Jāveido sistēma, kas neļaus mēslot

Arvīds Apfelbaums, pilnsabiedrības ‘‘A. A. & Būvkompānijas” vadītājs

2018. gada 24. aprīlis 00:00

392

Lai arī pavasaris šogad ieildzis, jaunajai tūrisma sezonai uzņēmums “A. A. Mežmalas” jau sagatavojies. Nākamnedēļ laidīsim ūdenī abas vikingu laivas, un tāpat kā iepriekš “Lāčplēsis” būs pie “Liepkalniem”, bet “Nameisis” vizinās tūristus pie Kokneses un Likteņdārza. Interesanti, ka šis piedāvājums mums jau ir vairākus gadus, bet cilvēku interese nezūd. Daudzi sūkstās, ka pēc hidroelektrostacijas uzcelšanas Daugava kļuvusi par tādu kā dīķi un neko daudz tur nav ko redzēt, bet nevaru tam piekrist. Daba mainās, un arī tagad tur ir daudz interesantu vietu.
Maija sākumā vērsim vaļā arī “Latvju spīķeri”. Mazāka pieprasījuma dēļ un, lai taupītu līdzekļus, jau trešo gadu šī tirgotava un informācijas centrs ziemā ir slēgts. Tuvojoties pavasarim, atkal ir amatnieku un mājražotāju interese piedāvāt savus ražojumus. Šo “latiņu” joprojām turam nemainīgu — tikai latviskās preces. Nereti cilvēki “Spīķeri’’ izstaigā kā muzeju vai izstādi, jo viņus saista visi šie darinājumi apvienojumā ar vēsturi. “Spīķera” otrajā stāvā var apskatīt Daugavas vēsturiskās fotogrāfijas, ko vēlamies papildināt. Šī vieta varētu veidoties kā izstāžu zāle. Turpinām arī laivu nomu dažādās Latvijas vietās, iznomāt varēs arī velosipēdus. Jaunums šogad ir sadarbība ar uzņēmumu “IV Risinājumi”, kas Klintainē pie Daugavas uzbūvējis kemperu laukumu, kur jūnijā jau varēs uzņemt pirmos tūristus.
Tūrisms joprojām man ir kā vaļasprieks, jo vienmēr esmu teicis, ka ar šo jomu vien biznesam nepietiek. Tas viss ir sezonāls. Lai nosegtu ziemu, vajag papildu ienākumus. Nedaudz to atvieglo vizināšana ar kamanām, ko piedāvājam jau vairākus gadus, bet šī iespēja atkarīga no sniega, kas pēdējos gados ir nepastāvīgs lielums. Tomēr, jau sākot to visu, apzinājos, ko daru, vēlos, un man ir cita pamata nodarbošanās, kas palīdz nosegt tūrisma izdevumus. Mans pamatdarbs arī turpmāk būs celtniecība, kurā manis vadītā pilnsabiedrība “A.A.& Būvkompānijas” ir jau gandrīz 20 gadu. Krīzi izdevās pārciest, un šobrīd darba pietiek.
Celtniecība Latvijā ļoti lielā mērā atkarīga no Eiropas Savienības fondiem. Tas vistiešāk atspoguļo situāciju valstī — ja nauda ir, celtnieki ir vajadzīgi, un šobrīd tas jūtams. Piedāvājumu kļūst vairāk, kas radīs cenu celšanos un darbinieku trūkumu. Šobrīd daudz runā par viesstrādnieku piesaistīšanu arī būvniecībā, bet jau tagad tas notiek, tāpat kā dažādu ārpakalpojumu iepirkšana. Ar to jārēķinās, un arī Austrumu valstis arvien aktīvāk strādā Rietumu virzienā, piedāvājot daudz labu lietu. Tikai tirgus diemžēl ir nestabils politiskās šūpošanās dēļ, un to jūt arī tūrismā. Ja pirms pāris gadiem labākie pircēji “Spīķerī” bija no Krievijas, tad sankciju dēļ viņu kļūst arvien mazāk. Savukārt Rietumu tūristiem mēs vēl nespējam piedāvāt pietiekamu komfortu un iespējas. Pieredze un tradīcijas ir svarīgas. Šobrīd pilnsabiedrības uzņēmums ieguvis savu vietu arī restaurācijā, kas nav vienkārši. Īste-
nojam vairākus nozīmīgus objektus — drīzumā pabeigsim Cesvaines pils stalli un gada nogalē arī pašu pili. Ir arī vairāki komercpasūtījumi. Joprojām gan strādājam lielā neziņā, kā izvērtīsies jaunā valsts nodokļu politika. Vai tiešām vienreiz nevar vispirms līdz galam izdomāt, kā rīkoties, un tikai tad kaut ko ieviest? Lai labāk un raitāk strādātu, katrs uzņēmums cenšas radīt kādu standarta sistēmu. Piemēram, bija kases aparāts, kurā visa uzskaite salikta savās vietās un pārskatāma. Tā kā ir uzskats, ka uzņēmēji tikai domā, kā apkrāpt valsti, tā vairs nederot. Absurds! Kārtējo reizi kādu procesu sāk un tad mēģina to pielāgot. Arī šajā jomā uz daudziem jautājumiem joprojām nav precīzu atbilžu. Nekā konkrēta — varbūt varēs izmantot iepriekšējos kases aparātus un programmas, varbūt nevarēs, varbūt sodīs, bet varbūt nē. Sagraut iepriekšējo var ļoti ātri, un tas patiesi rada lielus zaudējumus visiem.
Attiecībā uz celtniecības jomu varu piekrist, ka tajā joprojām saglabājas augsts “pelēkās zonas” risks. Tā kā strādājam ar valsts pasūtījumiem, nevaram atļauties tajā būt, bet līdz ar to esam izslēgti no privātajiem pasūtījumiem, un pēdējā laikā neesam uzbūvējuši nevienu privātmāju vai šķūni, jo nevaram konkurēt ar mazo firmu zemajām cenām. Grūti pateikt, kā tādas var nodrošināt, ja strādā legāli. Tāpēc tas nav godīgi, un iestājos par to, lai visi maksā nodokļus.
Katru pavasari aktualizējas ceļu problēma. Tā ir vēsture, ko esam mantojuši, bet jāskatās uz priekšu. Ja es ne par ko neinteresētos, tad varētu teikt, ka nekas nenotiek. Tomēr tā nav. Kaut pamazām, bet process virzās. Grūtāk ir ar grants ceļiem. Varēja just, ka pirms laika tiem bija vairāk Eiropas fondu naudas, bet tagad tas pieklusis. Tas viss ir saistīts — mums vajag budžetā naudu, tāpēc ekonomikā jātiek ārā no pelēkās zonas.

