Dzīve pati piedāvā daudz iespēju

2018. gada 20. aprīlis 00:00

563

Koknesiete Valija Fedotova ar savu eleganci noteikti izceļas cilvēku pūlī. Atšķirīgo un interesanto viņa meklē arī pati — caur fotoaparāta objektīvu. Tā ir viņas aizraušanās jau vairākus gadus, kurā turpina pilnveidoties. Valija ir cilvēks, kurš nevar mierīgi nosēdēt uz vietas un nodarbošanos atrod pati.

Nodarbošanos noskata ceļā
Koknesē Valija dzīvo no sešu gadu vecuma, kad ar ģimeni turp pārcēlās no Tukuma. Tagad viņa sevi noteikti uzskata par koknesieti, bet arī dzimtā Kurzeme ir mīļa. Kad tur viesojas pie radiem, esot laba izjūta kā mājās. Abas vietas un tās iedzīvotāji ir atšķirīgi, un tas ir interesanti.
— Kad atbraucām uz Koknesi, spriedu, ka jāiet pagalmā iepazīties ar citiem bērniem. Apkārtējie mani labi uzņēma, un mums izveidojās sava kompānija. Bērnība bija jauka, — atminoties to, Valija pasmaida.
Viņai nekad nav bijusi vēlme aiziet projām no Kokneses, un viņa priecājas, ka arī meitas ģimene ir tepat. Ja pietrūkst lielākas burzmas, teātra vai koncerta apmeklējuma, sēžas autobusā un jau pēc neilga laika ir Rīgā.
Izrādās, tieši ceļš uz galvaspilsētu pirms dažiem gadiem netieši mudinājis pievērsties nodarbei, kas kļuvusi par neatņemamu dzīves daļu, — fotografēšanai.
— Vērojot apkārtni pa autobusa logu, nereti domāju, ka apkārt tāds skaistums, un kāpēc es nefotografēju? Sāku pamazām ar parastāko “ziepjutrauku”. Tad aizdomājos, kāpēc man nepapildināt zināšanas šajā jomā, un nepagāja ilgs laiks, kad ieraudzīju sludinājumu par fotografēšanas kursiem Ogrē pie Gundegas Deģes. Mani fascinēja viņas darbi, un pieteicos. Izrādījās, grupā bija viena brīva vieta, un divus mēnešus cītīgi mācījos. Tas bija ļoti iedvesmojoši. Gundega mani iedrošināja sākt īstenot savas vīzijas, ko arī darīju. Pamazām viss izdevās, un tagad fotografēšana ir mana sirdslieta, tas, kas papildina manu ikdienu, — saka koknesiete.
Katru reizi jauns
Ideju fotogrāfijām viņai ir daudz, un, tiklīdz kāda rodas, cenšas īstenot — meklē modeļus, tērpus un aksesuārus fotosesijai. Valija vairāk strādā ar izjūtu, un pirmais nosacījums — lai patiktu pašai, tad, visticamāk, patiks arī citiem. Viņai gribas, lai attēli ir dabiski, bet ar savu “odziņu”, tāpēc ar attēliem strādā ilgi. Ja vēl kāds cits vai īpaši skolotāja Gundega sociālajos tīklos atzīmē, ka patīk Valijas fotogrāfija vai pieraksta komentāru, ir jauns uzrāviens! Viņa iesaistījusies arī fotokluba darbībā, pēdējā laikā ne īpaši aktīvi, bet kopīgajās tikšanās daudz iemācās no citiem.
Koknesietei patīk fotografēt dabu un darīt to vienai. Īpaši iecienīta vieta esot Kokneses parks, kurš Valijai šķiet visskaistākais. Vīrs Alberts dažkārt esot neizpratnē, ko tur jaunu katru reizi var atrast? Var, jo rakursi mainās. Interesanti fotografēt Valijai šķiet arī pasākumus, kāzas un mazus bērnus, ar kuriem nekad nav garlaicīgi. Gadu gaitā bilžu sakrājies daudz, un, pārskatot tās, nereti pašai pārsteigums.
“Ziepjutraukus” Valija jau nomainījusi ar labāku tehniku. Gribas vēl profesionālāku, bet tas nav pašmērķis. Viņa aizsūtījusi Visumā domu ziņu, ka vajadzētu, un gan jau būs!
Nav nekā neiespējama
Valija atzīst, ka patiesi nevar nosēdēt uz vietas, neko nedarot, un vienmēr atrod nodarbošanos. Tā viņa nesen sāka izgatavot galvasrotas un aksesuārus matiem. Pagājušajā ziemā bijis grūts laiks, un šī nodarbe izrādījās lieliska relaksācija, un, ja ko sākusi, nepabeigtu neatstās.
— Rezultāts iepatikās, parādīju citiem, un arī viņi ko tādu gribēja. Brīnījos, ka tagad taču par lētu naudu var nopirkt visu ko, bet laikam jau rokām darinātais cilvēkus saista vairāk. Man arī savulaik gribējās meitu Evu pucēt, bet agrāk jau neko daudz nevarēja nopirkt, tāpēc šuvu pati, — saka Valija.
Tā darbojoties, viņa atklāja vēl kādu iespēju. Meitas kāzām ar radinieci nolēmušas pašas izdekorēt svinību telti. Izdevās tik lieliski, ka citi lūguši palīdzēt izdekorēt telpas jubilejām. Atkal viena darbošanās iespēja!
Tie, kuri pazīst Valiju, zina, ka to visu šī elegantā sieviete paveic, neraugoties uz grūtībām, jo kopš dzimšanas viena roka viņai nav pilnīga. Vai tāpēc kaut ko nevar paveikt? Nav tiesa! Valija smaida, ka viņa prot visu, tikai neada. Mācījās, bet kaut kā nepadevās. Citādāk nav problēmu ne sev nagus nolakot, ne trīslitru burkas aizvākot.
Par to visu liela pateicība mammai, kura pati bija stipra un ļāva meitai darboties pašai, kaut arī dažkārt gribējās viņu pasargāt. Vecāki bijuši viņas stiprais balsts — ne tikai dodot dzīvību, bet arī audzinot un lolojot.
Kafija ir garda, saule spīd...
Veselības dēļ viņa arī neaizgāja mācīties, jo citviet būtu jutusies nedroši. Tomēr viņa atrada savu dzīves piepildījumu — darbu ar bērniem, vispirms strādājot bērnudārzā, bet vēlāk par auklīti. Patīk rūpēties par citiem un pat nakts laikā steigsies kādam palīgā. Pati viņa gan vairāk pieradusi paļauties uz saviem spēkiem un ģimenes atbalstu, valsts nekādu lielo palīdzību nav sniegusi, un viņa vairs neprasa. Valija atzīst, ka dzīve katram piedāvā tik daudz iespēju, un žēl, ka ne visi tās izmanto.
Šajās dienās Valija svinēja savu dzimšanas dienu. Jā, par vienu gadu atkal klāt, bet kaut kā neticas.
— Runājos ar meitu un kaut kā neapzināti pateicu, ka vēl pagājušajā gadā, kad man bija 25... Viņa tā izbrīnīti paskatījās uz mani, un es arī attapos, ka tas laiks jau sen garām, bet tā jūtos joprojām. Mums jau katram dzīvē nav tikai labais vien, bet nevaru sūdzēties. Kādā rītā aizdomājos — kafija ir tik garda, saule spīd, manējie ir blakus, un viss ir tik labi. Tā ka domāju, ka lielā dzīves laime sastāv no tādām mazām laimītēm, un tādas var atrast katru dienu, — atzīst Valija. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Dzīve pati piedāvā daudz iespēju

Kategorijas