Mākslas darbs ar šakāli un bulli

2018. gada 20. aprīlis 00:00

533

Latvijas vārdam pasaulē licis izskanēt taksidermists Jānis Granāts — viņš 11. Eiropas atklātajā taksidermijas čempionātā ieguvis septiņas medaļas. Uz čempionātu Austrijā viņš veda lūsi, lapsu un divus zaķus, taču Jāņa darbnīcā Birzgales pagasta “Robežniekos” tapis gan pirmā Latvijā nomedītā šakāļa, gan turpat Birzgales pusē atrasta murkšķa izbāznis.

“Robežniekus” Birzgales pagastā, apmēram 15 kilometru no Jaunjelgavas, atrodu diezgan viegli. Mājās Daugavas krastā mani sagaida smaidīgs saimnieks, un esmu mazliet pārsteigta — biju iedomājusies, ka šīs profesijas pārstāvim jāizskatās kaut kā citādāk. Jānis palūko, vai ratiņos piesaulītē dusošajam mazulim klājas labi, un aicina savā darbnīcā. Te ir viņa pasaule. Ar milzīgu lāci, vilku, vairākiem lūšiem, āpsi, lapsu. “Vai visi tie jūsējie?” brīnos. “Nē, mednieku! Man pašam pieder tikai viena lapsas galva,” iesmejas viņš.
Septiņas balvas latvietim
Jānis rāda februāra beigās no čempionāta Austrijā atvestās medaļas. Septiņas! “Laikam jau Latvijas simtgades gadā būšu godam nesis mūsu valsts vārdu pasaulē, un tagad visa Eiropa zina, kur ir Latvija,” nosaka viņš. Taksidermistu amata profesionāļi regulāri rīko čempionātus, kur sacenšas dažādās kategorijās. Šoreiz 11. Eiropas atklātais taksidermijas čempionāts norisinājās Zalcburgā, Austrijā, un tajā ar 351 savu darbu piedalījās vairāk nekā 250 amata profesionāļu no 34 valstīm. Taksidermistu darbus čempionātā vērtēja vairākās kategorijās simts punktu sistēmā, un atkarībā no iegūto punktu skaita tam piešķīra pirmo, otro vai trešo kategoriju. Savukārt tikai trim labākajiem visaugstākās — pirmās kategorijas — izbāžņiem tika piešķirta pirmā, otrā un trešā vieta.
Uz čempionātu Austrijā Jānis aizveda četrus savus darbus — lapsu, pelēko zaķi un lūsi kompozīcijā ar balto zaķi. Viņa veidotie zvēru izbāžņi novērtēti ar divām zelta un divām bronzas medaļām, bet Jānis ieguva arī trīs īpašās sponsoru balvas — Somijas taksidermistu asociācijas, Šveices taksidermistu biedrības un arī meistarīgākā taksidermista balvu, ko piešķir par augstāko kopējo punktu skaitu trīs dažādās kategorijās. Par šo balvu Jānis ir visvairāk gandarīts, taču atzīst, ka tik daudzas godalgas viņam pašam bijis liels pārsteigums. “Konkurence milzīga, tāpēc biju patiešām priecīgs apbalvošanas ceremonijā septiņas reizes kāpt uz skatuves.”
Zināms šaurās aprindās
Kad jautāju, vai Latvijā ir daudz taksidermistu, Jānis bilst: pietiekami! Un iesmejas: “Esmu plaši pazīstams šaurās aprindās!”
Jānis atklāj, ka daba viņu saistījusi jau bērnībā, kad piedalījies jauno dabas pētnieku nometnēs. Savukārt vairāk par taksidermijas jomu sācis interesēties, studējot biologos Latvijas Universitātē. Viņš atminas, ka pirmie viņa “darbi” pamatskolas laikā bija jenotsuņa un medījamo putnu izbāžņi, tos viņš gatavojis kopā ar savu bioloģijas skolotāju. Taksidermista arodā viņš strādā jau septiņpadsmit gadu.
Kā process notiek? “Mednieks atved dzīvnieku, nodīrāju tā ādu, to iztīru un sasālu,” stāsta Jānis. “Vēlāk ādu ģērēju, apstrādāju ar speciālām vielām, lai to gadu gaitā nesabojā kodes vai ādgrauži. Tad ādu līmē uz dzīvnieka ķermeņa formas, kas veidota no poliuretāna putām. Dažas formas veidoju pats, citas pērku gatavas. Šajā jomā pastāv milzīga industrija, un mūsdienās daudzus materiālus var nopirkt. Beigās vēl jāatjauno redzamās miesas daļas — jāpiešpaktelē, jākrāso. Darbs ir pamatīgs, un ātri tas noteikti nav paveicams, turklāt materiāli nav lēti.”
