Enerģiju un dzīvesprieku gūst no dēliem

2018. gada 11. maijs 00:00

1202

Aizkraukliete Ilva Bobrovska šonedēļ svinēja 34. dzimšanas dienu. Jubilejas atzīmēšanai liela uzmanība netika pievērsta, taču, esot līdzās Ilvai, šķiet, ka viņai visa dzīve ir svētki. Sieviete allaž staro, smejas, uz notiekošo raugās caur laimes prizmu. Viņas enerģijas pamatā ir nemitīga kustība. Un kā gan citādi, ja mājās gaida četri vīrieši, kas neļauj atslābt.

Apzinās sievišķību
Ilvas diena sākas pulksten 6 rītā, mājās viņa pārrodas vien pēc 13 stundām. Ikdienas ritmu nosaka dēli. Jaunākajam ir gads un deviņi mēneši, vidējam dēlam — pirmklasniekam — astoņi, vecākajam — 14 gadu. Ilva ar vīriešu sabiedrību mājās apradusi un atzīst, ar katru atvasi audzināšana kļuva vieglāka. Tieši vīriešu dominance mājās ļauj Ilvai vairāk apzināties un izpaust savu sievišķīgumu. “Dēliem tieši sešu gadu starpība. Ir, ko noskrieties, jo katrs savā vecuma posmā. Mazākajam vēl esmu vajadzīga es, vidējais dēls šogad sāka skolas gaitas, savukārt vecākais dēls man ir liels palīgs. Kad vīra nav mājās, viņš man palīdz gan mājas solī, gan pieskatot brāļus,” par bērniem stāsta jubilāre.
Ilva dzimusi un augusi Jēkabpilī. Aizkrauklē ieprecējusies un dzīvo šeit desmit gadus. “Pēc vidusskolas bija piedāvājums strādāt labi apmaksātu darbu apdrošināšanas kompānijas “Ergo” filiālē par speciālisti. Tā bija lieliska iespēja, tādēļ studijas atliku. Kādu laiku biju projektu vadītāja “Radio 1”, darbs mani saistīja un vēlējos studēt mārketingu. Grupa nenokomplektējās, man teica, ka lietvedības programmā vēl ir vieta. Tā kā biju nolēmusi studēt, tad piekritu. Lekcijas sāku apmeklēt, kad vēl otrā dēliņa nebija, kad pabeidzu, viņam jau bija divi gadi. Kopā ieguvām diplomu! Nevienu dienu neesmu strādājusi savā profesijā. Sabiedrībā pieņemts, ka jaunietim pēc skolas absolvēšanas jāiegūst augstākā izglītība, tomēr praktiskāk ir iepazīt darba tirgu un saprast, ko patiešām dzīvē vēlas darīt. Augstskola nekur nepazudīs,” par pieredzi stāsta Ilva.
Jubilārei ir brālis, mamma ir audzinātāja bērnudārzā, tētis visu mūžu strādājis par tālbraucēju šoferi. Ilva jaunībā vēroja vecākus un saprata, ka dzīvē vēlas ko citu, tādēļ nedrīkst ieslīgt rutīnā. “Dzīvē vajag tiekties uz augšu. Manī ir dzinulis, visu laiku esmu kustībā. Man ir daudz enerģijas, paspēju visu un vēl vairāk!” Ilva nākotnē cer turpināt studijas. Šobrīd gan tas nav iespējams, jo prioritāte ir bērni. “Dienā jābūt darbā, neklātienes lekcijas notiek vakaros, bet tas ir laiks, ko pavadu kopā ar bērniem. Varbūt vīrs tiktu galā un spētu viens pieskatīt atvases, taču esmu radusi atbildību un pati darbus uzņemties. Man šķiet, ja manis nav, tad viss jūk un brūk.”
Bildes albumā — ekskluzīva piemiņa
Šobrīd Ilvas profesionālā darbība saistīta ar fotogrāfiju apstrādi un attīstīšanu. Viņa ir SIA “Foto izdruka” valdes locekle, visus darbus veic kopā ar kolēģi. Pie fotosalona sieviete tika netīšām, pateicoties vīram. “Salons piederēja viņam, vienā brīdī viņš nolēma, ka laiks pievērsties jaunam — vīrišķīgākam — biznesam, un atvēra autoservisu. Manā uzraudzībā nonāca fotosalons ar piebildi — tiec galā ar tām sieviešu darīšanām! Šī joma mani saistīja, taču iemaņu par darba procesu man nebija.”
Darbs fotosalonā pamudināja sievieti padziļinātāk apgūt fotografēšanas mākslu. “Iestājos Kokneses fotoklubā, tolaik Aizkrauklē tāda vēl nebija, un apguvu pamatus. Man patīk fotografēt, tomēr šobrīd tam daudz laika neatliek. Nospiest pogu var ikviens, nepieciešama mākslinieciska izjūta, lai bildē būtu elpu aizraujoša kompozīcija,” stāsta jubilāre. Ilvas fotogrāfijas izstādītas vairākās Aizkraukles fotokluba izstādēs. “Man patīk iemūžināt dabas ainavas un uzņemt meiteņu fotosesijas. Tādās reizēs fotogrāfam vienlaikus jābūt arī stilistam. Jāizmanto iztēle, lai galarezultātā bildē modele būtu dabīga un bildes būtu daudzpusīgas,” turpina Ilva un atzīst, ka pati labprāt darbojas kameras otrā pusē — kā modele.
