaļā, un alus izplūda lielā putojošā straumē. Kamēr sameklēja aizlidojušo spundi, visi bija nošķiesti ar alu, un apmēram puse mucas satura izlija zemē.
Jāņus Soloveikas kungs parasti svin kopā ar ģimeni. Atbrauc abas meitas, divi mazdēli, mazmeita, nu jau arī mazmazdēls. Viņš cer, ka noteikti kāds no mazdēliem, kad paaugsies, interesēsies par alus darīšanu un viņš savas zināšanas varēs nodot tālāk.

Kā brūvēt miestiņu
Graudus vispirms liek siltumā diedzēt. Kad rodas nelieli balti asniņi, graudus grauzdē un maļ iesalu. Malumam jābūt rupjam, citādi veidosies mīkla un nevarēs iztecināt misu. Kad misa iztecināta, to strauji atdzesē līdz plus sešiem, astoņiem grādiem. Pievieno raugu un ļauj rūgt. Rūpīgi jāuzrauga temperatūra. Ja tā būs pārāk augsta, alus rūgs par ātru un vēlāk būs ass, un to dzērušie būs kašķīgi. Meistars, kurš man mācīja darīt alu teica, ka pārāk strauji rūgušu alu dzērušie visbiežāk ķeras pie mietiem un mēģina noskaidrot attiecības, bet, ja alus rūdzis lēnām, cilvēkiem ir labs prāts. Kad alus gandrīz pilnībā norūdzis, to pilda muciņās un liek vēsumā.

Staburags.lv ARHĪVS

Alum jārūgst lēni

Kategorijas