Dziesmu svētkos piedalīsies visi Aizkraukles koru apriņķa kori

2018. gada 17. aprīlis 00:00

Aizkraukles novada vidusskolā notikušajā Aizkraukles koru apriņķa skatē piedalījās desmit kori — pa diviem koriem no Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Skrīveru novada, viens no Pļaviņām, žūrijas vērtējumam savu varējumu apliecināja arī koris no Jelgavas.

Balsi “iesilda” ar citronu
Gatavojoties iznācienam uz novada vidusskolas skatuves, koristi iesildīja balsis, tika pieskandināta gan zāle, gan klašu telpas. Lai labāk skanētu, kāda Skrīveru senioru kora “Baltābele” dziedātāja pat sūkāja citronu, viņa gan atzina, ka tā darot pirmo reizi. Cita “Baltābeles” dziedātāja — Anna Spruča — tā vairs neriskē — pasen, pirms gadiem piecpadsmit, pirms vokālo ansambļu skates Madonā viņa nosūkājusi pāris šķēles citrona, pēc tam kāda dziedātāja vēl piedāvājusi apēst jēlu olu. “Rezultāts bija tāds, ka man pilnīgi pazuda balss, pirmās dziesmas laikā plātīju muti, pēc tam nogāju malā, jo skaņas nebija. Tas bija briesmīgi,” viņa atceras.
Tikai labi un teicami
Atkarībā no apgūstamā repertuāra jauktie kori iedalīti A un B grupā — A grupas kori apgūst visu jaukto koru repertuāru, tajā skaitā arī sarežģītās un grūtās dziesmas, savukārt B grupas kori — daļēju repertuāru. Sieviešu, vīru un senioru koriem šāda dalījuma nav.
Katrs koris dziedāja trīs dziesmas no Dziesmu svētku noslēguma koncerta repertuāra — gan izlozes, gan brīvas izvēles skaņdarbus. Koru māksliniecisko un tehnisko sniegumu pēc 50 punktu sistēmas vērtēja Latvijas Nacionālā kultūras centra izveidota žūrija piecu kora mūzikas ekspertu sastāvā. Visaugstāko vērtējumu — 45,67 punktus — skatē ieguva Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris “Spīgo”. Aizkraukles koru apriņķa kolektīvu varējums arī ir ļoti augsts — no 39,22 līdz 41,67 punktiem jeb iegūta II un I pakāpe. Zemāka vērtējuma nebija nevienam korim. Vairāki aptaujātie skatītāji un dalībnieki atzina, ka koru varējuma līmenis, salīdzinot ar laiku pirms vairākiem gadiem, ir ievērojami audzis.
“Nav tā kā pēc pēdējā eksāmena, kad nekad vairs nav jāmācās latviešu valoda, matemātika vai angļu valoda, vai nav jāspēlē klavieres. Jūs lielāko darbu esat izdarījuši labi, ļoti labi un teicami,” sacīja žūrijas komisijas priekšsēdētājs, noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” mākslinieciskais vadītājs, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents Mārtiņš Klišāns.
Mīliet savus diriģentus!
“No sirds aicinu jūs dziesmu grāmatiņas nenolikt malā — vēl ir laiks iemācīties kaut ko no galvas, tas vienmēr palīdz, tad ir lielāks prieks pašiem dziedātājiem, diriģentam un arī publikai,” sacīja Mārtiņš Klišāns.
“Tad koncerts, muzicēšana ir pavisam cita — viss koris kā vienota komanda muzicē vienā elpā, vienā frāzē. Mūziku, mākslu ir ļoti grūti izmērīt ar cipariem, mēs tāpēc arī šoreiz tik atbildīgā situācijā kā pirmssvētku skatē esam pieci žūrijas komisijas locekļi. Vērtējums ir daudzmaz objektīvs, tomēr kaut kāds subjektīvs moments vienmēr pastāv. Ticiet man, tas nav viegli. Ir ļoti patīkami likt labas atzīmes, un kādreiz, labu vēlot, ir jāieliek arī kāds kritiskāks punkts un kritiskāka piezīme.”
Katrs kolektīvs saņēma žūrijas locekļu rakstītās lapas ar ieteikumiem. “Tā kā lapās nav tik daudz vietas, lai ierakstītu visu labo, tajās ir tikai kritika,” sacīja Mārtiņš Klišāns, tomēr, kā vēlāk izrādījās, lapās ir sarakstīts arī labais. “Ceru, ka tā ir racionāla, objektīva un laba kritika, kas palīdzēs pielabot un pieslīpēt kaut kādas nianses,” viņš sacīja. “Liels paldies jums par ieguldījumu, par to, ko esat paveikuši līdz šim! Visi centušies izdarīt savu darbu godam. Katram kolektīvam ir sava seja, muzicēšanas veids. Novēlu dziedātājiem izturību. Mīliet savus diriģentus, viņi dara lielu darbu! Mēs noteikti ar jums visiem tiksimies Dziesmu svētku estrādē, jo uz Dziesmu svētkiem var netikt tikai tad, ja šausmīgi negrib.”
Diplomus koru diriģentiem pasniedza Dziesmu svētku virsdiriģents, Valmieras un Valkas koru apriņķa virsdiriģents Ivars Cinkuss. Vispirms viņš sveica senioru koru diriģentus, jo šīs kategorijas dziedātāji viņam esot vismīļākie — tāpēc, ka viņu dzīves pieredzi un mūzikas izpratni nevar noslēpt. “Neviens seniors nedzied vienkārši tāpat. Jebkurš cilvēks, kurš ir pārdzīvojis vismaz septiņus Dziesmu svētkus, zina, ko nozīmē dziedāt un kā dziedāt,” sacīja Ivars Cinkuss. “Tas nekad nav bijis garlaicīgi un nepārliecinoši. Paldies jums, mīļie senioru kori!”
Skrīverietēm atzinība par kosmētikas
lietojumu
Koru tērpus vērtēja Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas tērpu konsultatīvās padomes eksperte Anete Karlsone, un viņas atzinumi tika katram korim. Piemēram, Skrīveru “Dīvajas” dziedātājas saņēma viņas rakstisku atzinību par pilnu tautas tērpa komplektāciju ar sievām un meitām atbilstošām galvassegām. Atzinība arī kora vīriem par tautas tērpiem — esot labs kora kopskats. “Tomēr ir lietas, ko varētu vēl uzlabot. Ne visām kora dziedātājām ir tautas tērpam atbilstošas krekla saktiņas. Atzinība par tautas tērpu stilistikai atbilstošu dabisko toņu kosmētikas lietojumu,” tā vērtējuma lapā raksta Anete Karlsone.
Noslēgumā viņa sacīja, ka tērpi koriem ir skaisti, ja arī tie nav tautas tērpi, un novēlēja, lai Dziesmu svētkos koristi tomēr uzvilktu tautas tērpus.

