Svētkus gaida ar lielu pietāti, atbildību un prieku

2018. gada 27. aprīlis 00:00

Sieviešu koris “Daudzeva” jau pārkāpis 20 gadu slieksni, kolektīva pamatsastāvs veidojies no vietējām dāmām, taču ar laiku dziedātājām piebiedrojušās arī domubiedres no Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas. Koris ir kā paraugģimene — draudzīgs, izpalīdzīgs, atbalstošs un dodošs.

“Daudzevas” izturīgākās meitenes — Iveta Puida, Gunta Rupenheite, Ineta Gulbe, Vizbulīte Bērziņa, arī Aija Tukiša, Rasma Kļaviņa, Ija Pūtele un Zaiga Rebane dzied no pirmsākumiem, viņas ir kodols. Nesen korim piebiedrojās koristu meitas, kas vēl ir skolnieces, līdz ar to vecuma diapazons ir plašs — no 13 līdz 67 gadiem, dzied trīs paaudzes: meitas, mātes un vecmāmiņas. Šis aspekts rada zināmas problēmas diriģentam, jo jāsaskaņo balsis vienotā vokālā skanējumā. Latvijas simtgades zīmē gaidāmie Dziesmu svētki korim “Daudzeva” būs sestie, kuros piedalīsies.
“Mums ļoti patīk dziedāt, tas vieno. Reiz, braucot no Latgales Dziesmu svētkiem, dziesmas autobusā skanēja visu nakti, līdz pat saullēktam. Ieinteresētība vienai par otru kā cilvēkam par cilvēku pārsniedz mēģinājuma laikus. Kā jau sievietes, mēs runājam par kulināriju, dārzkopību un sadzīvi. Dalāmies par skatītās teātra izrādes iespaidiem vai labu izlasītu grāmatu, risinām psiholoģiskas problēmas. Tas ir aizraujoši, jo pārstāvam dažādas profesijas — daiļamata meistares, šuvējas, dārznieces, pavāres, grāmatvedes, ierēdnes, zootehniķes, veterinārārstes, skolotājas, ejam ciemos viena pie otras un kopīgi svinam vārda un dzimšanas dienas,” stāsta kora diriģente Silvija Tomaševska.
Mēģinājumi korim parasti notiek ceturtdienas vakaros, taču, gatavojoties atbildīgiem pasākumiem, arī šī pavasara skatei, koristes tikās un mācījās ik pārdienu, svētku dienās, individuāli, pa balsu grupām un visas kopā. Silvija Tomaševska stāsta, ka pirms priekšnesuma dziedātājas uzmundrina viena otru, cenšas atbrīvot ķermeni un dziedāt ar prieku: “Dziesmu svētku repertuārs uzliek profesionālu latiņu, ko pārvarēt. Soprāniem nedabīgi augstā tesitūrā, altiem sešpadsmitdaļnotīs, kustīgi ķecerīgā ritmā. Kopumā repertuārs sieviešu koriem ir grūts, dziesmas prasa lielu fizisku izturību. Tikai tad, ja tās skan intonatīvi, vokāli, mākslinieciski nevainojami, ir bauda klausīties, piemēram, “Stāvēju, dziedāju” — melodija vienkārša, taču ar kristāldzidrumu noturēties toņkārtā un no panta uz pantu saglabāt intrigu nav viegli. Kora dziedātājām patīk klasika, un elpa aizraujas no svētuma izjūtas, dziedot Mārtiņa Brauna “Mīla ir kā uguns”, “Saule, Pērkons, Daugava”. Šajos mirkļos patiesi izjūtam, ka tā zeme, kas mums ir zem kājām, tā debess, kas ir virs galvas, ir mūsu dzimtene.
Tāda dabas maģija liekas, dziedot “Jumja dziesmu”, patīk latgaliešu valoda, ritms ir tāds pirmatnīgs. Īsti sievišķīga latviešu sievietei varētu likties V. Zilvera dziesma “Es pārsviedu zelta zirni”. Prieks dziedāt arī gados vecākām sievietēm, tā skan kā tāda jaunības atbalss. Ar lielu pietāti, atbildību un prieku tos gaidām. Darbs turpinās. Noslēguma koncerta repertuārs jāiedzīvina balsīs. Kā uzrunā teica diriģents Mārtiņš Klišāns — vēlētos, lai katrs kora dziedātājs dzied no galvas, jo ir ārkārtīgi svarīgi sekot diriģenta rokai. Virsdiriģenti ir īpaši prasīgi, to jutām kopmēģinājumos. Novēlam sev un visiem dalībniekiem: lai svētki izdodas!” ◆

Jaunjelgavas novada vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘‘Atvars’’, kas arī gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem, kopā ar vadītāju Inesi Ermansoni pagājušā gada nogalē nosvinēja savu 25. jubileju. Plašāk par šo kolektīvu lasiet kādā no nākamajiem ‘‘Staburaga’’ numuriem. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Svētkus gaida ar lielu pietāti, atbildību un prieku

Kategorijas