Šovs ar motorzāģi

2018. gada 13. aprīlis 00:00

357

Izstāžu kompleksā “Rāmava” izstādes “Pavasaris 2018” laikā notika starptautiskās kokgāzēju sacensības. Tajās piedalījās arī skrīverietis Anatolijs Seļivanovs. Sacensības ir viens no posmiem ceļā uz 33. pasaules čempionātu kokgāzējiem, kas notiks Lillehammerē, Norvēģijā, no 2. līdz 5. augustam. Uz Lillehammeri no Latvijas dosies trīs profesionāļi un viens juniors. Bet līdz tam notiks vēl vairāki starptautiskie posmi, un nākamais būs Igaunijā, Tartu.

Anatolijs ar zāģēšanu sācis nodarboties deviņdesmito gadu vidū, kad strādājis mežizstrādes brigādē Jaunjelgavas uzņēmumā “Latsin”. Piedalījās arī pirmajā Latvijas kokgāzēju čempionātā. “Koki mani nelaiž vaļā,” viņš jokojot saka. Tagad ikdienā strādā “Rīgas mežos” pie baļķu šķirošanas kokzāģētāvā “Norupes”.
Dažādās kokgāzēju sacensībās viņš piedalās jau kopš 1996. gada. Ar dažādiem panākumiem startējis arī Eiropas un pasaules kokgāzēju čempionātos. Augstākais sasniegums līdz šim ir 10. vieta kopvērtējumā pasaules čempionātā, bet atsevišķās disciplīnās — septītais labākais pasaulē, piemēram, Vācijā koku gāšanā, kā arī zāģēšanas precizitātē.
“Tāds pats vaļasprieks, pat dzīvesveids kā citiem makšķerēšana, medības. Sacensības ir ne tikai cīņa par labāku rezultātu, bet arī dažādās valstīs satiktie draugi,” stāsta Anatolijs, kad jautāju par viņa patiku uz šo ne visai ikdienišķo sporta veidu.
Stāstot par sacensībām, bijušas arī nepatīkamas situācijas, piemēram, Vācijā, kad lidostā bagāža, kaste ar zāģi un citiem sacensību rīkiem aizlidoja nepareizā virzienā. Sacensībās nācās piedalīties ar svešu zāģi, līdz ar to rezultāts nebija īpaši labs.
Stāstot par zāģēšanas sporta ekipējumu, Anatolijs teic, ka arī motorzāģiem var būt modifikācijas. Lai arī sacensībās mēdz piedalīties ar tādu, kāds no veikala plaukta nācis, vadošie motorzāģu ražotāji piedāvā arī “tjūnētas” versijas ar palielinātu jaudu, modificētu sajūgu. Speciāli sacensībām piedāvā arī ķēžu sliedes.
Piedalīšanos sacensībās Rāmavā viņš sauc par treniņu. Ziemā slimojis, bet, tāpat kā jebkuram sporta veidam, lai uzturētu sevi formā, arī zāģēšanai svarīga ir prakse, regulāras nodarbības. Sacensību disciplīnas ir ķēdes maiņa, atzarošana, precīzā zāģēšana un zāģēšana stendā, kas ir koka gāšanas vietā. Rāmavā būtu problemātiski ierakt zemē speciālās caurules, kurās ievieto veselus, ap 18 metru garus atzarotus koka stumbrus. Pirms vairākiem gadiem sacensības mēdza rīkot arī dabiskā vidē — mežā.
Stāstot par sacensību specifiku, viena no skatītājiem baudāmākajām disciplīnām ir atzarošana. Tās laikā nedrīkst sabojāt stumbru — iezāģēt dziļāk par 5 mm vai atstāt tikpat garu zaru. Deviņas zaru kombinācijas veido 30 zari. Anatolijs stāsta, ka šeit uzvaru izšķir sekunžu simtdaļas. Tā arī kādā pasaules čempionātā Latvijas komandas pārstāvis, viens no labākajiem mūsu valsts kokgāzējiem Gatis Brencis zaudēja vācietim un palika otrajā vietā. Vidējais atzarošanas ātrums sacensībās ir divi zari sekundē. Attiecīgi visu stumbru apstrādā 15 sekundēs. Nereti sacensību laikā dalībnieki rīko šovu, tad kļūdas vairs nav svarīgas un visus trīsdesmit zarus nozāģē aptuveni 12 sekundēs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Šovs ar motorzāģi

Kategorijas