Vai jāveido vietējais ceļu fonds?

2018. gada 8. maijs 00:00

Valles saieta namā notika iedzīvotāju tikšanās ar Vecumnieku novada domes vadību. Šī bija reize, kad katrs varēja izteikt savu sasāpējušo vai neskaidro jautājumu, paust kādas vēlmes. Tomēr ieinteresēto bija pamaz, nedaudz vairāk kā desmit valliešu, no kuriem puse vecākā gadagājuma. Viena no sapulces skaļākajām tēmām bija saistīta ar pagasta ceļiem.
Virskārta nodilusi līdz kritiskai robežai
Naudas ceļu uzturēšanai nav pārāk daudz — tikpat, cik pērn, un, kā norādīja novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, novada budžetā katra ceļa kilometra uzturēšanai vidēji ir 600 eiro.
Domes izpilddirektores vietnieks Guntars Veismanis klātesošajiem stāstīja par plānotajiem darbiem uz pašvaldības ceļiem. Iesāka viņš ar patīkamu vēsti — no pagājušā gada budžeta naudas, kas bija paredzēta ceļu tīrīšanai ziemā, ietaupīti 37 tūkstoši eiro, kuri tagad lietderīgi jāiegulda ceļu infrastruktūras uzlabošanā. “Līdz šim esam rīkojušies ačgārni, kā māju no jumta būvējot — remontējuši ceļu virskārtu, maz uzmanības pievēršot ceļa profilam jeb pareizai formai — virsmas slīpumam, ūdens notecei, grāvjiem, meliorācijai.” Tāpēc no šī gada un turpmāk Guntars Veismanis cer realizēt ieceri veidot grants ceļiem profilu. Viņš arī atzīst — tas nav lēts prieks, un pašlaik izskata trīs iespējamo darbu variantus — norakt apaugumu no ceļa malām, kas ir dārgākais no variantiem. Cita iespēja — nošķūrēt ceļmalas, veidojot slīpumu, bet šajā gadījumā jau tā aizaugušos grāvjus aizbērtu pavisam un vēlamā rezultāta nebūtu. Trešais variants ir apauguma nofrēzēšana, un to tuvākajā laikā paredzēts testēt reālos apstākļos. Tikpat būtiski ir atjaunot ceļa virsmu, jo daudzviet gadu gaitā tā ir nošķūrēta, nodilusi līdz kritiskai robežai un pat vēl vairāk.
Atceroties nesenos pavasara notikumus, iedzīvotāju sašutuma pirmos palīgā saucienus salabot kādu konkrētu ceļa vietu, ieberot tajā šķembu kravu, Guntars Veismanis teic, ka šāda “karsta strēbšana” nav risinājums un daudz racionālāk ir nogaidīt, kamēr ceļš nožūst, un to pašu šķembu daudzumu izmantot garākam ceļa posmam.
Sauks uz sarunu
Ceļus izmanto ne tikai vieglās automašīnas. Būtiski ceļa tehnisko kārtību ietekmē smagā tehnika — pavasarī, uzarot laukus, vietām līdzi “paķertas” arī ceļmalas un pat daļa ceļa. Pašvaldības izpilddirektore Aiga Saldābola pirms ierašanās sanāksmē Vallē apskatīja ceļu Mednieki—Gali. Ne tikai apskatīja, bet arī fotogrāfijās piefiksēja četras vietas, kur arkli sabojājuši jeb uzaruši grants ceļu. Viņa teic, ka tas šoreiz aizgājis par tālu, un tuvākajā laikā plāno sasaukt zemniekus uz kopīgu apspriedi. Tikpat aktuāls ir jautājums par velēnām, kuras aršanas laikā tiek atstātas uz ceļa.
Vecumnieku novada zemnieks Māris Vecbiškens oponēja, sakot, ka zemnieki šādi rīkojas, lai apstrādātu ceļa malas, kuras citkārt aizaugot un līdz rudenim stāvot nepļautas. Māris arī norādīja uz kādu citu zemnieku, kurš apsaimnieko zemes platības vairākos novada pagastos, arī Valles. Aprīlī viņa laukiem no olu ražotāja “Balticovo” piegādāja putnu mēslus, un smagās mašīnas brauca ar masu 30 un vairāk tonnu pa ceļiem, kas nav paredzēti šādām slodzēm. “Mēs tuvāko piecu gadu laikā paliksim pilnīgi bez ceļiem! Bez variantiem. Cik naudas ir ieguldīts, lai ceļi būtu izbraucami, bet tagad smagā tehnika uzrauj augšā virskārtu un jau ceļ augšā mālu,” emocionāli runāja Māris Vecbiškens. Viņš arī izteica ideju par vietējā ceļu fonda veidošanu, kurā iemaksātu naudu vietējie zemnieki. Turpretī pašvaldības vadītājs Guntis Kalniņš teica, ka nesen runājis ar pieminēto zemnieku un vienojušies, ka kritiskākos posmus viņš palīdzēs sakārtot arī par saviem līdzekļiem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vai jāveido vietējais ceļu fonds?

Kategorijas