Garlaicīgi noteikti nebūs

www.staburags.lv

2018. gada 13. aprīlis 00:00

Iesaka Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksta “Staburags” galvenā redaktore

Viegla situāciju komēdija ar kriminālu piesitienu — tā varētu teikt par filmu “Kriminālās ekselences fonds”, kas sākusi savu ceļu pie skatītājiem un tiek izrādīta arī Aizkraukles reģiona kultūras namos.
Stāsts ir par kādu scenāristu, kurš, lai radītu aizraujošu scenāriju kriminālam televīzijas seriālam, kopā ar savu draugu aktieri izdomā dzīvē realizēt pāris krāpniecības shēmu, lai labāk izprastu šo tēmu. Taču iekuļas pamatīgās nepatikšanās, kas izvēršas īstos noziegumos.
Galvenais, kāpēc gribēju redzēt šo filmu, bija ziņa par to, ka neviens lomas atveidotājs tajā nav profesionāls aktieris. Piemēram, filmā nenovērtēto aktieri Hariju Kuharjonoku spēlē par Latvijas kinosensāciju nodēvētais Andris Daugaviņš, kurš ikdienas dzīvē ir jurists, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa ad-
ministratoru asociācijas valdes loceklis, Latvijas čempions autosportā. Viņa drauga, televīzijas scenārista Imanta Veides atveidotājs Lauris Kļaviņš ir sabiedrisko attiecību speciālists. Krāmu tirgus pārdevēja un nedaudz krimināla elementa Duļķa lomu spēlē Māris Mičerevskis, kurš ir publicists un Rīgas domes deputāts.
Šķiet, filmas režisoram Oskaram Rupenheitam ir izdevies atrast īstos cilvēkus, kas tik labi iejutušies savās lomās. Režisors atklāj, ka viņš katrā varonī mēģinājis iedzīvināt kādu īpašu tēlu, kas ir dzīvs un paliek atmiņā, un jāsaka, ka viņam tas ir izdevies, jo tēli patiešām ir spilgti, kolorītas personības — katrs ar savu raksturu, mērķiem, sava dzīves ceļa meklējumiem. Taču filozofiskas domas un dziļu jēgu filmā nemeklējiet, lai gan režisors saka — skatītājiem tā ir kriminālkomēdija, bet man drāma ar komēdijas elementiem, jo tas ir stāsts par cilvēku, kuram ir problēmas ar savu ego.
Mani pirms filmas brīdināja, ka tajā ir arī daudz lamuvārdu, taču nebiju gaidījusi, ka to būs tik daudz. Principā katrs dialogs pilns ar tiem. Neesmu nekāda ideāliste, un daži stiprāki vārdi noteikti kādai sarunai vai situācijai piedod asumiņu un ir īsti vietā, bet šeit to bija tik daudz, ka beigās jau sāka griezties ausīs. Ja to spēj pieņemt vai norobežoties, tad var teikt — skatāma filma. Ir saturs, sižeta līnija, humors, nedaudz spriedzes un asprātīgas beigas. Ir daudz amizantu, kuriozu situāciju, kas liek smieties. Katrā ziņā tā spēj noturēt skatītāja uzmanību visu filmas laiku un pēc seansa vēl ir, par ko parunāt. Skaļie smiekli seansa laikā un skatītāju smaidošās sejas pēc tā liecina, ka cilvēkiem šī filma patīk.
Interesanti arī tas, ka šajā filmā aktieri filmējās bez maksas, jo tās uzņemšanai bijis niecīgs budžets. Režisors uzskata, ka šajā gadījumā cilvēkiem ir arī pavisam cita motivācija strādāt — viņi nenāk kā uz darbu naudas dēļ, bet gan prieka, izklaides, aizrautības dēļ. Un, ja man jāsalīdzina, piemēram, filma “Paradīze ‘89”, kuras tapšanai no Latvijas simtgades budžeta atvēlēti lieli līdzekļi, un šis kriminālais gadabals (tikai noņemot nost to lamāšanos), tad es “Kriminālās ekselences fondam” noteikti dotu vairāk zvaigžņu. Andris Daugaviņš gan kādā intervijā saka — nevajag uztvert šos vārdus kā lamuvārdus, tie ir saistvārdi, bez kuriem dažai frāzei zūd jēga. Tomēr es uzskatu, ka latviešiem šī lamāšanās ikdienā nav tik raksturīga. Vai varbūt esmu augusi citā vidē.
Katrā ziņā, skatoties šo filmu, garlaicīgi noteikti nebūs! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Garlaicīgi noteikti nebūs

Kategorijas