Staburags.lv ARHĪVS

7 interesanti fakti, kurus tu, iespējams, nezināji par kafiju

.

2018. gada 18. aprīlis 00:00

289
7 interesanti fakti, kurus tu, iespējams, nezināji par kafiju

Mmmm…kafija – tu to dzer katru dienu, bet ko tu patiesībā par to zini? Atvelc elpu no ikdienas skrējiena, un ielūkojies septiņos interesantos faktos par kafiju, kurus tu, ļoti iespējams, nemaz nezināji!

1. Kafijas pupiņu var uzskatīt par sēklu vai ogas kodolu. Izrādās, ka visa veida pupiņas patiesībā ir sēklas, un kafijas pupiņas nav izņēmums. Tiesa, šajā gadījumā pupiņas var uzskatīt arī par kodoliem. Tas ir tādēļ, ka katrā kafijas ogā ir tikai viena pupiņa. Kad ogu atver, tajā redzama bālganas krāsas pupiņa. Ir cilvēki, kas kafijas ogas sauc par ķiršiem, jo tās pēc izskata atgādina šīs ogas. Lai iegūtu kafiju, audzētāji novāc sarkanās ogas no krūmiem vai kociņiem un apstrādā.

2. Kafijas izcelsmes vieta ir Etiopija.
Diskutējot par to, kur tad īsti kafija tika pagatavota pirmo reizi pasaulē, nav vienas konkrētas versijas, kurai piekristu visi, taču viena no populārākajām leģendām vēsta, ka kafija nāk tieši no Etiopijas. Tur esot dzīvojis kazkopis Kaldi, kurš novērojis, ka kafijas ogu dēļ viņa kazas nedodas pie miera. Ja dienas laikā dzīvnieki ēda kafijas ogas, naktī tie palika nomodā. Kaldi par to pastāstīja abatam, kurš pirmais arī pagatavoja dzērienu no kafijas. Tā tiešām iedarbojās un viņš naktī varēja palikt nomodā bez problēmām. Ziņa par brīnumaino augu izplatījās ātri un ieguva popularitāti persiešu, ēģiptiešu, sīriešu un turku vidū, pamazām izplatoties pa visu pasauli.

3. Liela daļa kafijas apjoma mūsdienās nāk no Brazīlijas. Daudziem no mums mājokļos ir kafijas automāti, franču preses un citas iekārtas dzēriena pagatavošanai, taču vai zinām, no kurienes nāk kafija, kuru lietojam? Ļoti iespējams, ka no Brazīlijas, kas saražo 40% no visas pasaules kafijas apjoma. Otrajā vietā ir Kolumbija un trešajā – Vjetnama.
 
4. Kafija var pozitīvi ietekmēt veselību. Šis dzēriens nereti saņem kritiku, jo pārāk bieža tā lietošana var radīt nervozitāti un bezmiegu. Tajā pašā laikā daudzi medicīnas eksperti norāda arī uz priekšrocībām, kuras var sniegt kafijas patērēšana. Viena no labām īpašībām ir tā, ka kafija uzlabo kardiovaskulārās sistēmas darbību un samazina hronisku sirds slimību, kā arī sirds triekas risku. Tāpat kafija spēj samazināt aknu slimību (cirozes) progresu, un arī aizkavēt saslimšanu ar 2. tipa diabētu.

5. Arabikas kafijas skrubis ievērojami spēj samazināt celulīta izpausmes. Jā, tieši tā, kafija var radīt pozitīvu ietekmi arī uz cilvēka ādu. Kafijā esošais kofeīns paplašina asinsvadus. Tāpat tas nostiprina un tonizē ādas audus, palīdzot ādai izskatīties gludākai. Savukārt antioksidanti, kas arī ir kafijā, darbojas kā kaitīgo toksīnu izvadītāji. Tie padara ādu maigāku un veido vienmērīgu tās toni.

6. Kafijas biezumus iespējams izmantot dārzā. Vai tev ir savs piemājas dārziņš? Tādā gadījumā neizmet kafijas biezumus, bet pielieto tos lietderīgi. Ir divi galvenie veidi, kā tu vari kafiju izmantot. Pirmkārt, kafijas biezumus var likt kompostā, jo to sastāvā ir slāpeklis, kas paātrina komposta pārmaiņu procesu. Otrkārt, kafijas biezumus var izmantot arī kā mēslojumu. Daži mēdz teikt, ka kafija ne tikai uzlabo augu izskatu un veselību, bet arī pasargā tos no gliemežiem.

7. Kafija var palīdzēt uzturēt veselīgu svaru.
Pētījumi rāda, ka regulāra kafijas dzeršana spēj paātrināt vielmaiņu pat par 8%. Tas nozīmē, ka kafija laika gaitā var palīdzēt dedzināt vairāk kaloriju. Otrkārt, kafija ir piemērota dzeršanai pirms treniņa. Tā paaugstina adrenalīna līmeni un palīdz taukskābēm vieglāk atdalīties no tauku audiem.

Vai tev ir nepieciešams vēl kāds iemesls, lai jau tūlīt dotos uz virtuvi un pagatavotu tasi kafijas?