Iedzīvotājus jāturpina izglītot

2018. gada 24. aprīlis 00:00

Mirkļabirka jeb haštags #DūklavsNeredz ir pagājušās un arī šīs nedēļas lietotāko vidū divos lielākajos sociālajos tīklos Latvijā. Kaislības ap atkritumiem notiek laikā, kad uz ikgadējo preses dienu žurnālistus pie sevis aicināja zemkopības ministrs. Šī bija iespēja viņam paust savu viedokli gan par depozītsistēmu, gan #DūklavsNeredz.

Tiem, kuri nav pamanījuši iepriekš izklāstīto — Latvijas Televīzijas raidījuma “Vides fakti” žurnālists Kristaps Puriņš raidījumā, kas veltīts depozītsistēmas ieviešanai Latvijā, intervēja zemkopības ministru, ZZS biedru Jāni Dūklavu. Žurnālists ministram teica, ka pilsētā atkritumu konteineros lielākoties ir plastmasas pudeles. Šo tvertņu saturu nešķiro, un tas nonāks pie kopējiem, tātad nešķirotajiem atkritumiem, un tiks aprakts zemē. Iebilstot Jānis Dūklavs sacīja: “Nu, pagaidiet, tā nestāstiet, ka visur mētājas pudeles! Redz, es pa logu paskatos, neredzu nevienu pudeli.” Ar to pietika, lai šo frāzi kā plastmasas maisiņu vēja brāzma paķertu par depozītsistēmas Latvijā ieviešanu noskaņotie un pasmietos par ministra un viņa partijas biedru tuvredzību.
Pašlaik dzīvojam
kā eiforijā
“Esmu iepinies tur, kur man vispār nevajadzētu būt, un esmu kļuvis gluži vai par galveno pretinieku taras depozītam, pudeļu vākšanai un to tālākai izmantošanai,” komentējot notiekošo, teica Jānis Dūklavs. Tomēr no savas pārliecības viņš neatkāpjas un to balsta uz “augsta līmeņa eksperta atzinumiem”, kas šajā gadījumā ir pašlaik Pārtikas nozares padomē esošais Indulis Emsis. Viņa secinājums — depozītsistēma Latvijas iedzīvotājiem būtu ļoti dārga. Ieguldot šādus līdzekļus, jāsasniedz adekvāts mērķis, un arī par tā sasniegšanu ministrs ir skeptisks. Tas arī nozīmētu, ka jaunā sistēma darbotos paralēli jau esošajai konteineru sistēmai, kura arī jāapsaimnieko un kurā ieguldīta ES un valsts nauda.
Jānis Dūklavs nenoliedz, ka taras savākšanas jautājums apspriests ļoti ilgu laiku — jau no 2000. gadu sākuma, kad viņš bija Latvijas alus darītāju savienības prezidents, un pirms 13 gadiem, kad nodibināja Alus darītāju un iepakojumu savienību SIA “ADIS”. Savienības biedri toreiz vienprātīgi piekrituši depozītsistēmas ieviešanai par stikla taru, un šajā jautājumā viņš domas nav mainījis. Tomēr par plastmasas taru, PET pudelēm, ministrs norāda, ka risinājums ir tikai dalītā atkritumu savākšanas sistēma un tā jāpilnveido. “Pašlaik dzīvojam kā eiforijā — ieviesīsim sistēmu, un problēma atrisināsies,” norāda Jānis Dūklavs.
Nosaucot vairākus pretargumentus depozītsistēmai, ministrs teic, ka lauku reģionos taras savākšanas iekārtas atmaksātos ļoti lēni vai vispār nebūtu rentablas. Vienai iekārtai gada laikā jāsavāc 300 tūkstošu vienību. Latvijā kopumā gada laikā apgrozībā ir 280 miljoni plastmasas pudeļu. Iekārtu apsaimniekošana un citas izmaksas sistēmas uzturēšanai pašlaik aprēķinātas ap 15 centiem, un par šo summu sadārdzinātos dzēriena pudele. Atšķirīgi ir taras savākšanas automāti. Tie var pieņemt tikai plastmasu, bet dārgāki — arī metāla un stikla taru. Atšķirīga arī iekārtu uzbūve un precizitāte, un tās var nepieņemt saburzītas, deformētas pudeles. Ministrs arī netic, ka cilvēks, atpūšoties dabā, tukšo taru neizmetīs, piemēram, Jūrmalā izvietotajos dalīto atkritumu savākšanas konteineros, bet vedīs tukšās pudeles nodot depozītautomātā. “Lai man piedod, ja es kļūdos, bet esmu pārliecināts, ka pašās beigās par visu samaksās pircējs, par visu. Saprotiet, kā gribat, manis teikto,” nobeidzot pārdomas par šo jautājumu, teica zemkopības ministrs.