Jubilāres darbs ļauj ar acs kaktiņu ielūkoties cilvēku ikdienā un svarīgākajos notikumos. Taču Ilva teic, ka, gadiem attīstot fotogrāfijas, tās skrien gar acīm nemanot. Uzmanību pievēršot tehniskajai pusei — kadrēšanai un gaismošanai. “Runājot par bildēm, jāsecina, ka mēs vienādi dzīvojam. Svētku bildes visiem līdzīgas — galdi, ģimenes kopainas utt.”
Mūsdienās uzņēmējam jāiet līdzi laikam. Fotofilmiņu attīstīšanā noticis liels kritums, pirms sešiem gadiem visus satricināja krīze, klientu skaitu ietekmēja arī digitalizācija. “Esam izveidojuši mājaslapu, lai būtu pieejamāki saviem klientiem. Cilvēki gadiem bildes glabā datorā. Tomēr tā ir tikai ierīce, kas var pievilt un nobrukt. Attīstītas bildes kļūst par ekskluzīvu preci. Viena no populārākajām dāvanām ir lielizmēra fotogrāfija un kolāžas. Tas ir liels darbs, taču, redzot laimīgu klientu, ir gandarījums. Ir patīkami kaut uz mirkli sajusties daļai no citu cilvēku dzīves laimīgākajiem mirkļiem — jubilejās, kāzās un ceļojumā. Zinu, kurš ir šobrīd pieprasītākais galamērķis — Gruzija,” saka Ilva.
Psiholoģijas atziņas izmanto dzīvē
Brīvajā laikā Ilva pilnveidojas, lasot psiholoģijas grāmatas. Ātri gan lapošana neiet, reizēm pēc pāris teikumiem jaunākais dēls prasa uzmanību. “Psiholoģija ir interesanta, man patīk analizēt cilvēkus un notikumus. Spēju iejusties otra cilvēka ādā un izprast viņu. Tas dod priekšrocību saskarsmē ar klientiem. Gadās tādi cilvēki, kas, šķiet, iegriezušies salonā, lai tikai izgāztu savas dusmas. Sarunbiedrs jājūt, vienāda attieksme visiem nederēs. Ja vienu vajag pažēlot un uzklausīt, tad otram uzrūkt pretim, lai viņš sapurinātos. Mans darbs vienmēr bijis saistīts ar cilvēkiem un komunikāciju, tas man patīk!” stāsta jubilāre. Harmoniskai ikdienai reizēm nepieciešams atpūsties kopā ar draugiem. Pārcelšanās uz Aizkraukli Ilvai bija emocionāla. “Sākumā likās, ka Aizkrauklē nav, kur iet, jutos ierobežota. Risinājums bija biežāki izbraucieni — pie radiem uz Jēkabpili vai kādu citu pilsētu. Aizkraukle ir viduspunkts starp lielajām pilsētām. Pēc stundas brauciena var nokļūt Rīgā, Ogrē vai citur.”
Ilvas ģimenē jubilejas tiek atzīmētas draugu un ģimenes lokā. Šobrīd vīrs devies komandējumā un atgriezīsies nedēļas nogalē — tad 34. dzimšanas diena tiks svinēta radu lokā. Ar draudzenēm svētki jau ieskandināti.
Laiks — lielākā vērtība
Ilva par gadiem nedomā, tie viņai ir tikai skaitļi. “Ar katru gadu jūtos arvien labāk! Nav svarīgi, cik man aprit, es izskatos tā, kā jūtos! Jauna un enerģiska! Dzimšanas dienā galdus klāt nenākas, jubileja ir vasarīgā laikā, svinam dabā — piknikā. Mana vienīgā vēlēšanās, lai tuviniekiem stipra veselība, un lai nevienam nekā netrūkst! Visiem vēlu labāko! Nevajag dzīvot pagātnē vai turēt aizvainojumu. Vienmēr cenšos būt pozitīva un “aplipināt” citus. Bērnībā biju ļoti, ļoti klusa meitene. Mierīga un pat nemanāma. Vecākiem ar mani problēmu nebija. Gadu gaitā sapratu, ka ir jāmainās, lai dzīvē ko sasniegtu. Tagad esmu atplaukusi, krasi mainījos, sasniedzot 30 gadu slieksni. Mani dzīves uzskati mainījušies. Saprotu, ka nav jēgas iespringt par problēmām. Ja tu neko nevari darīt lietas labā, tad atstāj to pašplūsmā un tas atrisināsies pats no sevis. Nav jēgas lieki tērēt enerģiju tam, ko nevar ietekmēt. Laiks visu saliek pa plauktiņiem. Laiks ir mūsu lielākā vērtība, kas paskrien pārāk ātri. Tādēļ ir tik svarīgi izvērtēt, kas ir mūsu laika vērts un kas nav.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Enerģiju un dzīvesprieku gūst no dēliem

Kategorijas