Rezultāti

◆ Kokneses novada senioru jauktais koris “Alaine”, diriģente Silvija Cīrule — 41,83 punkti, I pakāpe

◆ Pļaviņu novada kultūras centra sieviešu koris “Loreleja”, diriģente Diāna Austra Vaice — 41,67 punkti, I pakāpe

◆ Aizkraukles pilsētas kultūras nama vīru koris “Staburags”, diriģente Māra Batraga — 41 punkts, I pakāpe

◆ Skrīveru kultūras centra jauktais koris “Dīvaja” (A grupa), diriģents Ferijs Millers — 40,22 punkti, I pakāpe

◆ Kokneses novada sieviešu koris “Anima”, diriģente Lelde Kamzole–Gagaine — 40,11 punkti, I pakāpe

◆ Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta sieviešu koris, diriģente Silvija Tomaševska — 39,22 punkti, II pakāpe

◆ Skrīveru kultūras centra senioru sieviešu koris “Baltābele”, diriģente Edīte Aneraude — 39,22 punkti, II pakāpe

◆ Aizkraukles pilsētas kultūras nama jauktais koris “Aizkraukle” (A grupa), diriģents Eduards Grāvītis — 39,33 punkti, II pakāpe

◆ Jaunjelgavas novada jauktais koris “Vīgante” (B grupa), diriģente Diāna Austra Vaice — 38,44 punkti, II pakāpe

— Kā vērtējat Dziesmu svētku repertuāru — vai jums tas patīk? Kāda ir jūsu korista pieredze?

Raja Šreibere, Kokneses novada sieviešu kora “Anima” dziedātāja
— Salīdzinot ar iepriekšējiem Dziesmu svētkiem, kur koncertprogramma bija par garu un ļoti nogurdinoša, šo svētku repertuārs ir ciešams.
Dziedu, kopš vien sevi atceros. Pirmajos Dziesmu svētkos piedalījos divdesmit gadu vecumā. Kādu laiku dziedāju sieviešu korī “Dzintars” pie Ausmas Derkēvicas, pēc tam Kokneses jauktajā un sieviešu korī. “Animā” dziedu jau apmēram divdesmit gadu. Skumdina, ka Dziesmu svētki ar katru reizi arvien vairāk komercializējas — pirmo reizi uz tiem nebrauks mani tuvinieki, jo mums nebija iespējams nopirkt biļetes. Tas nav pareizi, jo svētkus rada pašdarbnieki, taču viņu ģimenes locekļiem svētkus nākas vērot pie televizora ekrāna, nevis klātienē.