Koknesieši pret aizspriedumiem
Tā kā Jānis Dūklavs lielākas cerības atkritumu savākšanā liek uz to šķirošanu, “Staburags” aptaujāja reģionā esošās pašvaldības, interesējoties par atkritumu šķirošanas iespējām.
Pļaviņu SIA ‘‘Pļaviņu komunālie pakalpojumi” prokūrists Jānis Zvirgzdiņš teic, ka novadā atkritumu savākšanu nodrošina ar uzņēmuma īpašumā esošo tehniku. Atkritumu šķirošanu realizē, piedāvājot iedzīvotājiem savus atkritumus nogādāt tam paredzētajās vietās un ievietot atbilstošā konteinerā — stiklam, plastmasai un kartonam. Šādi konteineri izvietoti vairākās vietās Pļaviņās un arī pagastu centros. Privātmāju iedzīvotāji savus šķirotos atkritumus var ievietot šajos konteineros. Līdz šim novadā nav bijusi interese par organizētu dalītu atkritumu savāšanu no privātpersonām. Tuvojoties Lielajai talkai, novadā speciālas akcijas nerīko, un, ja privātmāju iedzīvotāji vēlas šajā dienā izvest lielgabarīta atkritumus, tas jāpiesaka pašvaldībā. Šo atkritumu izvešana būs par maksu.
SIA “Aizkraukles KUK” valdes loceklis Zemgus Vītoliņš par aizkraukliešu atkritumu šķirošanas centību saka — kļūst arvien labāk, un nākotnē šķiros arvien aktīvāk. Uzņēmums atkritumu izvešanu nodrošina arī Neretas novadā. Nedaudz problemātiskāk esot ar konteineriem, kas atvesti no tuvējās apkārtnes, saturs biežāk neatbilst prasībām. No šīs nedēļas Aizkraukles ielās izvietos zvanveida konteinerus stikla šķirošanai. Pašlaik šķiroto atkritumu konteinerus pilsētā izved divas reizes nedēļā, bet citāda situācija ir ar stikla atkritumu konteineriem. Kopš to vāki ir slēgti un konteinerā nevar ievietot maisus ar atkritumiem, bet tikai atsevišķas burkas un pudeles caur speciāliem caurumiem vākā, izvešana notiek reizi mēnesī. Negodprātīgi iedzīvotāji šajos konteineros mēdza mest arī citus sadzīves atkritumus. Zemgus Vītoliņš teic, ka stikls ir šķirošanā īpaša frakcija — nonācis nešķirotajos atkritumos, tas bojā šķirošanas līniju transportieru gumijas lentes, stikls ir arī smagākā no frakcijām. Stiklu saturošus atkritumus aprok atkritumu savākšanas poligonā, un tas nozīmē arī lielas papildu izmaksas. Lai gan telefonzvani ar lūgumu noslēgt līgumu ar “Aizkraukles KUK” no apkārtnes pagastu iedzīvotājiem ir saņemti, uzņēmums diemžēl nedrīkst izvest atkritumus no kaimiņu novadu pagastiem, piemēram, Seces, Sērenes, kas attāluma ziņā ir tuvu Aizkrauklei. Jaunjelgavas novada pašvaldība slēgusi līgumu ar citu atkritumu savācēju, un Aizkraukles uzņēmums nav tiesīgs sniegt pakalpojumu kaimiņu novada iedzīvotājiem.
Ilmārs Klaužs, Kokneses novada domes izpilddirektors, stāsta, ka tuvākajā laikā, kad no Valsts vides dienesta būs saņemta licence, Kokneses centrā atklās atkritumu šķirošanas laukumu, kurā bez maksas varēs nodot stiklu, plastmasu un papīru. Bet arī līdz šim novadā darbojas 33 šķiroto atkritumu savākšanas punkti. Privātmāju iedzīvotājiem izveidojies aizspriedums, ka šķirotos atkritumu mest tiem paredzētajos konteineros ir pretlikumīgi, ka citi iedzīvotāji šādu rīcību varētu nesaprast. Vēlreiz jāatgādina, ka šķirotos atkritumus nodot var bez maksas. Jaunais laukums būs risinājums arī tiem, kuri līdz šim kautrējušies vai kādu citu iemeslu dēļ nav izmantojuši esošos konteinerus. Laukumā uz vietas būs operators, kurš palīdzēs neskaidrībās. Turpat varēs nodot arī nolietotas elektroiekārtas un citas mantas.