Šonedēļ atkal ikgadējā Lielā talka, un ar saviem uzņēmumiem vienmēr esam tajā iesaistījušies. Šos gadus talkojot, noteikti var pateikt, ka atkritumu tonnas dabā iet mazumā, bet ne cilvēku tieksme piegružot apkārtni. Diemžēl nav tā, ka, vienu vietu sakopjot, tā arī paliks tīra. Arvien vairāk apsveru domu pēc aktīvo darba gaitu beigšanas mēģināt kaut ko mainīt šīs jomas likumdošanā. Citādāk talkotāji ir kā tādi muļķīši, kuri katru gadu iet un savāc citu atstātos mēslus. Ceļojot pa pasauli, mani fascinēja piedzīvotais Aļaskā. Vietējā dabas parka reindžers ir gan policists, gan mediķis, ugunsdzēsējs un gids. Viņš ir gatavs palīdzēt ikvienā brīdī, bet, ja neievērosi noteikumus, rīcība būs nekavējoties, un arī tiesa ar sodu nebūs ilgi jāgaida. Pie mums šī uzraudzība vai kontrole un sodu sistēma ir ļoti vāja. Turklāt uzraugošās institūcijas lielākoties nestrādā vakaros vai brīvdienās, kad, iespējams, tas visvairāk vajadzīgs. Tāpēc daudzi privātīpašnieki liedz iebraukt savās teritorijās, jo netiek galā ar piegružotājiem. Tas savukārt nepatīk citiem, bet dažkārt nav citas iespējas.
Ik pa laikam runā par depozīta sistēmas ieviešanu, un tā ir ļoti vajadzīga, jo diezin vai cilvēki izmetīs izlietoto taru, ja varēs to nodot un kaut ko atgūt. Ja citās valstīs tas strādā, kāpēc ne Latvijā? Šobrīd atkritumu slodze dabai ir milzīga. Tāpēc runāt, ka Latvijā ejam uz to, lai mēs būtu zaļākā valsts, ir meli un liekulība. Nekas netiek darīts, lai kaut saglabātu to, kas jau ir. Ar talkām to nepanāks, jāveido sistēma, kas neļaus mēslot.
Tagad ir arī laiks, kad gatavojamies simtgades Dziesmu un Deju svētkiem. Šī iemesla dēļ esmu atgriezies dziedāt korī “Gaiziņš”. Ja reiz esi bijis dziedātāju tribīnēs, nav iespējams nosēdēt klausītāju rindās. Nesen bija skate, kur koris saņēma augstu novērtējumu, un esam ceļā uz svētkiem.

Staburags.lv ARHĪVS

Jāveido sistēma, kas neļaus mēslot

Kategorijas