Ilga Ušaka, Skrīveru kultūras centra senioru sieviešu kora “Baltābele” dziedātāja
— Mums gribas un patīk dziedāt, ir grūtākas un vieglākas dziesmas, bet dziedam visas. Patīk Raimonda Paula “Manai dzimtenei”, pagājušajos Dziesmu svētkos tā repertuārā nebija iekļauta — kā bārenīte atstumta malā, lai gan tā ir tik skaista dziesma, visu mīļota! Šoreiz to dziedāsim. Repertuārā ir daudz patriotisku dziesmu, veltītas Latvijai, tās pacilā sirdi un patīkami noskaņo. Pati “Baltābelē” dziedu deviņus gadus, pirms tam dziedāju Rīgas korī “Sakta”. Bez dziesmas grūti dzīvot, dziedot dzīve ir košāka, jau jūtu svētku tuvumu. Patīkami, ka Skrīveros ir jauktais koris, senioru koris — dziesmas dvēsele glabājas Skrīveros!

Pēteris Stuburs, Kokneses novada senioru jauktā kora “Alaine” dziedātājs
— Koros esmu dziedājis visu mūžu, “Alainē” jau 20 gadu. Man ir jau 81 gads, un dziedāšana uztur pie veselības un organizētības, mani disciplinē — mēģinājumi notiek divreiz nedēļā, man tajos vienmēr jābūt formā, sakoptam un kārtīgam. Ja nevarētu dziedāt, nezinu, kā dzīvotu. Senioru koru repertuārā pamatā ir visas vecās dziesmas, jaunu dziesmu maz, tas man diez kā nepatīk, nezinu, kāpēc tur, augšā, tā iesūnojuši. Jau bijis tik daudz dziesmu svētku, un viens un tas pats! Tas nestimulē dziedāšanu. Gribētu jaunas dziesmas. Tās ir manas personiskās domas, neuzskatiet, ka tā domā visi koristi. Ļoti daudz jaunu skaistu un jauku dziesmu diriģente mums iemāca ārpus koru repertuāra, gan Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Andra Kristsona, gan dažādu ārzemju komponistu dziesmas — tāds repertuārs gan mums ļoti patīk! Tik skaistas dziesmas varētu būt arī Dziesmu svētku repertuārā. Ja mēģinājumos būtu jādzied tikai Dziesmu svētku repertuāra dziesmas, negribētos iet dziedāt. Divdesmit gados kopā ar obligātajām dziesmām esam iemācījušies apmēram 900 — 1000 dziesmu. Diriģente mums ir ļoti radoša un spēj saturēt kopā ar to, ka dziedam daudz interesantu, skaistu dziesmu. Koncertējam dažādos svētkos baznīcās, kultūras namos, bet tajos Dziesmu svētku repertuāra dziesmas nedziedam.

Anna Spruča, “Baltābeles” dziedātāja
— Dziesmu svētkos esmu piedalījusies kopš 1975. gada. Patīk dziedāt visas dziesmas — ja esam iemācījušās, tad vairs nav grūti, varam nodziedāt jebkuru dziesmu. Dažs saka, ka nepatīk viena vai otra dziesma, bet jāiet uz mēģinājumiem un jādzied, ja pratīsim, tad patiks. No svētku repertuāra man ļoti patīk Raimonda Paula dziesma “Es nāku no mazas tautas”. Dziedu kopš bērnības — visu mūžu, man ļoti patīk dziedāt. Korī “Baltābele” dziedu nesen. Patīk, ka Skrīveros ir tik darbīgi seniori, aktīva kultūras dzīve, atsaucīgi cilvēki.

Aija Avotiņa, Pļaviņu novada kultūras centra sieviešu kora “Loreleja” dziedātāja
— Sieviešu kori vienmēr ir mazliet “apdalīti”, gribētu daudzveidīgāku, interesantāku repertuāru, skaistākas dziesmas. Pārsvarā komponisti dziesmas sacer jauktajiem koriem. Divām dziesmām ir grūtas partitūras — “Es pārsviedu zelta zirni” un “Jumja dziesma”, tās ir jaunas. Jo vairāk mācāmies, jo labāk tās apgūstam, tomēr rodas šaubas, vai tās aizies tautā, vai kļūs par klasiku. Drīzāk šķiet, ka tie ir pasūtījuma darbi Dziesmu svētkiem. Maziem koriem šādas dziesmas ir grūtāk izpildāmas nekā lieliem koriem. Repertuārā ir arī iepriekšējo gadu dziesmas, kā “Stāvēju, dziedāju” un “Latgalē”.
Pati korī dziedu kopš skolas laika, dziedāt man patīk. Mums ir paveicies ar diriģenti Diānu Austru Vaici — paldies viņai!

+ 5

Staburags.lv ARHĪVS

Dziesmu svētkos piedalīsies visi Aizkraukles koru apriņķa kori

Kategorijas