Jānis bilst, ka nekad neesot skaitījis, cik izbāžņu savā mūžā izgatavojis. Un nosmej: vienu gan varot teikt — šajos gados ar apstrādātajām ādām būtu varējis ne vienu vien māju nosiltināt…
Pārsteigums — murkšķis
Jāņa darbnīcā pabijis gan lācis, kurš nomedīts Krievijā, gan pirmais Latvijā nomedītais zeltainais šakālis. “Kāds mednieks zvana un saka: nomedīju vilcēnu,” atminas Jānis. “Kad to atveda, jau pēc maisa niecīgā svara sapratu, ka tas nevar būt vilks. To aplūkojot, noteicu, ka tas ir šakālis. Īsā laikā Latvijā vienā vietā tika nomedīti vairāki, šķiet, kādi deviņi īpatņi. Vairāk gan par šakāļiem nekas nav dzirdēts.”
Kad jautāju, kas viņu pēdējā laikā šajā darbā ir pārsteidzis, Jānis iesmejas: “Interesantas lietas notiek ik pa laikam. Kāda kundze man atveda murkšķi. Jā, to pašu, kurš parasti mīt Alpu kalnos un ziemā guļ, bet Amerikā to, ziemai beidzoties, simboliski modina.” Sieviete to bija pamanījusi nobrauktu uz ceļa netālu no Birzgales un sākumā nodomājusi, ka tas ir kaķis. Apstājusies un nospriedusi — kaķis nav, āpsis arī nav, ūdrs ne tik! Jāliek tik maisā un jāved Jānim!” Izrādījās, ka tas ir murkšķis! Jānis bilst, ka Latvijā tos audzē audzētavās līdzīgi kā strausus vai ķengurus, un acīmredzot viens eksemplārs no kāda saimnieka aizbēdzis, tikai nav sapratis, kā jāšķērso šoseja.
Jānis atklāj, ka viņa favorīti izbāžņu veidošanā ir lūši. “Lūšu un citu plēsēju izbāžņus ir sarežģīti gatavot,” atzīst viņš un piebilst — kāds pazīstams mednieks, kurš nomedījis vairākus šos skaistos dzīvniekus, no visiem arī izgatavoja izbāžņus. Latvijā lūšu populācija ir ļoti laba, un šis dzīvnieks vairs nav retums.
Taksidermists atklāj, ka lielākais dzīvnieks, kura izbāzni viņš gatavojis, bijis šķirnes gaļas bullis. Kāds vīrs dibinājis uzņēmumu, un 800 kilogramu smagais dzīvnieks kļuvis par firmas simbolu.
Lielākoties taksidermista pakalpojumus gan izmanto mednieki, taču gadoties arī īpaši mājdzīvnieku mīļi, kuri, piemēram, savu šīs zemes gaitas izstaigājušo Muri vai Reksi grib mūžam redzēt mājās. Jānis gan bilst, ka Latvijā tādu cilvēku ir maz, bet ārzemēs šāda prakse ir diezgan populāra. Arī čempionātā Austrijā bijuši vairāki suņu izbāžņi.
Divu vienādu nav
Kad jautāju, vai ar šo reto arodu var daudz nopelnīt, Jānis nosaka: “Bagāts noteikti nevar palikt. Vismaz Latvijā nē. Cilvēku maksātspēja nav liela, tāpēc nekādas milzīgas summas jau nevar prasīt. Taču man šis darbs ļoti patīk, citādi jau nemaz to nevarētu darīt. Katrs dzīvnieka izbāznis ir mākslas darbs, divu vienādu noteikti nav. Uzklausu, kur cilvēks vēlēsies dzīvnieka izbāzni likt, cik augstu, un no tā atkarīga viņa poza, acu fokuss un izskats.”
Kur taksidermista arodu var apgūt? Latvijā nevienā skolā to nemācot, taču Amerikā vai Vācijā šādas skolas esot populāras.
Vēl Jānis izrāda savu darbnīcu. Daudzus dzīvniekus tik tuvu redzu pirmo reizi. Noglāstu skaistuli lūsi un pārsteigta secinu, ka tā spalva ir tik zīdaina. Drīz šo lūsi vedīšot prom. Arī lāci, kura atvērtajiem žokļiem vēl jāpiemeistarojot mākslīgas siekalas. “Lai dabiskāk,” nosmej viņš. ◆

Uzziņa

Apzīmējums “taksidermija” radies no sengrieķu vārdiem “taxsis” (sakārtošana) un “derma” (āda). Pasaulē vecākais izbāznis datēts ar 1534. gadu, bet kāda nīlzirga izbāznis Florencē izgatavots 1700. gadā.
Latvijā izbāžņu kolekcija apskatāma Latvijas Dabas muzejā Rīgā. Taču taksidermisti joprojām ir diezgan reta profesija — Latvijā ir apmēram piecpadsmit šīs jomas entuziastu, profesionāli tikai daži.

Staburags.lv ARHĪVS

Mākslas darbs ar šakāli un bulli

Kategorijas