Saeimā iesniegts īpašs likums par Likteņdārzu

Valda Auziņa, “Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja

2018. gada 13. aprīlis 00:00

Saeimā iesniegts īpašs likums par Likteņdārzu

Jau desmit gadus Latvijas sirdī — Koknesē, uz salas Daugavā — top Likteņdārzs, simbols Latvijas tautas atjaunotnei un izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs ir veidots tikai no ziedojumiem. Ņemot vērā veiktos ieguldījumus un lai nodrošinātu Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību, Saeimā iesniegts īpašs Likteņdārzam paredzēts likums.

“Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Likteņdārza unikālais finansēšanas mehānisms un izveides princips, iesaistot plašu sabiedrību, ir salīdzināms ar Brīvības pieminekļa tapšanas gaitu un sniedz nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas valstiskuma izveidē un tautas kopīgās atmiņas nostiprināšanā. Dārza iecere jau sākotnēji paredzēja, ka par ziedo-
jumiem tapušais dārzs jāatstāj nākamajām paaudzēm un saskaņā ar fonda statūtiem un padomes lēmumu tā īpašumtiesības ir paredzēts nodot Latvijas valstij. Tāpēc esam gandarīti, par Likteņdārzam īpaši veltīto likumu, kas apliecina Latvijas valsts novērtējumu šai sabiedrības iniciatīvai un pielīdzina to tādiem Latvijas valsts simboliem kā Brīvības piemineklis un Brāļu kapi,” uzsver “Kokneses fonda” padomes priekšsēdētājs Vilis Vītols.
Likums paredz, ka ar projekta īstenošanu saistītie Kokneses pašvaldībai piederošie zemesgabali bez atlīdzības tiek nodoti Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā. Savukārt “Kokneses fonds” tāpat kā līdz šim turpinās Likteņdārza projekta īstenošanu, tajā skaitā būvniecību, stādījumu un labiekārtojuma ierīkošanu, sabiedrības iesaistīšanas un publicitātes pasākumus, kā arī nepieciešamo līdzekļu piesaisti. Šāds risinājums ļaus nodrošināt līdzšinējā finansēšanas mehānisma turpinājumu, vienlaikus nodrošinot Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību un pēctecību.
Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm — “Kokneses fondu”, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Kokneses novada pašvaldību un AS “Latvijas Valsts meži”. Visas šīs institūcijas paudušas konceptuālu atbalstu likumprojektā ietvertajam regulējumam.
Saskaņā ar auditētajiem finanšu pārskatiem Likteņdārza nekustamā īpašuma un pamatlīdzekļu izveidošanas izmaksu kopsumma 2017. gada 31. decembrī bija 2 489 408 EUR, ko veido dažādās būvniecības stadijās esošas būves, starp kurām kā būtiskākā un finansiāli ietilpīgākā nosaucama daudzfunkcionālā ēka, Lielais kalns un ābeļu alejas izveide.
Kopš 2009. gada paralēli Likteņdārza projekta īstenošanai fonds nodrošina arī apmeklētāju uzņemšanu, katru gadu sagaidot 70 000 — 100 000 apmeklētāju. Kopējais apmeklētāju skaits šobrīd ir vairāk nekā 500 000, no kuriem aptuveni 30% no viesu skaita ir bērni un jaunieši. Katru gadu pieaug Likteņdārza apmeklētāju skaits no ārzemēm — Likteņdārzu ir apmeklējuši interesenti no vairāk nekā 44 pasaules valstīm.
Likteņdārzs ir vieta, kas rosina un nostiprina kopības un nacionālās piederības izjūtu. Tā ir vieta, kur tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa — katrs Likteņdārzā iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Saeimā iesniegts īpašs likums par Likteņdārzu

Kategorijas