Nekur nav tik labi kā mājās

www.staburags.lv

2018. gada 3. maijs 00:00

177

Iesaka Daila Bružuka,pašnodarbinātā

Pirms dažām nedēļām devos uz Liepāju un izmantoju izdevību aiziet uz teātri. Liepājas teātris man nekad nav licis vilties, ne velti pērn tam tik daudz Spēlmaņu nakts balvu, un ne velti skatītāji brauc uz šejieni ar tūristu autobusiem.
10. martā bija iestudējuma “Biļete uz Tranaju” pirmizrāde. Pēc apraksta šķita, ka būs kas nopietns, un patiešām bija labi. Pēc pirmā cēliena gan šķita, ka vairāk būs tikai smieklīgi. Ar kursabiedri nospriedām, ka laikam tāda paviegla izrāde, bet otrajā cēlienā “pie smieklīgi” dabūjām arī mazliet “nopietni”.
Par ko ir izrāde? Pirmais, kas nāk prātā — Annas Brigaderes “Sprīdītis”. Tikai izrādē galvenais varonis Marvins Gudmens (Kaspars Kārkliņš) ceļoja kosmosā, taču atziņa tomēr tā pati — nekur nav tik labi kā mājās. Lai cik brīnišķīga sākumā likās utopiskā planēta Tranaja, kurā nav noziedzības, nabadzības, korupcijas, sievietes nekrāpj vīrus... Tomēr izrādās, ka tā zālīte arī Tranajā ir tikpat zaļa kā visur citur un ne grama zaļāka, jo noziedzības un nabadzības te nav tāpēc, ka tās ir legalizētas, valstsvīri nav korumpēti un izpilda visas iedzīvotāju iegribas, jo pretējā gadījumā kāds neapmierināts vēlētājs ar vienu pirksta vēzienu var uzspridzināt viņa galvu, sievas nekrāpj vīrus, jo visu dienu ir ieslēgtas speciālā ierīcē, lai nesastrādātu muļķības un paliktu mūžam jaunas. Es pat teiktu, ka Tranajas zaļā zālīte ir mazliet vairāk nodzeltējusi nekā pie mums uz Zemes.
Izbaudījis Tranajas “labumus”, Gudmens atgriežas uz Zemes, lai bārā “Moon” kopā ar kapteini Sevidžu (Egons Dombrovskis ), kurš vēl pirms Gudmena ir pabijis Tranajā, dzertu Tranajas īpašo un naivajiem bāra apmeklētājiem stāstītu leģendas par Tranajas utopiju, savu nepalikšanu tajā pamatojot ar kādu retu galaktisko slimību.
Dažas nedēļas pēc izrādes internetā sāka klīst kāda latvieša parupjais ieraksts par došanos uz Angliju. Lielai daļai latviešu Anglija, Īrija, Zviedrija un citas pārtikušās valstis liekas tikpat utopiskas kā Gudmenam Tranaja. Vai tiešām visur citur ir tāda utopija, kā mums šķiet? Vai tiešām visi aizbraucēji citās zemēs jūtas kā laimes zemē?
Es neesmu strādājusi ārpus Latvijas, taču man ir diezgan daudz paziņu un draugu, kuri īsāku vai ilgāku laiku izbaudījuši citu zemju utopiju, un liela daļa jau atgriezušies vai arī plāno atgriezties Latvijā. Kāpēc? Katram ir savs stāsts, bet domāju, ka galvenais iemesls tam ir tas pats, kāpēc jaunieši, sasniedzot noteiktu vecumu, tomēr atgriežas savās dzimtajās vietās vai vienkārši dodas prom no Rīgas. Skrienot pakaļ naudai un rūpīgi būvējot karjeru, kaut kad nākas domāt, ar ko tu par to maksā. Cik vērti ir tavi kārtējie graši makā, ja to dēļ jau mēnešiem neesi apciemojis savu vecmāmiņu vai kopā ar vecākiem tāpat, bez skriešanas papļāpājis, neesi redzējis, kā izaug tavs krustbērns, kura laimīgākā diena, izrādās, ir tava ciemošanās Latvijā.
Nākamā “Tranajas” izrāde Liepājas teātrī būs 23. maijā pulksten 19. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Nekur nav tik labi kā mājās

Kategorijas