Jaunieši izdejo savu laiku

2018. gada 8. maijs 00:00

Dejotāju kolektīvam ar nosaukumu “Daugaviņa” Pļaviņās ir sena vēsture. Laika griežos tas pieredzējis dažādu viļņošanos, līdz darbība pieklusa. Taču daba, tāpat kā dzīve, nemīl tukšumu, un ar šo vēsturisko nosaukumu savu ceļu sāka jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa”, kas ar skaistu koncertu Pļaviņu novada kultūras centrā atzīmēja
15 gadu jubileju.

Ikviens var dejot
Visus šos gadus kolektīvu vada Ineta Reitere, un par saviem dejotājiem viņa teic — šī māksla vieno labus cilvēkus.
Deju kolektīvs veidojās, gatavojoties 2003. gada Dziesmu un Deju svētkiem. Tāpat kā pirmsākumos, arī tagad kolektīvā apmēram puse ir vidusskolēnu no Pļaviņu novada ģimnāzijas, kur Ineta arī vada tautas deju kolektīvus, bet pārējie ir strādājošie un studējošie jaunieši. Tā kā ne visi dejotāji dzīvo uz vietas un jāsagaida tie, kuri studē vai strādā citviet, mēģinājumi notiek piektdienu vakaros un sestdienu rītos. Vienmēr jāņem vērā arī tas, ka vismaz kāds nevarēs ierasties, tāpēc vadītāja teic — jābūt ļoti pacietīgai un saprotošai.
Inetai ir liela deju skolotājas pieredze. Šajos gados viņas vadībā tautas deju soļus apguvuši daudzi bērni, jaunieši un pieaugušie. Viņa atzīst, ka ikvienu var iemācīt dejot, ja pašam ir vēlme to darīt. Arī dažs no tagadējiem “Daugaviņas” dejotājiem tikai pirms neilga laika sāka dejot, bet “āķis lūpā” bija, un iesākto sekmīgi turpina.
Vadītāja teic, ka tādu īslaicīgu dejotāju kolektīvā bijis maz un daudziem ar “Daugaviņu” saistās vismaz piecgade. No visiem dalībniekiem visus šo gadus kolektīvam un dejai uzticīgs palicis Inetas dēls Ģirts.
Kas mudinājis sākt un neapstāties?
— Dejā esmu jau no mazotnes, un citādāk nevar būt, ja vecāki saistīti ar šo jomu. Kad pabeidzu vidusskolu, turpināju mācīties un dejot neiznāca. Reiz mamma palūdza skolā palīdzēt sagatavot tērpus kādā koncertā. Biju atkal tajā vidē un teicu mammai, ka gribu dejot. Tas, iespējams, bija viens no impulsiem, kam sekoja citi, lai mudinātu veidot kolektīvu jauniešiem. Tā pagāja pirmie pieci, desmit un tagad 15 gadi. Tā iznācis, ka mani draugi ir bijušie vai esošie dejotāji, arī savu otro pusīti satiku dejojot, — stāsta Ģirts.
Viņš atzīst, ka lielākoties patīk jautrākas un raksturdejas, bet arī daudzas lēnās kļūst tuvas. Tāda visiem ir “Ik rudeni valodiņa” Guntas Skujas horeogrāfijā. Arī gaidāmo Deju svētku repertuārs ir interesants.
Tomēr — jā!
Līga Āboliņa ar “Daugaviņu” saistīta astoņus gadus. Viņa šajā kolektīvā sāka dejot neilgi pirms kārtējiem Dziesmu un Deju svētkiem.
— Ikvienu mēģinājumu gaidīju ar nepacietību, jo gribējās būt tajā visā. “Daugaviņa” ir mani cilvēki, ar kuriem ir viegli un labi. Deju kolektīvs nav tikai deja, te iemāca vēl daudz ko — kā izturēt mēģinājumu ritmu un koncertu saspringumu, kā veidot pasākumus, sadarboties. Man patīk dejas ar raksturu, kur var izdejot emocijas, un tas dejā ir skaistākais — izdejot dzīvi, — saka Līga.
Pēc augstskolas beigšanas viņa strādā Rīgā un joprojām mēro ceļu uz mēģinājumiem Pļaviņās. Par nākotni “Daugaviņā” viņa domā, ka tomēr vēl jā.
Arī Gvido Sirmais kolektīvā dejo vairākus gadus. Viņš stāsta, ka tautas deju kolektīvā dejojis jau sākumskolā. Tad izdomājis, ka to vairs nedarīs, bet, kad vidusskolā atkal sāka, apzinājies, ko palaidis garām, un dejo arī tagad.
Ineta priecājas par katru, kurš turpina dejot augstākas raudzes kolektīvos, arī aizejot no Pļaviņām un “Daugaviņas”. Daudzi savus deju soļus izdejo Pļaviņu novada kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvā “Vidupe”, ko vada Inetas vīrs Jānis Reiters. Un viņam Ineta teic lielu paldies par atbalstu darbā. Interesanti, ka arī “Vidupe” izveidojās, pateicoties bijušo dejotāju vēlmei atkal dejot.
Kopā ar draugiem
Jau sen “Daugaviņu” saista draudzība ar Aizkraukles jauniešu deju kolektīvu “Pēda”. Abi tikušies sadančos, un iepriekš notikušas vasaras nometnes “Pēdaviņa”, sporta spēles. Pēc kopīgajiem koncertiem allaž ir arī balle, un Ineta atzīst, ka tā jauniešiem ir laba iespēja iemācīties balles etiķeti ar dejām un atbilstošiem tērpiem. Dejošana savedusi kopā ne vienu vien jaunieti, un izveidojušās ģimenes.
Ar deju “Daugaviņu” svētkos sveica gan “Pēda”, gan citu sadanču draugi — “Kodoliņš” no Jaunjelgavas (vadītāja Gunita Krievāne), Kokneses jauniešu deju kolektīvs (Kornēlija Reisnere) un, protams, “Vidupe” (Jānis Reiters).
Kolektīva iestudētās dejas lielākoties nosaka Dziesmu un Deju svētku repertuārs, bet ir dejas, kas apgūtas papildus. Arī šajā koncertā dejotāji izdejoja jaunākās un tās, kas izturējušas vairāku gadu pārbaudi.
— Mūsu repertuārā ir tikai latviešu dejas. Ir tādas, kas kolektīvam “pielīp”, un viena no tām noteikti ir “Ik rudeni valodiņa”. Var teikt, ka tā ir mūsu deja, un cenšamies to iekļaut koncertos. Tomēr ir arī tādas, ko nodejojam sezonu vai pat mazāk un noliekam maliņā, jo neiedzīvojas. Arī gaidāmo Deju svētku repertuārs iepriekš daudz apspriests un kritizēts, bet esam to apguvuši un ir interesanti, — teica Ineta Reitere.
Ar saviem izdejotajiem deju soļiem “Daugaviņa” vienmēr bijusi reģiona labāko kolektīvu skaitā. Sveicot svētkos, Pļaviņu kultūras centra vadītāja Astrīda Davidova atzina, ka pirms koncertiem par savējiem vienmēr ir uztraukums, bet arī pamatota pārliecība, ka viss būs līmenī. Skatītāju aplausi un ovācijas ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kur kolektīvs cenšas vismaz reizi gadā koncertēt, vienmēr bijis tam apliecinājums. Dejas soļu raitumu arī turpmāk dejotājiem vēlēja Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss un daudzi citi sveicēji. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Jaunieši izdejo savu laiku

Kategorijas