Ilmārs Klaužs teic, ka privātpersonas atkritumus šķiro un noteikumus ievēro. To var attiecināt ne tikai uz koknesiešiem, bet arī pārējo pagastu iedzīvotājiem. Viņš gan secina, ka ES noteikto šķiroto atkritumu normu Latvijā būs grūti sasniegt, ja vien valstī neizvietos iekārtas atkritumu dedzināšanai. Ar pašreizējām iespējām mājsaimniecībā sašķirot var tikai vienu ceturto daļu atkritumu. Pārējais tik un tā nonāk kopējā masā un nolemts aprakšanai atkritumu poligonos. Toties problēmu nav ar metāla atkritumiem. Lai arī skārda kārbas svars ir nenozīmīgs, lielā daudzumā tas jau ir krāsainais metāls, par kura pārdošanu var saņemt atlīdzību.
Skrīveros un Jaunjelgavā noteikumus ievēro retāk
Guntis Bokalders, Skrīveru novada vides pārvaldes speciālists, teic, ka novadā dalīta atkritumu savākšana iespējama astoņās vietās, bet kopumā situācija esot bēdīga. Dažādu specifisku sadzīves atkritumu savākšanas konteineri ir arī novada centrā, stacijas laukumā, bet tie piepildās gausi. Iedzīvotāji cenšas, bet līdz pilnībai vēl tālu. Ja daļa iedzīvotāju šķiro godīgi, ievērojot noteikumus, tad gadās pa kādai darvas pilei, kas kopējo darbu sabojā. Vajadzīgs pamatīgs audzināšanas darbs un jānomainās paaudzei vai pat divām, kad beidzot cilvēki sapratīs, ka atkritumu šķirošana ir pašsaprotama. Vecākus cilvēkus pārmācīt nevarot. Iedzīvotāju izglītošanai vajadzīgi resursi, un te liels atbalsts varētu būt paši atkritumu apsaimniekotāji. Kārtīgi sašķiroti atkritumi ir izejviela, kā arī mazāk darba ir šķirošanas līnijās.
Skrīveru pašvaldība, rūpējoties par tīru vidi, rīko akcijas, kuru laikā ļauj iedzīvotājiem konteineros samest arī citkārt neatļautus priekšmetus. Diemžēl tad konteineros uzrodas arī bīstamie atkritumi, piemēram, šīferu loksnes un citi azbestu saturoši.
Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Uldis Albiņš apstiprina tendenci — iedzīvotāji nevēlas ievērot noteikumus. Lai gan šķiro jau piekto gadu, arī šajā pavasarī, kad cilvēkus pārņem tīrības drudzis, piemēram, stiklam paredzētajā konteinerā samesti gan neatļautie logu stikli, ievārījuma burkas ar visu saturu, pat neizņemtas no kastēm. Pie domes ēkas novietotais konteiners lielgabarīta atkritumiem šopavasar nereti piepildās vienā dienā. Lai iedzīvotāju rīcību vadītu un kontrolētu, pašvaldība tuvākajā laikā plāno vēlreiz ar tās rīcībā esošajiem rīkiem, tajā skaitā pašvaldības izdevuma starpniecību, atgādināt par pareizu atkritumu šķirošanu. Pieļaujams, ka atsevišķās dalīto atkritumu savākšanas vietās nāksies ierīkot videonovērošanas kameras un pieķertos šmucētājus sodīt.
Jaunjelgavā centrā ir četras dalīto atkritumu savāšanas vietas, tajā skaitā netālu no novada domes ēkas, kā arī vairākas katrā no pagasta centriem. Savu dalīto atkritumu savākšanas laukumu jaunjelgavieši neplāno veidot. Tā vietā novada iedzīvotājus mudina izmantot “Aizkraukles KUK” teritorijā esošo laukumu. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Iedzīvotājus jāturpina izglītot

Kategorijas